Kurmenes muiža uzskaitē minēta jau 18.gs. sākumā, kad tā piederēja fon Dorthūzenam, vēlāk tā piederējusi Līdingauzeniem, Volfiem, Komorovskiem. Atsevišķos vēstures posmos šai vietai ir bijis gan vācu nosaukums - Kurmen, gan krievu nosaukums - Kurmenskaja.
1774.g. barons Volfs, būdams katoļticīgs, savā muižā uzcēlis koka kapliču. 1820.g. grāfs P.Komarovskis kapličas vietā uzcēlis koka baznīcu, 1870.g. uzbūvēta mūra baznīca, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Tolaik baznīca celta kā Skaistkalnes baznīcas filiāle un bija paredzēta Komorovsku ģimenei un muižas ļaudīm. Baznīcas draudzes vajadzībām pēc Kurmenes majorāta īpašnieka P.Komorovska ierosinājuma tika nodota 1919.g., kad tika nodibināta katoļu draudze.
Visu administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam, bet tagadējais Kurmenes pagasts ieguvis daļu bijušā Taurkalnes, Skaistkalnes pagastu un nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības. 1990.g. Kurmenes pagasts atjaunots.
1935.g. Kurmenes pagastā bija 1503 iedzīvotāji, t.sk. 93% latviešu, kā arī krievi, vācieši, poļi un ebreji.
1935.g. Kurmenē bija 6 klašu pamatskola (padomju laikā- astoņgadīgā skola) un Mūru 4 klašu pamatskola.
Pagasta teritorijā bijusi Kurmenes muiža un Mūrmuiža. Agrārās reformas laikā abu muižu zeme sadalīta 168 vienībās. 1935.g. Kurmenes pagastā bija 264 zemnieku saimniecības. Darbojās ūdensdzirnavas ar zāģētavu, vēja dzirnavas un divi krejošanas punkti.
Kurmenē atradās bērnunams (slēgts 1968.g.), darbojās augļu un dārzeņu konservu cehs, krejotava un ķieģeļnīca. 1992.g. kolhozs „Komjaunietis" tika reorganizēts par paju sabiedrību „Kurmene", kas 1995.g. tika likvidēta un izveidots kooperatīvs „Zaļais krasts", kurš pastāvēja līdz 2008.gadam.
