Senās mūzikas ansamblis “La Capriola” (Liona, Francija) aizsākās no draugu entuziasma un intereses par renesanses mūziku. Ansambļa mērķis ir atdzīvināt 16. gadsimta vijoļu konsorta tradīciju un bagātināt sava ansambļa skanējumu, iekļaujot tajā arī arfu un cilvēka balsi. Izmantojot eksperimentālu, uz sadarbību balstītu, pieeju, kas apvieno pētniecību un prasmi, ansamblis La Capriola ir iesaistījies arī maģistra darba izstrādē. Atklājot savu vēlmi iepazīt mazāk zināmus skaņdarbus un rekonstruējot to skanējumu, viņi uzstājas dažādos festivālos un koncertos Eiropā.
Senās mūzikas ansambļa "La Capriola" koncertprogramma Cappella Marciana koncentrējas uz muzikālo dzīvi Svētā Marka bazilikā Venēcijā 16. un 17. gadsimtā. Sākot ar Adrianu Villaertu un beidzot ar Klaudio Monteverdi, daudzi ievērojami mūziķi pēc kārtas ir ieņēmuši ērģelnieka un kora vadītāja amatus. Dažiem šis amats bija dzīves stāsts: Adrians Villaerts tam veltījis 35 gadus. Citiem tas bija tikai īslaicīgs dzīves periods. Tomēr visi no viņiem vairāk vai mazāk ir veicinājuši mūzikas dzīvi bazilikā. Visi skaņdarbi no koncertptogrammas ir atskaņoti Sv.Marka bazilikā. Un kas ir interesanti - patiesībā bieži arī laicīgie madrigāli tika atskaņoti reliģisko ceremoniju laikā. Bieži vien ar amorozu raksturu, šīs kompozīcijas tika apspiestas no baznīcas varas iestādēm, kas "piespieda Sonadori spēlēt motetes un slavas dziesmas mūsu Kunga godam" nevis madrigālus, kas ir "vairāk jutekliski nekā dievbijīgi" (Baroncini Rodolfo, Contributo alla storia del violino, 1994).
Renesanses laikā vijoļu konsorts bija bieži sastopama instrumentāls sastāvs - ļoti novērtēts un izplatīts Venēcijā un visā Itālijā. No 1550. gadiem itāļu vijoles pakāpeniski atrada savu vietu liturģiskajā mūzikā. Mūzika, kura kādreiz pamatā tika paredzēta sena dubultmēlīšu instrumenta piffaro atskaņojumam reliģiskajās ceremonijās, pamazām tika iekļauta arī vijolnieku repertuārā, kuru nozīmība drīz vien apsteidza dziedātājus (un jo sevišķi Sv.Marka bazilikā). Vai nu procesijā vai kā pastāvīga sastāvdaļa, vijoļu konsorta skanējuma krāsas piedalījās liturģiskajās svinībās, pavadīja ikdienas dievkalpojumus un uzsvēra apcerīgo atmosfēru, ko tas spēja radīt. Ansamblis La Capriola: Manons Papaserdžio (Manon Papasergio) - basa vijole, trīskāršā arfa Dorīna Lepeltjē (Dorine Lepeltier-Kovacs) - tenora vijole, basa vijole Šarlote Gerbica (Charlotte Gerbitz) - vijole, alts Kamilla Friša (Camille Fritsch) - balss.
Koncerta programmas publisks mēģinājums notiek starptautiskas radošās rezidences ietvaros Bauskas pilī sadarbībā ar Rīgas Senās mūzikas centru. Radošās rezidences mērķis Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls 2024. Informāciju par festivāla norisi, lūdzu skatiet tīmekļa vietnē https://earlymusic.lv/.
Jau 10 gadus Rīgas Senās mūzikas centrs ir viens no galvenajiem starptautiskā rezidenču projekta Eeemerging partneris. Sadarbojoties nozīmīgiem Eiropas senās mūzikas centriem, perspektīvākie un labākie Eiropas jaunie senās mūzikas ansambļi tiek pie profesionālajai attīstībai nozīmīga atbalsta. No 2024. gada ir aizsācies jau trešais ilgtermiņa projekts “Sustainable Eeemerging”, kas arvien vairāk akcentē ilgspējīgas domāšanas nozīmību arī mūzikā un ar to saistītajās industrijās.
Publiskā mēģinājuma koncerts 5. septembrī plkst.19.00.
Ieeja koncerta mēģinājumā bez maksas.
