5.martā projekta „Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” ietvaros turpinājās diskusija par kopienas pašnodrošinājumu ar vietējo pārtiku. Tika uzklausīta gan dalībnieku līdzšinējā pieredze, gan nākotnes iespējas, ieskicētas iespējas vietējo pārtikas produktu apjoma palielināšanai Zaļajā publiskajā iepirkumā (ZPI) un vietējās kopienas pašpatēriņā.
Diskusijā piedalījās pašvaldības vadība, iepirkumu speciālisti un citi ar ZPI saistītie pārstāvji, izglītības iestāžu vadītāji un ēdinātāji, pārtikas ražotāji – lauksaimnieki un pārstrādātāji.
„Novada garša” – Latvijas saimniecību un mazo pārtikas ražotāju produkcijas katalogs
Par vienoto platformu www.novadagarsa.lv, kas ir lielākais un apjomīgākais, pirms septiņiem gadiem dibinātais, Latvijas saimniecību un mazo pārtikas ražotāju informatīvais katalogs un E-tirgus, dalībniekiem stāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. „Novada Garšas” informatīvais katalogs un E-tirgus savieno tos, kuri vēlas ērti, droši un vienkārši pārdot vai pirkt kvalitatīvu, zināmas izcelsmes vietējo pārtiku. Platformas uzdevums ir parādīt un veicināt vietējās produkcijas nonākšanu līdz ēdinātājam- no lauka līdz galdam. Katalogā ir informācija par 968 uzņēmumiem un tas ir pirmais mēģinājums apvienot vietējos ražotājus.
M.Cimermanis stāstīja par globālo un lokālo pārtikas sistēmu. „Globālā pārtikas sistēma ir orientēta uz pasaules tirgu un korporatīvo peļņu. Mēs tajā neesam. Lokālā pārtikas sistēma, kuru raksturo pašpietiekamība, tagad kļūst svarīga. Abām sistēmām būtu jāsadarbojas, secināja M.Cimermanis.
Zaļajos iepirkumos būs svarīgas īsās piegāžu ķēdes. Šāda sistēma ir iespējama, to pierādīja Covid pandēmijas laiks, kad ēdinātāji būtiski palielināja vietējo ražotāju produkcijas iepirkuma apjomu.
M.Cimermanis atzina, ka 80% pašvaldību skolu ēdināšanai vairs neiepērk produktus, bet gan ēdināšanas pakalpojumu. Līdz ar to produktus iepērk ēdinātājs un tas sarežģī izsekojamību. „Ēdinātājs iepirkumā var piedalīties ar nepieciešamajiem sertifikātiem, kas apliecina, ka tiks iegādāta produkcija no vietējiem ražotājiem, bet uz galda tomēr nonāk ievestā produkcija, kas ir lētāka,” stāstīja M.Cimermanis.
Kā atzina M.Cimermanis, vietējās produkcijas iepirkuma veicināšana ir arī starp ministrijām risināms jautājums. Pašreiz nav skaidri definētas kvalitātes shēmas, piemēram „Zaļajai karotītei”, lai šie produkti nonāktu ēdnīcās. Iepirkumos uzvar lielās piegādes bāzes.
Arī SIA „Lonnija” – ekoloģisko upeņu komercdārza Rundālē pārstāvis Aldis Austers sarunā secināja, ka cenu ziņā vietējais uzņēmējs nevar konkurēt ar lielajiem piegādātājiem.
Ekoloģisks.lv – no biznesa kooperatīva līdz vairumtirgotāja līmenim
Par kooperatīva „Ekoloģisks.lv” darbību un pieredzi pastāstīja Siguldas novada uzņēmējs, bioloģisko Lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Ekoloģisks.lv" valdes loceklis un zemnieks Raitis Rodiņš. Viņš atzina, ka pieredzes stāstā ir daudz pozitīva. „Pašreiz esam izauguši līdz vairumtirgotāju līmenim ar plašu produktu klāstu un attīstītu loģistiku. Dalība kooperatīvā ir laba iespēja vietējās produkcijas ražotājam – ražot vairāk, pārdot vieglāk,” secināja R.Rodiņš.
