17. novembrī, svinot neatkarīgās Latvijas valsts dzimšanas dienu, svinīgā pasākumā Rundāles pilī cildinājām mūsu sabiedriskos darbiniekus un cilvēkus, kas strādājuši ar sevišķu degsmi un devuši nozīmīgu ieguldījumu Bauskas novada attīstībā. Novadnieki, kuri aktīvi un nesavtīgi darbojušies sabiedrības labā, saņēma pašvaldības rakstiskos apbalvojumus – Atzinības rakstu un Goda rakstu, kā arī augstākos apbalvojumus – apbalvojumu “Bauskas novada Gada cilvēks” un goda zīmi “Zelta ozols”.
Aivars Okmanis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs, savā uzrunā uzsvēra Latvijas valsts neatkarības ceļu 104 gadu garumā: “Mūsu senči šo valsti ir cēluši un attīstījuši. Mēs esam pārdzīvojuši garus okupācijas gadus. Atmodas laikā esam sākuši veidot mūsu neatkarīgo Latviju no jauna, veidojuši savu pašapziņu. Zinot, kā šobrīd Ukrainā aizstāv savu neatkarību, arī mums ir jābūt gataviem to aizstāvēt. Mums ir savi karavīri, bruņotie spēki, mūsu partneri NATO valstīs. Bet mums ir jābūt gataviem ar savu darbu, savu attieksmi un dzimtenes mīlestību atbalstīt. Tikai kopībā mēs būsim neatkarīgi.”
A. Okmanis uzsvēra, ka tieši tāpēc Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā pirmo reizi tiek pasniegti Bauskas novada augstākie goda apbalvojumi, cildinot mūsu cilvēkus – labākos no labākajiem, kuri dara savu darbu ar mīlestību un cieņu pret savu zemi, savu valsti. “Mums visiem kopā apzinoties, ka mums ir labākie skolotāji, uzņēmēji, mākslinieki, ka mēs paši esam tie labākie, mēs spēsim nosargāt Latvijas neatkarību un neviens ārējs spēks mūs neuzvarēs! Dievs svētī Latviju!”
Svinīgajā pasākumā tika pasniegti septiņi Atzinības raksti:
- Guntai Siliņai – par ilggadēju radošu pedagoga darbu Vecsaules pamatskolā, izkopjot un attīstot skolēnu talantus teātra un vizuālajā mākslā;
- Mārai Iliņai – par ilggadēju godprātīgu darbu izglītošanas un audzināšanas jomā Vecsaules pamatskolā;
- Ligitai Šultei – par sirsnīgu, profesionālu un klienta individuālajām vajadzībām atbilstīgi organizētu medicīnisko aprūpi biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Sociālās aprūpes centrā “Derpele”;
- Kārlim Dišleram – par atsaucību un godprātīgu saimniecisko darbu Vecumnieku vidusskolā;
- Lilijai Peterānei – par ilggadēju sekmīgu pedagoga darbu un ieguldījumu Vecumnieku pirmsskolas izglītības attīstībā;
- Verai Strogonovai – par ilggadēju godprātīgu un patriotisku pedagoga darbu Vecumnieku vidusskolā;
- biedrībai “Bauskas vecpilsēta” – par aktīvu darbību Bauskas pilsētas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā, sadarbojoties ar Bauskas novada pašvaldību un piesaistot finansējumu dažādu iniciatīvu īstenošanai
Augstākais rakstiskais pašvaldības apbalvojums “Goda raksts” tika pasniegts 15 mūsu novada iedzīvotājiem:
- Annai Guļkevičai - par ilggadēju radošu skolotāja darbu, mācot un audzinot jaunās paaudzes Vecsaules pamatskolā;
- Ģirtam Karpovičam – par nozīmīgu ieguldījumu uzņēmējdarbībā, sekmējot Bauskas novada infrastruktūras attīstību un nodrošinot iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus;
- Aldim Kapkalnam – par ilggadēju atbildīgu darbu būvniecības nozarē un nozīmīgu ieguldījumu Bauskas novada attīstībā;
- Arnoldam Šimkusam – par ilggadēju veiksmīgu organizatora darbu, popularizējot dambretes sportu un veicinot Iecavas un Bauskas novada atpazīstamību;
- Mārim Bergam – par ilggadēju nozīmīgu ieguldījumu prāta spēļu attīstībā, piesaistot jaunās paaudzes šaha un dambretes sportam;
- Līgai Stankevičai – par teicamiem panākumiem kultūras jomā, veidojot pozitīvu Bauskas novada tēlu un veicinot tā atpazīstamību;
- Mārtiņam Rāviņam – par ilggadēju sabiedrisko aktivitāti Iecavas evaņģēliski luteriskās draudzes dzīvē un nesavtīgu ieguldījumu baznīcas atjaunošanas un uzturēšanas darbā;
- Laumai Lancmanei – par teicamu profesionālo darbu kultūrvēsturiskā mantojuma restaurēšanā, popularizēšanā un nozīmīgu ieguldījumu Rundāles pils parka atjaunošanā;
