Pēc atklātās iedzīvotāju vēstules saņemšanas, kurā prasīts atcelt Bauskas pilskalna parkā plānoto pasākumu “Halovīnu parks Bauskā”, kopīgā sanāksmē to apsprieda Bauskas novada domes un administrācijas vadība, deputāti, Atļauju izsniegšanas komisijas pārstāvji un speciālisti.
Izvērtējot vēstulē pausto prasību, sanāksmes dalībnieki par šo tēmu diskutēja, ņemot vērā saimnieciskās darbības, finansiālo un tiesisko aspektu. Pēc rūpīgas izvērtēšanas sanāksmes dalībnieki ir konstatējuši, ka nav likumisku šķēršļu, kas liegtu rīkot šādu pasākumu.
Plānotais pasākums nav pretrunā ar normatīvo aktu prasībām
Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
Minētais princips nozīmē, ka valsts pārvalde un tās iestādes nedrīkst rīkoties patvaļīgi, bet gan stingri ievērojot likumu prasības un savas pilnvaras. Šis princips ir pamatā tiesiskumam jeb tiesiskas valsts idejai, kas garantē, ka valsts pārvaldes darbības ir likumīgas, pārskatāmas un pamatotas. Tas nozīmē, ka valsts iestādes un amatpersonas drīkst rīkoties tikai tā, kā to paredz normatīvie akti. Tā nedrīkst rīkoties pretēji normatīvajiem aktiem vai patvaļīgi interpretēt tos savās interesēs.
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ir uzskaitīti vispārīgie ar publiska pasākuma norisi saistītie ierobežojumi. Likums paredz, ka publiska pasākuma norises laikā aizliegts:
- vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus;
- sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju;
- propagandēt karu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;
- izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, to bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu (formas tērpus), šā apģērba elementus, kuru kopums (apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums) pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes, Georga lentes un padomju simbolus — sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni —, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem;
- popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tajā skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas, izņemot gadījumus, kad šo pasākumu mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem;
- izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā lietotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt;
- rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.
Līdz ar to likumdevējs ir skaidri noteicis, kādas darbības ir aizliegtas pasākuma laikā. Pašvaldība atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma prasībām pasākuma organizatoru iesnieguma kopiju nosūtīja Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai un pašvaldības policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Valsts drošības dienestam. Institūcijas izvērtēja uzņēmēja iesniegumu un nekonstatēja darbības, kas būtu uzskatāmas par pretlikumīgām un liegtu īstenot pasākumu. Līdz ar to pašvaldībai nav tiesību aizliegt rīkot pasākumu, jo tas atbilst normatīvo aktu prasībām.
Ierobežojumi nedrīkst būt pārspīlēti
Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir noteikts, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības. Minētais princips nozīmē, ka valsts pārvaldei ir pienākums rīkoties sabiedrības interesēs, taču, to darot, tā nedrīkst pārkāpt cilvēktiesības. Tas ietver taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības un indivīdu interesēm, cilvēktiesību ievērošanu ikdienas darbībā un atbildību pret tiesībām, kas nodrošina taisnīgu un likumīgu valsts pārvaldi.
Valsts pārvaldei ir jādarbojas sabiedrības interesēs, bet tai jāievēro arī samērīguma princips, kas prasa, lai jebkuri indivīdu tiesību ierobežojumi būtu pamatoti un nepieciešami sabiedrības interesēs. Ierobežojumi nedrīkst būt pārspīlēti, un tiem jānodrošina līdzsvars starp sabiedrības drošību vai kārtību un indivīda tiesībām.
Pasākuma organizators ir informējis pašvaldību, ka tiks mainīts pasākuma koncepts - šogad parks būs draudzīgāks mazajiem apmeklētājiem, jo nebūs šausminošu dekorāciju, kas nav piemērotas bērniem. Pasākuma mērķis ir radīt priecīgu un drošu atmosfēru visiem apmeklētājiem, un rīkotāji sola, ka parks pārtaps par pasakām līdzīgu vietu, kur gaida brīnumi un piedzīvojumi: ķirbju labirints, salmu lelles, gaismu laternas, karuseļi un atrakcijas.
