Skrējiensoļojums Rīga–Valmiera 107 km ir ikgadējs ultramaratons Latvijā, kam starts tiek dots pusnaktī pie Brīvības pieminekļa Rīgā un finišētāji sagaidīti pie Svētā Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa Valmierā. Šogad skrējiens notika Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, pulcējot rekordlielu dalībnieku skaitu - 211 sportistus. Bauskas novadu skrējienā godam pārstāvēja Gita Muceniece, Zane Kaspere, Kristaps Paegle un Inga Abu-Dema. Lepojamies ar jums!
Visaugtāko rezultātu uzrādīja Gita Muceniece, pieveicot distanci 10 stundās, septiņās minūtēs un 15 sekundēs un sieviešu grupā ierindojoties augstajā 5. vietā. Zanei Kasperei 9. vieta ar rezultātu 11:21:56, Inga Abu-Demai 16. vieta ar rezultātu 13:18:16. . Kristaps Paegle vīriešu grupā finišēja 36. vietā ar rezultātu 11:18:06.
Gita Muceniece pirmo reizi ultramaratona distanci Rīga-Valmiera noskrēja pagājušajā gadā. Lai arī tas bija mēģinājums pārbaudīt savas robežas, rezultāts bija ļoti labs – 4. vieta sieviešu konkurencē un krietni izlabots pašas rezultāts. Tas devis lielāku ticību arī savai varēšanai un pēdējā gada laikā sasniegtie rezultāti ir tam apliecinājums. Pagājušā gada nogalē Pasaules čempionātā 24 stundu skrējienā Gita izcīnīja 5. vietu savā vecuma grupā (noskrieti gandrīz 200 kilometri), bet šī gada aprīlī Jēkabpilī - 1. vietu Backyard ultra izturības skrejienā ar laiku 21 stunda (21 aplis/ 140,7 km).
Šī gada skrējiens bijis ļoti grūts, atzīst Gita. Fiziski grūta bijusi distances otrā daļa; morāli traucējis arī noliktais mērķis, jo daudzi gaidījuši, ka Gita kāps uz goda pjedestāla. Arī konkurence bijusi sīva un neesot viegli skriet, ja konkurentes elpo pakausī. Pie medaļas šogad neizdevās tikt, taču ir gandarījums, ka izdevies uzlabot savu personīgo rezultātu.
Gita ar skriešanu sākusi nodarboties pēc 30 gadu vecuma – pēc trešā bērniņa piedzimšanas šķitis, ka tā būs vieglāt atjaunot vēlamo svaru. Tagad Gita ir četru bērnu mamma, kas skriešanu un arī īsākus vai garākus pārgājienus sauc par savu labāko atpūtu, kuras laikā var gan izlādēties, gan uzlādēties. “Galvenais ir kustība. Nemāku dīvānā sēdēt,”teic Gita. Tagad skrien arī bērni, un piedalīšanās “Stirnu bukā” ir obligāts ģimenes pasākums, kur svarīgi nav rezultāti, bet izkustēšanās un arī Latvijas skaisto vietu iepazīšana.
Vēsturiskais skrējiens Rīga–Valmiera, kam ir sava loma Latvijas neatkarības atgūšanā, norisinājās no 1989. līdz 1993. gadam, atjaunots 2014. gadā, un kopš 2015. gada nes arī labdarības pasākuma vārdu. Līdzšinējos deviņos gados bērniem ar kustību traucējumiem no Vidzemes projekts savācis vairāk nekā 42 tūkstošus eiro. Šogad 107 kilometrus garā skrējiena dalībnieki un brīvprātīgie palīgi līdzekļus vāc mazā valmierieša Regnāra Bērziņa-Krūmiņa rehabilitācijas procedūrām fonda “Ziedot.lv” bērnu centrā “Poga”.
Pasākumam sesto reizi bija arī Latvijas čempionāta statuss 100 km šosejas skrējienā, un tas nozīmēja arī cīņu par uzvaru un jauniem traises rekordiem gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē. Turklāt pirmo reizi Baltijā kādām ultra garajām sacensībām piešķirta Starptautiskās ultraskrējēju asociācijas zelta kvalitātes zīme.
Atjaunoto skrējiensoļojumu rīko biedrība “Ultrataka”sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un fonda Ziedot.lv bērnu rehabilitācijas centru “Poga”.