2021. gada martā Bauskas Bērnu un jauniešu centrs (Bauskas BJC) piedalījās Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) izsludinātajā kultūras projektu konkursā "Latvijas Valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstītā Zemgales Kultūras programma 2021". Projekta ekspertu komisija piešķīra un VKKF padome apstiprināja 1782,68 eiro finansējumu Bauskas BJC projekta “Ēkas Bauskā, Rīgas ielā 8 vēsturisko logu restaurācija” realizēšanai. Ar ZPR maijā tika noslēgts projekta finansēšanas līgums Nr.21/1-14.2/K49 un darbus jūnijā uzsāka pieredzējušie “Intarsija” SIA restaurācijas speciālisti vecmeistara Jāņa Cepļa vadībā.
Ēka Rīgas ielā 8 ir celta 1821. gadā, un lai arī laika gaitā piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, tā joprojām ir nozīmīga Bauskas vecpilsētas kultūrvēsturiskā un arhitektoniskā mantojuma sastāvdaļa. Ēka, kurā šobrīd darbojas Bauskas BJC, sākotnēji celta kā apriņķa skola, kas nozīmē, ka šobrīd tā ir senākā kā izglītības iestāde celtā ēka pilsētā, kurai tieši šogad atzīmējama 200 gadu jubileja.
Durvis un logi ir svarīgi jebkuras ēkas fasādes elementi. Tā tas ir arī konkrētajā celtnē, kuras logailas katrā stāvā ir nedaudz atšķirīgas gan izmēros, gan proporcijās, un pārstāv visus ēkas būvniecības etapus. Ēkas arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas laikā konstatēts, ka senāko vēl tagad eksistējošo logu tipu celtnē pārstāv pieci 19. gadsimta beigu pārbūves laikā iebūvētie oderlogi pret Rīgas ielu vērstās ziemeļu fasādes otrā stāva centrālajā daļā. Starp pārējiem ēkas logiem tie izceļas ar savu pusaploces formas noslēgumu, kāds raksturīgs logiem daudzās 19. gadsimta otrajā pusē historisma formās celtās ēkās. Pēc konstrukcijas logi darināti kā uz iekšpusi verami oderlogi, kādi lietošanas ērtības un savu atzīstamo tehnisko īpašību dēļ tiek izgatavoti arī mūsu dienās.
Restaurējamajiem logiem ir fasādes plaknē aiz pieduras iedziļināta aploda, kurā stiprinātas uz iekšu veramas vasaras un ziemas vērtnes. Aploda sastāv no divām daļām – ārpusē esošā rāmja un “kastes”. Loga apakšējo daļu (zem horizontālā šķērša) veido divas vertikālas vērtnes, kuras katra ar horizontālu spraisli dalītas divas daļās, savukārt augšējā vērtne (virs šķērša) ir ieliekama. Arī tā pa vertikāli dalīta divās daļās. Ailas horizontālais dalījums logiem ir proporcijā 1:2, kur augšdaļa veido 1/3 no ailas augstuma. Vizuāli šāda loga dalījums asociē ar burtu T, kur burta horizontālo daļu veido jau pieminētais, izteiksmīgi profilētais šķērsis, bet vertikālo – vērtņu sadures vietā pilastra veidā darinātā piedurlīste.
Apsekojot logus pirms restaurācijas darbu uzsākšanas, tika konstatēts, ka konkrētajiem logiem saglabājušās gan ārējās, gan iekšējās vērtnes, dekoratīvās detaļas, palodzes un daļēji arī vēsturiskā furnitūra. Loga apakšējās daļas vērtnes iekārtas stobrvirās, bet augšējās pusaploces vērtnes darinātas neveramas. Augšdaļas ārējā vērtne stiprināta pie aplodas ar rāmim pieskrūvētiem fiksatoriem, bet iekšējā – ar rāmī iestrādātu aizgriezni. Lai atvieglotu augšdaļas vērtņu izņemšanu un ielikšanu, pie tām stiprināti arī apaļi sēnes formas rokturi.
Laika gaitā logi cietuši gan no atmosfēras apstākļu iedarbības, gan vietām mehāniski bojāti, kā rezultātā vairs nespēj pienācīgi pildīt tiem paredzēto funkciju. Visvairāk bojāta ārējo logu apakšējā daļa, kuras lāseņi gandrīz pilnībā satrunējuši. Laika gaitā daudzviet zudis arī stiklu ķitējums, kas vietām aizstāts ar koka ķitlīstēm. Tā kā mājas remontu laikā logi bija vairākkārtīgi pārkrāsoti, uz tiem ar laiku izveidojies ļoti biezs krāsu slānis, kas reāli apgrūtina logu atvēršanu un aizvēršanu.
Restaurācijas procesā no attiecīgās logailas tika izņemtas gan apakšējās, gan augšējās vērtnes, kuras tika nogādātas restaurācijas darbnīcā. Logu kārbas tika restaurētas objektā uz vietas. Gan vērtnēm, gan kārbai tika noņemti visi krāsu slāņi, pie viena nosakot arī sākotnējā krāsojuma toni. Bojātajās vietās tika veikti masīvkoka labojumi, iestrādājot koka protezējumus, bet sīkāki virsmu defekti tika laboti ar restaurācijas špakteļtepi. Atbilstoši zinātniskās restaurācijas principiem, restaurācijā tika izmantoti vēsturiskie materiāli un tehnoloģijas, vispirms koksni piesūcinot ar uzkarsētu lineļļas pernicu, pēc tam ar otu klājot uz virsmām trīs lineļļas krāsas slāņus izpētē konstatētajā tonī. Stikli vērtņu rāmjos tika ieķitēti, izmantojot krīta-lineļļas logu ķiti.
Lietojot šādus dabīgus materiālus, restaurācijas process ir ļoti laikietilpīgs, un to ievērojami paildzina tieši dabīgās lineļļas krāsas izmantošana (nelabvēlīgos laika apstākļos tās pilnīgai izžūšanai nepieciešams līdz trim nedēļām). Te gan jāpaskaidro, ka, salīdzinot ar mūsdienu krāsām, lineļļas krāsa ievērojami efektīgāk nodrošina koksnes aizsardzību. Tiesa, arī restaurēto logu ekspluatācijā jāievēro pareiza kopšana, jo vairumu logu tīrīšanas līdzekļu satur vielas, kuras šo krāsu var šķīdināt.
Pēc vērtņu un kārbas krāsošanas uz loga koka daļām tika uzstrādāti vēsturiskie furnitūras elementi (tie iepriekš tika attīrīti un laboti), un vērtnes tika iestrādātas savās sākotnējās vietās.
Benita Svareniece,
Bauskas BJC direktore