Redzot, ka pasākums Bauskā gūst tik lielu atsaucību, ideju pārņēmušas arī citu Latvijas pašvaldības: Daugavpils, Rīga, Tukuma novada Cinevilla.
Tāpat iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja pastaigāties pa ceļu, kas atrodas Mūsas upes krastā, kā arī izmantot Bauskas dabas taku, kas atrodas blakus Mēmeles upei. Līdz ar to atsevišķu iedzīvotāju tiesību ierobežojumi ir samērīgi un nav pārspīlēti.
Jāievēro samērīga tiesību un tiesisko interešu nodrošināšana
Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir noteikts, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.
Samērīguma princips ir būtisks tiesību princips, kas paredz līdzsvaru starp sabiedrības tiesiskajām interesēm un atsevišķu iedzīvotāju vai indivīdu tiesībām. Tas tiek plaši piemērots tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu, ka valsts vai sabiedrības interesēs pieņemtie lēmumi un ierobežojumi nepārsniedz nepieciešamo apjomu un ir taisnīgi pret konkrētām grupām vai indivīdiem.
No minētā principa izriet, ka jābūt samērīgumam starp indivīdam vai grupai radītajiem zaudējumiem un sabiedrības interesēm. Ierobežojums vai pasākums nedrīkst radīt nesamērīgu kaitējumu indivīda tiesībām salīdzinājumā ar ieguvumu sabiedrībai.
Savukārt Pašvaldību likumā ir noteikts, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu.
Minētā funkcija nozīmē, ka pašvaldībai ir pienākums veicināt vietējo uzņēmējdarbību un radīt apstākļus, kas sekmē uzņēmumu attīstību, kā arī palīdzēt tiem, nodrošinot dažādus resursus, atbalsta mehānismus un labvēlīgu vidi. Pašvaldībai ir nozīmīga loma vietējās saimnieciskās darbības sekmēšanā un atbalstīšanā. Šī funkcija aptver dažādas aktivitātes, kas palīdz uzlabot uzņēmējdarbības vidi, atvieglot administratīvos procesus un sniegt atbalstu vietējiem uzņēmējiem, tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību.
Pašvaldības speciālisti ir veikuši aptauju starp vietējiem uzņēmējiem, kuri sniedz ēdināšanas, naktsmītņu un tūrisma pakalpojumus pašvaldības administratīvajā teritorijā. Halovīnu pasākums līdz šim ir viens no apmeklētākajiem pasākumiem Bauskā. Novada tūrisma pakalpojumu sniedzēji atzīst, ka lielā apmeklētāju plūsma rada pienesumu arī citiem uzņēmējiem, jo pilsētas viesi izmanto izdevību paviesoties citos tūrisma objektos un veikalos, izmanto novada uzņēmēju piedāvātos ēdināšanas pakalpojumus. Īpaši svarīgi tas ir tūrisma sezonas klusajā periodā, kad uzņēmējiem ir grūti atrast idejas, kā piesaistīt klientus.
Pasākuma organizators ir vietējais uzņēmējs, kurš jau ir veicis nozīmīgus ieguldījumus pasākuma organizēšanā: plānojis, veicis maksājumus, noslēdzis nomas līgumus, tāpēc nebūtu korekti pasākumu aizliegt dažas dienas pirms tā norises. Aizliedzot rīkot pasākumu pēdējā brīdi, pastāv risks, ka pasākuma organizators varētu uzsākt tiesvedību ar Pašvaldību par iespējami radītajiem zaudējumiem.
Izvērtējot samērīgumu starp iesniedzēju iespējamo tiesību ierobežošanu un sabiedrības interesēm kopumā, sanāksmē tika konstatēts, ka pašvaldībai nav tiesiska pamata atcelt Halovīna pasākuma organizēšanu, jo tas nav pretrunā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu.