20. augustā tika atklāta un līdz 15. septembrim būs apskatāma fotoizstāde „1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Izstāde atgādina par kara postošo ietekmi uz visām sabiedrības dzīves jomām, akcentē nepieciešamību sargāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un apzināties visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi.
Viens no izstādes autoriem vēsturnieks Uldis Neiburgs, uzrunājot klātesošos atklāšanas pasākumā, pastāstīja, ka ideja īstenota projekta ietvaros. Pēc Bauskas tā ceļos uz Valmieru. Kopumā skatāmi foto par sešām Latvijas pilsētām: Rīgu, Bausku, Rēzekni, Jelgavu, Gulbeni un Valmieru. Tā noslēgsies oktobrī Rīgā, Strēlnieku laukumā. Attēlos redzams 1944. gada fotofiksējums un mūsdienu attēls.
Abu okupācijas varu kara darbības rezultātā gāja bojā, tika ievainoti vai bez mājām un iedzīves palika, un bēgļu gaitās bija spiesti doties tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.
Izstādē redzamie fotoattēli arī parāda, ka komunistu režīms pārlieku necentās atjaunot sagrautos Latvijas pilsētu kultūrvēsturiskos objektus. Kaut arī vismaz daļu no cietušajām ēkām ar arhitektonisku un kultūras vērtību bija iespējams glābt, vairumā gadījumu tās nojauca un aizstāja ar funkcionālu, bet nereti vienveidīgu un bezgaumīgu padomju apbūvi.
Vēsturnieks Raitis Ābelnieks, atklājot izstādi stāstīja, ka 1944.gada vasaras nogales kaujās Bauska zaudēja daudzas skaistas būves – īpaši tika izpostīts tagadējā Vecā tirgus rajons. Bauskas iedzīvotāji bija evakuējušies, darbojās slimnīca, ugunsdzēsēji un (pēc aprakstiem) arī alus brūzis. Bauska zīmīga ar to, ka Bauskas apriņķa priekšnieks organizēja aizstāvju vienību. Līdz 14. septembrim, kad Bausku ieņēma Sarkanā armija, viņi cīnījās par savu pilsētu. Bauskas brīvprātīgo bataljona karavīru publiska pieminēšana kļuva iespējama tikai pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990. - 1991. gadā.
Šogad aprit 80 gadu kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kas nesa būtiskus zaudējumus Latvijai, tās iedzīvotājiem un gadsimtu gaitā veidotajām kultūras un materiālajām vērtībām. Tāpat kā šobrīd Krievijas raķešu triecienos cieš Ukrainas pilsētas un apdzīvotas vietas, 1944. gadā par kaujas lauku kļuva vairākas Latvijas pilsētas.
To vidū bija arī Bauska, kas no 1944. gada jūlija beigām līdz septembra vidum pusotru mēnesi atradās Vācijas un PSRS karadarbības zonā. Pirmās pilsētu sagraujošās kaujas notika 19. un 20. augustā, kad padomju 15. atsevišķajam trieciena bataljonam izdevās ieņemt lielu daļu Bauskas pilsētas un vācu sapieri uzspridzināja tiltu pār Mēmeli, lai nepieļautu Sarkanās armijas tālāku uzbrukumu Rīgas virzienā. Vācu un latviešu vienības ar triecienlielgabalu atbalstu veica sekmīgu pretuzbrukumu un atjaunoja iepriekšējo frontes stāvokli.
Izstāde atgādina par kara postošo ietekmi uz visām sabiedrības dzīves jomām, akcentē nepieciešamību sargāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un apzināties visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi.
Izstāde notiek Valsts pētījumu programmas (VPP) projekts “Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” ietvaros, sadarbojoties ar Rīgas Domi un Latvijas Kara muzeju.
14. septembrī, plkst. 11:00 Bauskas muzejā notiks seminārs „Bauskas aizstāvēšanas kaujām - 80", kas veltīts 80. gadadienai kopš cīņām par Bausku 1944. gada augustā-septembrī, bet plkst. 14:00 notiks piemiņas brīdis pie pieminekļa Bauskas aizstāvjiem.
Izstādes autori ir vēsturnieki Valdis Kuzmins, Uldis Neiburgs un Jānis Tomaševskis.
Grafisko dizainu veidojusi scenogrāfe Ineta Sipunova. Izstādes projekta koordinatore ir muzeoloģe, domnīcas Creative Museum vadītāja Ineta Zelča Sīmansone.