- Ingrīdai Vaisjunei – par degsmi pedagoģiskajā darbā un panākumiem interešu izglītībā, Vecumniekos popularizējot sporta tūrismu un aktīvu dzīvesveidu;
- Ingrīdai Segliņai – par augstvērtīgu ieguldījumu izglītības jomā, popularizējot ieteicamo latviešu valodas un literatūras mācīšanas praksi
- Inetai Karelsonei – par aizrautību pedagoģiskajā darbā un panākumiem vides izglītībā, iesaistot Skaistkalnes vidusskolas skolēnus Ekoskolu programmā;
- Brigitai Igaunei – par sasniegumiem pedagoģiskajā darbā Skaistkalnes vidusskolā, pielietojot jaunās informācijas tehnoloģijas un veidojot skolēnos interesi par inženierzinātnēm;
- Mārim Slokam - par atbildīgu darbu un ieguldījumu Bauskas Mūzikas un mākslas skolas attīstībā un novada tēla popularizēšanu;
- Raivim Maķevicam – par augstvērtīgiem sasniegumiem Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas trenera darbā un ieguldījumu pozitīva novada tēla veidošanā;
- Silvijai Kopei – par nesavtīgu darbību Iecavas evaņģēliski luteriskās baznīcas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, popularizēšanā un aktīvu dalību vietējās kopienas saliedēšanā.
Par izciliem nopelniem dažādu jomu attīstībā apbalvojumu “Bauskas novada Gada cilvēks” saņēma:
- Mārtiņš Aukštikalnis – par mērķtiecību un augstiem sasniegumiem trenera darbā, popularizējot cīņas sporta veidus un vairojot Bauskas novada atpazīstamību;
- Mirdza Brazovska – par ilgstošu sekmīgu darbību veselības aprūpes jomā, nodrošinot Bauskas novada iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu klāstu;
- Vilma Butule – par ilggadēju apzinīgu un nesavtīgu darbu Bauskas novada iedzīvotāju veselības aprūpē;
- Baiba Gāga – par ilggadēju profesionālu pedagoģisko un organizatorisko darbu, popularizējot sportu un veidojot pozitīvu Iecavas un Bauskas novada tēlu;
- Gints Jankovskis – par sabiedrisko aktivitāti un panākumiem darbā ar jaunatni, popularizējot labdarību, brīvprātīgo darbu un veicinot Bauskas novada atpazīstamību;
- Daina Ziemele – par ilggadēju aktīvu darbību politiski represēto personu kustībā un radošu ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Pasākumā tika godināti arī Bauskas novada augstākā apbalvojuma – Goda zīmes “Zelta ozols” – laureāti.
Ritai Laikai Goda zīme piešķirta par nozīmīgu nesavtīgu ieguldījumu audžuģimeņu institūcijas stiprināšanā, ilgstoši nodrošinot ģimenisku vidi bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Audžuģimenes statuss Ritai Laikai piešķirts 2011. gadā. Laika posmā līdz 2022. gada oktobrim viņa aprūpējusi 17 audžubērnus. 2014. un 2018. gadā ģimenē uzņemti bērniņi ar smagām veselības problēmām. ‘’Bērni ir mana dzīve. Ja vajag - tad jādara,’’ atzinusi Rita. Kopš 2021. gada aprīļa viņai ir piešķirts specializētās audžuģimenes statuss specializācijā – audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību smagu funkcionālu traucējumu dēļ. Pašlaik Ritas Laikas audžuģimenē ir viens bērns ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un juridiski brīvs puisītis bez veselības problēmām, kurš ļoti gaida savus vecākus.
Saņemot goda zīmi, Rita no sirds novēlēja, lai katram bērniņam būtu sava ģimene – savs tētis un sava mamma. “Es ļoti lepojos, ka bērni ir pie manis, ka viņi izaug par krietniem cilvēkiem. Novēlu visiem labu veselību un lai mums būtu miers. Un galvenais – mīlēsim viens otru un cienīsim, priecāsimies par katru dienu!”
Par ilggadēju augstvērtīgu radošo darbību mākslas jomā un nozīmīgu ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā Goda zīme ‘’Zelta ozols’’ piešķirta Imantam Lancmanim. Mākslas vēsturnieka un gleznotāja mūžs kopš 1964. gada saistīts ar Rundāles pili. No 1976. gada līdz 2018. gadam I. Lancmanis ir bijis muzeja direktors. Tas ir viņa nopelns, ka tagad atjaunotā pils ir labi zināma ne vien Latvijā, bet teju visā pasaulē. Viņš ir virzījis un vadījis apjomīgus restaurācijas darbus un muzeja izveidi, lai Rundāles pils komplekss spētu pastāvēt kā vienots 18. gadsimta arhitektūras un monumentāli dekoratīvās mākslas piemineklis.