R.Rodiņš kā ļoti būtisku „Ekoloģisks.lv” attīstības soli uzsvēra rezultatīvās sarunas ar Siguldas novada pašvaldību. Tā rezultātā vietējie ražotāji saņēma informāciju par tuvākā gadā nepieciešamo vietējo produkciju, kas tiks iepirkta.
„Loģistika ir ļoti svarīga. Neatsakāmies arī no mazajiem pasūtījumiem. Visu saplānojam un izvadājam,” skaidroja R. Rodiņš. Sekmīgākai saimniekošanai kooperatīvs izmanto dalībniekiem piederošās glabātuves , tehniku, u.c. resursus.
Zaļā iepirkuma sastāvdaļa – skolēnu izglītošanas pasākumi
Interesantā pieredzē dalījās dr.oec. SIA „B2B”valdes locekle Lienīte Litavniece, kas ir arī vadošā pētniece Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Biznesa un sabiedrības procesu pētniecības institūtā. Viņa pastāstīja, ka ir ne tikai pētniece, bet arī produkcijas ražotājs un ir sarežģīti atrast vietējo produkciju ražošanai. Lai apvienotu vietējos produkcijas ražotājus Rēzeknes reģionā nodibināta platforma vietējās produkcijas popularizēšanai www.openB2B.com. Tās darbības princips līdzīgs kā „Novada garšai”- lai uzņēmēji varētu izmantot vietēji izaudzēto produkciju. Viņa atzina, ka šādām platformām ir svarīga loma, ka tā var kalpot kā rīks Zaļo iepirkumu sistēmā. „Mūsu vietējiem dārzeņu audzētājiem ir būtiski, lai ēdinātājs izmantotu ēdienkartēs sezonas dārzeņus,” atzina L.Litavniece. Kopā ar kolēģiem iecerēta platformas pilnveide un mākslīgā intelekta izmantošana.
Savā zinātniskajā darbā L. Litavniece kopā ar kolēģiem pētī skolēnu ēdināšanu un ēdienu atkritumu veidošanos skolēnu ēdināšanas procesā. „Ir ļoti būtiski bērniem stāstīt par vietēji audzētiem dārzeņiem un veselīgu ēdienu. Izglītošanas aktivitātēm ir jābūt motivējošām,” sacīja L.Litavniece.
Nepieciešama piegādātās produkcijas periodiska kontrole
Ar savu 30 gadu pieredzi dārzeņu audzēšanā un tirgus noieta veidošanā dalījās skaistkalniete, zemnieku saimniecības „Baltiņi” pārstāve Irina Pētersone.
Viņa atzina, ka lielajos iepirkumos viena profila produkciju ražojošam vietējam audzētājam ir grūti piedalīties. Dārzeņi, kurus iepērk nav sezonāli.
„Domāju, ka iepirkuma dokumentācijas aizpildīšana nav tik sarežģīta – vienreiz iepazīstot procesu, tas veiksies raiti. Sarežģītāk ir tas, ka pietrūkst lielajos iepirkumos iepirktās produkcijas kontroles – vai tiek virtuvē piegādāti vietējā audzētāja ražojumi, kā tas līgumā noteikts. Ir daudz prasību vietējam ražotājam, lai varētu iepirkumā piedalīties, bet nav kontroles,” secināja I.Pētersone.
Viņa piekrita iepriekš sacītajam, ka vietējo produktu lietošana uzturā skolā ir jāmāca.
Pirmsskolas izglītības iestādes „Dartija” (Ekoskola) pārstāve Aija Krūmiņa, iesaistoties diskusijā, atzina, ka bērniem mācību saturā tiek integrēta izpratne par veselīgu pārtiku un vidi, bet tomēr veidojas daudz pārtikas atkritumu. Produktu kontrole ir nepieciešama, bet noslodzes dēļ to nevar nodrošināt virtuves darbinieki.
