Iedzīvotāju un Bauskas novada pašvaldības vadības tikšanās cikls Bauskas apvienības pārvaldē noslēdzās 3.novembrī, kad Bauskas novada domes ēkā pulcējās 20 interesenti, no kuriem vairāk kā puse pārstāvēja biedrību “Bauskas vecpilsēta”.
Ar sanākušajiem tikās visa Bauskas novada vadība – priekšsēdētājs Aivars Okmanis, priekšsēdētājas vietnieks Aivars Mačeks, izpilddirektors Ivars Romānovs un viņa vietnieks Jānis Kalinka, kā arī Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska un Bauskas pilsētas nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis.
Pirms iedzīvotāji uzdeva savus jautājumus novada vadībai, Aivars Mačeks informēja, ka aktuāls ir Bauskas vecpilsētas ēku sakārtošanas jautājums, drīzumā sāksies “Rail Baltica” būvniecība - sāksies zemju atsavināšanas procedūras, būvdarbu tehnikas pārvietošanās pa reģionālajiem ceļiem un citi izaicinājumi. Pavirzīts uz priekšu arī Bauskas apvadceļa būvniecības jautājums, kurš šobrīd ieņem pirmo vietu prioritāšu sarakstā arī Ministru kabinetā (MK), bet vai situācija nemainīsies darbu sākot jaunajam MK sastāvam, ir grūti prognozēt. Svarīgs jautājums risināšanai ir arī Bauskas bibliotēkas pārvietošana piemērotākās telpās, kā arī Bauskas muzejam atrast jaunu mājvietu vai paplašināt esošo, jo patreizējā muzeja mājvieta kļūst par šauru.
Aivars Okmanis, turpinot Aivara Mačeka sacīto, pirms deva vārdu klātesošajiem uzsvēra, ka Bauskas pilsētā darāmo darbu saraksts ir skaidrs - ielas un infrastruktūras objekti, tāpēc priekšsēdētājs vēlas sadzirdēt jaunus ierosinājumus. Viņš atgādināja, ka mērķtiecīgi notiek darbs, lai Bauskas pilsēta sevi pozicionē kā festivālu pilsētu. Runājot par festivāliem un pasākumiem, Bauskas pilsētas iedzīvotāji ir aicināti izteikt viedokli, kurās ielās pasākumu norises laikā iedzīvotājiem ir apgrūtināta iekļūšana vai izkļūšana no saviem īpašumiem, lai efektīvāk risinātu arī šo jautājumu. Priekšsēdētājs arī atgādināja, ka darba kārtībā ir vecpilsētas satiksmes drošības jautājums – vēlme samazināt autotransporta plūsmu, spēkratu pārvietošanās ātrumu, kā arī veicināt draudzīgāku pilsētvidi iedzīvotājiem un viesiem, kuri pārvietojas kājām.
Tikšanās laikā, lielākoties, sarunas notika par un ap Bauskas vecpilsētu. Biedrības pārstāvji aicināja pašvaldību domāt par gājēju drošību, satiksmes ātruma ierobežošanu, vecpilsētas ēku stāvokli, kā arī pievērst uzmanību nerekonstruētās Rātslaukuma daļas sakārtošanai – izdrupušas ietvju plāksnes, publiskās tualetes darbalaiks ir nepietiekams un telpas nekoptas, kā arī sanākušie pauda bažas par koku, krūmu un apstādījumu kopšanu un faktu, ka Rātslaukumā bieži uzturas tā sabiedrības daļa, kura nepakļaujas pieņemtajām sabiedrības uzvedības normām.
Bauskas novada pašvaldības pārstāvji skaidroja, ka vairums šo problēmu ir risināmas. Kāda ilgtermiņā, kāda tuvākajā laikā. Efektīvs gājēju drošības uzlabošanas rīks būtu krustojumu pacelšana virs brauktuves līmeņa. Arī Rātslaukuma plāksnes tiks nomainītas vai, kā pagaidu risinājums pirms Rātslaukuma rekonstrukcijas, tiks uzklāts asfalts. Pašvaldības pārstāvji sola biežākus Bauskas novada pašvaldības policijas reidus Rātslaukumā, kā arī izrunāt situāciju par koku, krūmu un stādījumu kopšanu ar SIA “Vides serviss” pārstāvjiem.
Vecpilsētas iedzīvotājus satrauc vēsturiskie šķūnīši – tie ir bīstami, kā arī daļai iedzīvotāju nav sakārtoti atkritumu apsaimniekošanas līgumi, līdz ar to pie daudzdzīvokļu māju konteineriem veidojas nepiederošu personu atkritumu kaudzes.
Bauskas pilsētas nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis skaidroja, ka šķūnīšu jautājums tiek risināts. Piemēram, Plūdoņu ielas 54 māju iedzīvotāji raduši kompromisu ar pašvaldību un jau drīzumā tiks uzsākta veco šķūnīšu nojaukšana un jaunu būvniecība.