Nozīmīgs ir I. Lancmaņa ieguldījums Latvijas piļu, muižu un baznīcu vērtību saglabāšanā. Laikā kopš pensionēšanās I. Lancmanis turpina būt sabiedriski aktīvs un darbojas kultūras pieminekļu saglabāšanā un atjaunošanā gan kā eksperts, gan zinātniskais konsultants (Lielvircavas muiža,, Mežotnes baznīca, Skaistkalnes baznīca u.c.). Mākslas un kultūras procesos īpaša nozīme ir viņa publikācijām: monogrāfijām, katalogiem, rakstiem un rakstu sērijām periodiskajos izdevumos Latvijā, Krievijā, Vācijā, Francijā. 2021. gadā ar monogrāfijas “Rundāles pils III. Restaurācija” izdošanu tika noslēgts darbs pie apjomīgās triloģijas par Rundāles pili, kas raksturo Rundāles pils vēsturi, interjerus un restaurāciju. Bagātīgas un rosinošas arvien ir erudītā speciālista publiskās uzstāšanās – tiklab starptautiska vai vietēja mēroga zinātniskās konferencēs, semināros un priekšlasījumos vai sabiedrisko organizāciju aktivitātēs, kā studentu auditorijas priekšā Valsts Mākslas akadēmijā vai kolēģu lokā.
Būdams kaislīgs franču valodas un kultūras cienītājs un pazinējs, I. Lancmanis ir veicinājis Latvijas un Francijas kultūras mijiedarbību. Daudz paveikts arī Latvijas-Vācijas, Nīderlandes, un Itālijas starpkultūru vidē. Līdztekus minētajām aktivitātēm I. Lancmanis joprojām nododas pētniecībai un gleznošanai. Jau no 12. novembra vērienīga izstāde ‘’Imanta Lancmaņa māksla’’ ir skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Goda zīmi “Zelta ozols” par ilggadēju mērķtiecīgu sabiedrisko darbību Latvijas neatkarības ideju iedzīvināšanā un nozīmīgu ieguldījumu patriotisko vēstures liecību saglabāšanā nākamajām paaudzēm saņēma Jānis Zemtautis.
1932. gadā Svitenes pagastā dzimušais Jānis Zemtautis kā Bauskas nacionālās jauniešu pretošanās grupas dalībnieks par pretošanos padomju varai apcietināts savā skolas izlaiduma dienā. Ar Baltijas kara apgabala tribunāla spriedumu 1951. gada martā notiesāts uz 25 gadiem katorgā Tālajos Ziemeļos un vēl uz pieciem gadiem bez cilvēktiesībām, izcietis 15 gadus PSRS gulaga nometnēs Vorkutā un Mordovijā, kur smagi strādājis šahtās.
Pēc atgriešanās Latvijā svitenietis ilgu laiku strādājis Rundāles un Bauskas patērētāju biedrībā. Kad Latvija ieguva neatkarību, J. Zemtautis ar savu dzīves pieredzi un enerģiju iekļāvies Latvijas Politiski represēto apvienības struktūrvienībā PRK “Rēta’’; sešus gadus bijis tās vadītājs.
Sabiedrisko darbību Jānis Zemtautis veltījis Latvijas interesēm un nākotnei, īpaši pievēršoties jaunatnei. Tiekoties ar skolēniem un pedagogiem, viņš dāvinājis izglītojošas grāmatas; rosinājis izvērstāk mācīt Latvijas vēsturi un jauniešus orientēt uz valsts aizsardzību. Latvijas Okupācijas muzeja fondos atrodami J. Zemtauta video un audio ieraksti par pretošanās grupas darbību un citi materiāli. Viņš krāj vēstures liecības par savu pagastu, iemūžinot bojā ejošās sētas sērijā ‘’Zudusī Latvija’’. Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā šogad J. Zemtautis iecelts par Viestura ordeņa komandieri.
“Latviešu tauta! Mēs visi vēlam savai zemei Latvijai saules mūžu!” J. Zemtautis uzrunāja klātesošos. “Dzejnieks Andrejs Eglītis ir teicis viedus vārdus, kas bija būtiski gan pagātnē, kad tapa mūsu valsts, gan būs nākotnē – rīt, parīt aizparīt: Liec zobenu zem galvas, un dziļi neiemiedz, Tavs gods un tēvu zeme tev cieši dusēt liedz! Ja mēs nodosim šos viedos vārdus no paaudzes paaudzē un šos vārdus pieņems ar izpratni, tad nāks tā svētība, ko mēs dziedam savā himnā – Dievs svētī Latviju!”
Karstāko sirdi Latvijai, labāko darbu Latvijai! Sveicam Valsts proklamēšanas gadadienā!