Gaidāms Zemkopības ministrijas atbalsts īso pārtikas ķēžu attīstībai
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vecākā eksperte Andra Karelsone informēja diskusijas dalībniekus par gada otrajā pusē gaidāmo publisko finansējumu 16 milj. eiro apmērā. Tas būs paredzēts pārtikas īso piegādes ķēžu darbības un piedāvājumu pārtikas produktu piegāžu un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, izmantojot vietējās teritorijas potenciālu, kā arī sadarbībai starp produktu ražotājiem, lai kopīgi virzītu vietējo produktu piedāvājumu tirgū un sekmētu to atpazīstamību.
Atbalsts paredzēts sadarbības grupām ar vismaz pieciem dalībniekiem (vietējie zemnieki un pārstrādes uzņēmumi, vietējā rīcības grupa, nevalstiskās organizācijas u.c.). Maksimālā atbalsta summa – līdz 0,5 milj.eiro, kas ietver atbalstu līdz 200 tūkst eiro būvniecības izmaksām.
Savukārt aktivitātei „Produktu virzība tirgū” maksimālais finansējums paredzēts līdz 45 000 eiro vienai sadarbības grupai (dalība izstādēs, reklāmas stendu izgatavošana un uzstādīšana u.c.).
Būtisks nosacījums šī finansējuma apgūšanai ir mentora nepieciešamība, šajā gadījumā tās varētu būt novadu lauku partnerības organizācijas.
Investīcijas ražošanai šajā atbalsta sistēmā nav paredzētas. Kā skaidroja A.Karelsone, plānots atbalstīt vismaz 95 sadarbības grupas.
Kāds ir vietējās pārtikas pašnodrošinājums
Projekta „Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” ietvaros tiek organizētas ne tikai diskusijas, bet tiek izstrādāts arī pētījums par vietējās pārtikas pašnodrošinājumu un pašpatēriņa sekmēšanu Bauskas rajona lauku partnerības darbības teritorijā. Pie pētījuma strādā: Mg.oec. Agnese Hauka un Mg.oec. Lāsma Aļeksējeva.
Vairāk nekā pusi novada teritorijas aizņem lauksaimniecības zeme – 51% jeb 110 911 ha (VZD dati Bauskas novada stratēģijā). No tiem 5000 ha tiek apsaimniekoti bioloģiski. Visvairāk bioloģisko zemnieku saimniecību ir Vecumnieku un Kurmenes pagastā.
Visvairāk tiek audzēti graudaugi, savukārt vislielākās dārzeņu platības ir ar kartupeļiem, sīpoliem un burkāniem. Ar šo kultūru saražoto apjomu pietiek gan pilnīgam pašnodrošinājumam, gan pārdošanai.
Novadā pašpatēriņam pietiekoši tiek saražota arī piena produkcija.
Izvēle starp cenu un kvalitāti
Diskusijas dalībnieki – ražotāji rosināja pašvaldību domāt, kā iedzīvotājiem piedāvāt tiešās pirkšanas iespēju, lai novadā bioloģiski ražoto produkciju varētu iegādāties bez lielveikalu uzcenojuma. Iedzīvotājiem būtu jāpiedāvā izvēles iespēja – pirkt lielveikalā, vai no vietējā lauksaimnieka.
Pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis atzina, ka pašvaldība varētu piedāvāt zemi tirgošanas vajadzībām, bet tad ir jābūt tirdzniecībai, nevar būt dīkstāve.
Diskusijas dalībniece Daira Jātniece (z/s „Vaidelotes”) rosināja domāt par to, lai jauniešiem būtu iespēja mācīties lauksaimniecību, piemēram Saulainē.
Diskusijas noslēgumā tika rosināts pašvaldībai apkopot un aktualizēt informāciju par vietējiem ražotājiem, kas būt gatavi piedāvāt produkciju vietējā tirgū.
Marta nogalē pilsētas notiks projekta darba grupas tikšanās, kur tiks saplānotas nākamā perioda aktivitātes.
Kā jau informēts iepriekš, līdz 2025.gada 30.septembrim projekta ietvaros iecerēti izglītojoši semināri, pieredzes apmaiņas braucieni starp sadarbības partneru teritoriju iesaistītajām pusēm, meistarklases ar sezonas produktiem, piesaistot atpazīstamu šefpavāru vai uztura speciālistu.