Atkritumu jautājumu komentēja priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks. Viņš skaidro, ka vecpilsētā lielāka daļa dzīvojamās telpas ir lēta un daļā vecpilsētas dzīvo cilvēki ar zemiem ienākumiem, līdz ar to, lai situācija vecpilsētā uzlabotos kopumā, ir jāpanāk, ka tur ievācas pirktspējīgi un maksātspējīgi cilvēki, lai vecpilsētā veicinātu kopējā dzīves līmeņa augšupeju,
Turpinot atkritumu tēmu, aktualizējās bioloģisko atkritumu savākšana un utilizācijas jautājums. Pašvaldība informē, ka dedzināt atkritumus, tajā skaitā arī lapas, pilsētas teritorijā ir aizliegts.
Pašvaldība ir domājusi par kompostēšanas laukumu izveidošanu, kā arī nākotnē varētu izveidot bioloģisko atkritumu laukumu, kurā cilvēki varētu izmest lapas un ēdienu pārpalikumus. Bauskas novada pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem ir iespēja noslēgt līgumu par bŗūno atkritumu konteineru izvietošanu, kuri paredzēti bioloģisko atkritumu izmešanai, kā arī valsts paredz, ka nākotnē plānots uzstādīt tekstila izstrādājumu atkritumu konteinerus, par kuriem atbildīga būs pašvaldība.
Sanākušie pauda viedokli, ka pilsētai ir nepieciešams ainavu arhitekts vai vides plānošanas speciālists, lai veidotu kopēju pilsētas tēlu, kā arī pilsētā būtu nepieciešams dārznieks, kurš nosaka – kurus krūmus un kad var apgriezt vai kādas puķes jāstāda, lai košums pilsētā būtu vairākus mēnešus.
Pašvaldība piekrīt, ka šādi speciālisti Bauskai ir vajadzīgi, lai pilsētai veidotu kopīgu tēlu ar vizuāliem elementiem, apstādījumiem, puķu dobēm un citiem vides elementiem. Arī pie šī jautājuma risināšanas pašvaldība pievērsīsies pastiprināti.
Sanākušie vēl interesējās par Mazās ielas seguma maiņu, jautāja par dzeramā ūdens brīvkrānu izvietošanu pilsētā, Uzvaras ielas 3 telpām un vides pieejamības iespējām cilvēkiem ar funkcionalitātes traucējumiem.
Bauskas novada vadība informē, ka Mazās ielas seguma maiņu varētu veikt ar dubultās virsmas apstrādes metodi. Šie darbi tiks iekļauti darāmo darbu sarakstā, bet solīt konkrētu izpildes laiku pašvaldība nevar. Arī dzeramā ūdens brīvkrānu jautājums ir dienas kārtībā, bet šajā sakarā vēl ir daudz neskaidrību, kuras speciālistiem jāprecizē, savukārt Uzvaras ielas 3 ēka uz gadu nodota uz īri Jaunsardzes centra vajadzībām.
Arī vides pieejamība ir ikdienas darāmo darbu sarakstā. Vairākās vietās pilsētā veikta kā gājēju ietvju un trotuāru, tā citu infrastruktūras objektu pielāgošana šai cilvēku grupai, bet nereti uzlabojumus atsevišķās vietās ierobežo likums, kas paredz dažādu normatīvo aktu ievērošanu vai saistības ar Eiropas Savienības projektu nosacījumiem, kā tas ir, piemēram, Dambja ielā, kur iebrauktuve ir bruģēta ar akmeņiem, apgrūtinot laukuma apmeklēšanu cilvēkiem ratiņkrēslos vai vecākiem ar bērnu ratiem.
Sarunas noslēgumā pašvaldības pārstāvji informēja par projektu Salātu un Zaļās ielas krustojumā, kur paredzēts rotācijas aplis, sakarā ar veikala un benzīntanka būvniecības ieceri laukumā aiz veikala “Top”.
Ari Lidlauka ielā sākas rosība. Privātpersona jau labiekārto laukumu, kurā paredzēta smagā transporta stāvvietu izveidošana, kā arī tur tiks nodrošināti naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumi. Lidlauka ielā interesi izrāda arī par elektroauto ātrās uzlādes stacijas būvniecību.
Plašu rezonansi izraisījušais Helovīnu pasākums notiks arī nākamgad. Ar pašvaldību jau saskaņots nākamā gada pasākuma norises laiks. Plānoti vairāki uzlabojumi, kā arī jauninājumi izklaides jomā – tiks nodrošināta biļešu iepriekš pārdošana, efektīvāka cilvēku pūļa kontrole, autostāvvietu skaita palielināšana, kā arī plānots uzstādīt karuseļus.
Artūrs Dulbe,
sabiedrisko attiecību speciālists