Baušķeniece Alise Kaklēna 1.jūnijā, ar ballīti aprūpes centrā “Derpele”, nosvinēja 103. dzīves gada jubileju. Viņu sveica Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, dāvājot naudas balvu, ziedus un apsveikuma kartiņu.
Latvijas Sarkanā Krusta Sociālās aprūpes centra “Derpele” darbinieces jubilāri sveica ar gardu kūku, ziediem un dzeju. Kaklēnas kundze Derpelē dzīvo jau 10 gadus un par šeit pavadīto laiku jubilāre izsakās tikai labiem vārdiem, jokojot priecājas, ka dzimšanas dienā “Derpele” kolektīvs sarūpējis kūku, nevis kliņģeri, kā tas bija ierasts līdz šim. “Kūka tak’ garšīgāka un vieglāk apēdama,” ar smaidu sejā nosaka Alise.
Alise, spītējot ļoti cienījamajam vecumam, ir ļoti sprigana. Kaklēna kundzei arī veselība laba – viņa skaidri dzird, braši stāv uz savām kājām, pati ēd un no rītiem klāj gultu. Viņa runā skaidri, skaļi un saprotami. Kā smej’ pati jubilāre: “Galvenais, lai tur, galvā, visi zobrati griežas. Dažbrīd kāds kaut kur aizķeras, bet kopumā – nav slikti.”
Alise dzimusi un augusi Kurzemē, Liepājā. Māti un tēvu viņa zaudēja agrā vecumā. Daudzus gadus strādāja pie saimniekiem Kurzemē. Pavadīti arī deviņi gadi izsūtījumā Sibīrijā. Par savu vecumu Alise uzzināja vien 16 gadu vecumā, kad iesvētībās vaicāja pēc personas apliecinošiem dokumentiem. Tolaik dzimšanas apliecība atradās pagasta pārvaldē. “Līdz tam es nezināju, cik veca es esmu. Man to neviens neteica,” nosaka Alise.
Jaunības gados kurzemniece ļoti vēlējās mācīties dejot, bet saimniece nav ļāvusi. Alise skolā mācījās labi. Patika dabas un ticības mācība, vingrošana, bet nepadevās matemātika. Gaviļniece vēlējās mācīties arī pēc pamatskolas, tomēr saimniece arī to nav ļāvusi – vajadzēja strādāt saimniecībā par slaucēju.
Bauskā Alise dzīvo kopš 1973.gada. Kā pati saka – šeit nokļuvusi kļūdas pēc. Iemeslu viņa neatklāj. Jubilāre strādāja kolhozā Rainī. Alisei ir meita, mazbērni un mazmazmeitiņa.
Alise nekad neticēja, ka reiz sasniegs gadsimta slieksni. Viņa saka: “Man kaites ir mazas, bet daudz. Par rītdienu nekad neko nevar zināt, tāpēc jādzīvo šodienā. Dzīve iet uz priekšu. Kā būs, tā būs. Šobrīd žēl, ka nevar iet pastaigās. Es pati gāju uz veikalu, bet dēļ ārkārtas stāvokļa valstī to darīt vairs nevar.”
Kad Alisi pašvaldība apciemoja 101 gada jubilejā, Alise sacīja: “Jaunais cilvēk, es ticu, ka mums katram kāds tur augšā raksta likteņa grāmatu. Katram mums ir savs stāsts. Man ir 101 stāsts. Cik būs tev, to zināt nevar. Bet, saku tev vienu – dzīvo ar prieku ik’ dienu!”. Tagad Alisei ir jau 103 stāsti un mēs ticam, ka Alise savā dzīves grāmatā ierakstīs vēl pāris stāstus.
Artūrs Dulbe,
sabiedrisko attiecību speciālists