Vecumnieku pagasta teritorijas telpiskās struktūras izveidi ir noteikusi teritorijas vēsturiskā attīstība, atstājot dažādu laika posmu iezīmes. Kā senākie Vecumnieku pagasta teritorijas apdzīvojuma liecinieki minami senās apbedījumu vietas: viduslaiku kapsētas (Brūzeņu, Vecumnieku), senkapi (Depreju). Senās 2.-9. gadsimta apmetņu vietas atradās Čigānu kalnā Vecumniekos un Misas pilskalnā.
Pagasta teritorijai ir bijuši vairāki nosaukumi dažādos laika posmos: Vecmuižas pagasts, Neugut (vāciski), Neigutskaja (krieviski). Vecumnieku pagasta teritorija senatnē ir bijusi Sēļu Medienes, saukta arī par Mežieni, novada sastāvdaļa. Vārds "Vecmuiža" varētu būt cēlies no Vecmežienes nosaukuma, jo vietas apzīmējuma ar muižas jēdzienu nav saistības. 1940. gadā Vecmuiža tika pārdēvēta par Vecumniekiem.
Senākās ziņas par saimniekošanu saglabājušās no Livonijas ordeņa laikiem – 16. gadsimta. Krievijas cars Ivans bargais 1560. gadā, sirodams pāri Daugavai, esot nonācis arī Vecmuižā. Pirmā koka baznīca Vecmuižā celta 1567. gadā.
Kurzemes hercogistes laikā Vecmuiža bija hercogistes administratīvā dalījuma centrs, Vecmuižas iecirknis bija pakļauts Jelgavas virspilskunga tiesai. Šajā laikā strauji attīstījās rūpnieciskā un saimnieciskā dzīve. No 1654. gada līdz 1710. gadam Vecmuižā darbojās Kurzemes hercoga iedibinātā Riežu dzelzs manufaktūra, kurā atradās ceplis ar čuguna lietuvi. Apstrādājot purva rūdu, kala naglas, lēja zvanus, enkurus, lielgabalus, gatavoja ieročus. Blakus ceplim bija iekārtots lielgabalu izmēģināšanas poligons. Ceplis izgatavoja lielgabalus, galvenokārt, Kurzemes flotei. Ceplī tika izlieti zvani daudzām Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Lietuvas baznīcām. Darbojās linu un vadmalas austuve. Pie Vecmuižas bija ierīkots muitas punkts jeb muitas krogs (Zollkrug). Vecmuiža bija arī mežkunga iecirknis. Ap 1709. gadu uzcelts muižas arendatora nams, sākta muižas parka izveide. 1924. gadā ēku nodeva Kultūras veicināšanas biedrībai. Interesants ir fakts, ka Vecmuižā par mācītāju no 1654. gada līdz 1692. gadam darbojies bijušais Tobago salas mācītājs Pēteris Heinrihs Engelbrehts. 18. gadsimta pirmajā pusē Vecmuižā plosījās mēra un vēdertīfa epidēmijas, kuru laikā miruši 60-80% iedzīvotāju. Ceplis pārstāja darboties, apstājās hercogistes rūpniecība.1746. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca, bet būvdarbi veikti ļoti pavirši (iepriekšējā baznīcā iespēra zibens un tā nodega).
Ampīra stila mūra dievnams (ķieģeļi celtniecībai dedzināti Vecmuižā, "Jušu" mājās) uzbūvēts laikā no 1840. gada līdz 1845. gadam pēc Kurzemes guberņas arhitekta Fr. Šulca projekta. 18. gadsimta beigās uzcelta pastorāta ēka. Vecmuižas mācītājs šajā laikā ir bijis Teofils Johans Krauss, kas pieder ģimenei, kurā vairākās paaudzēs ir bijuši mācītāji Vecmuižā.
