Jauna rubrika aicina iepazīt pagastu un ciemu stāstus
Šogad izdevuma “Bauskas Novada Vēstnesis” rubrikā “LABI BŪT...” ciešā sadarbībā ar pašvaldības bibliotēkām dosimies iepazīt pagastu un ciemu vēsturi, tradīcijas, nozīmīgus notikumus un cilvēkus, jo plašajā novadā bieži vien pat tuvējos kaimiņos neko īsti vairāk par vietas nosaukumu nezinām. Taču katrai vietai ir savi unikāli stāsti. Daloties ar tiem, cits no cita varam gūt iedvesmu, nostiprināt piederības sajūtu un veidot ciešākas kopienas saites.
Rubriku iesāksim ar Bārbeles pagasta stāstu, kura tapšanai dedzīgi atsaucās Bārbeles bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze. Interesanti, ka Bārbeles bibliotēka ir vecākā grāmatu krātuve mūsu novadā – 2023. gadā tā svinēja 100 gadu jubileju. Tās lepnums ir plašais novadpētniecības materiālu klāsts, kuru apkopošanā B. Krauze iesaistījusies kopš 1985. gada, sākot strādāt par bibliotēkas vadītāju.
“Gribētos, lai cilvēki vairāk mīl, novērtē un lepojas ar vietu, kur dzīvo, nevis to nopeļ un sūdzas, kā nav. Katrā vietā ir savi trūkumi, taču es esmu iepazinusi fantastiskus cilvēkus, redzu attīstību, jaunas ģimenes, kas izvēlas šeit dzīvot. Domāju, ka Bārbelei cilvēkus piesaista dabas klātbūtne, iespēja pa labu ceļu nokļūt Rīgā, Skaistkalnes tuvums, kuras popularitāte, visticamāk, tikai pieaugs,” teic Lolita Puriņa, viena no Bārbeles stāsta varonēm.
Labi būt BĀRBELES PAGASTĀ
Ko redzēt: Ausekļu dzirnavas, sensēta “Everti”, Bārbeles sēravots, bišu māja “Zumzum terapija”, Bārbeles pamatskola “Saknes un spārni”, Bārbeles dižaudze un skulptūra ‘Bārbala”, Bārbeles baznīca.
Kur paēst: kafejnīca “Bārbelīte” jau tālu aiz pagasta robežām ir slavena ar saviem gardajiem cepelīniem.
Bārbeles koku dižaudze stāsta par kultūrvēsturi
Zentas Mauriņas pirmais higiēnas bauslis – jāveido māja. Māju saprotam gan kā Latviju, pagastu, gan arī ļoti individuāli to telpu, kas ir ap mums. Māja arī uztverama kā sajūta, kā izjūta. Tā ir veidojama.
Bārbeles pagasta centrā radīta kultūrtelpa ar ikvienam svarīgām saskarsmes zīmēm. Tā ir koku dižaudze, kurā koki nav diženi apkārtmērā, bet diženi ar saviem stāstiem. Šajā audzē koki pārstādīti no pagasta nozīmīgām kultūrvēsturiskām vietām.
Zūd cilvēki, bet nezūd vide, kurā paliek darbi, centieni un paaudžu vēstures liecinieki,” reiz rakstījis bārbelietis, ilggadējs rajona laikraksta redaktors Gunārs Šimkevics.
Pilveru liepa
Senākā informācija par Bārbeli un tās iedzīvotājiem saistīta ar Pilveru pilskalnu. Pilskalns bijusi arī kulta vieta. Mūsdienās šis ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. No pilskalna dižaudzē zaļo liepa.
Mēduma muižas pīlādzis
Pagājušā gadsimta vidū notika tradicionālo viensētu iznīcināšana. Šo procesu dēļ Latvijas tradicionālā kultūrainava ievērojami izmainījās. Bārbelē tika sagrauta daudzus simtus gadu senā, jezuītu celtā Mēduma (Witwenhof) muiža, par kuru klīst interesanti nostāsti. Muižas zāle bija tuvējo māju ļaužu pulcēšanās un ballēšanas vieta. No Mēduma muižas dižaudzē saknes dzen pīlādzis.
Sēravota kļava
1769. gadā Jelgavas ārsts Kārlis Ferdinands Humiuss informē, ka Bārbeles sēravotam piemītot “neparasts” dziedniecisks spēks un tas esot “vislieliskākais” Kurzemē. Pie dabas pieminekļa – ģeoloģiskā veidojuma Bārbeles sērūdeņraža avota - atradās pirmā Latvijas ūdens kūrvieta. Atgādinot par šo objektu, dižaudzē zaļo kļava.
“Griķmalēju” ozols un Tadenavas jasmīns
Turīgajā “Griķmalēju” saimnieku Grikovsku ģimenē 1828. gada pavasarī ierodas mazā Dārta, ģimenē saukta par Dacīti, kuru zinām kā dzejnieka Raiņa māti. Kā vēsta dokumenti, Bārbeles baznīcā viņa kristīta un iesvētīta, kā arī divas reizes uzsaukta laulībām ar Kristu Pliekšānu. Mūsu dižaudzē aug “Griķmalēju” ozols, bet no dzejnieka Raiņa dzimtās puses Tadenavas zied un smaržo jasmīns.
Avotkroga priede
Par pirmo kultūras un izglītības centru Bārbelē izveidojās Avotkrogs, kas kopš 1882. gada bija pagasta pirmās biedrības – Labdarības biedrības – īpašums. Šeit 1883. gadā sāka darboties pirmā bibliotēka Bārbelē. No šīs vietas Bārbeles dižaudzē kuplo priede.
Latviešu strēlnieka bērzs
Mūsu tauta 1918. gada nogalē stāvēja krustcelēs. Bija jāizlemj – pie kādas varas palikt. Un izlēma – paliks pati savu ozolu aizvējā.
…es piesaucu svētos Latvijas kalnus, upes un ezerus, puķes uz ežmalām, graudus, kas glabā auglības domas, pacietīgās skudras tikumu un brīvo vanaga skrējienu!” teica kareivis, kurš devās kaujā par brīvu Latviju.
Arī daudzi bārbelieši devās 628 dienu garajās Brīvības cīņās. Bārbelieša Kārļa Eduarda Mārtiņa dēla Čābļa garajā dienesta sarakstā rakstīts: “Par izdarītiem varoņdarbiem kaujās 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka sastāvā apbalvots ar III šķiras Lāčplēša kara ordeni.” No bijušās Kārļa Eduarda Mārtiņa dēla Čābļa mājvietas dižaudzē šalko bērzs.
Kadiķis brīvības cīnītājam
Domu grauds – “Dzīves dārgakmeņi – izturība un uzticība” – atrodams pretošanās kustības dalībnieka, brīvības cīnītāja, bārbelieša Jura Ziemeļa piezīmēs, kas rakstītas politieslodzīto nometnē. Juris nepakļāvās varas iestādēm, ticēja neatkarīgas Latvijas idejai, kas prasīja 15 gadus necilvēcīgajās Krievijas nometnēs. Pēc nāves apbalvots ar Lietuvas Vīta ordeņa Virsnieka krustu. Jura Ziemeļa piemiņai iestādīts kadiķis no viņa dzimtajām mājām.
Tici vai netici
Vietējam muižkungam piederēja viens kuģis, kas pārvadāja kravas pa Baltijas jūru. To vadīja holandiešu kapteinis Everts. Kad viņš aizgāja pensijā, tad muižkungs kapteinim uzcēla un uzdāvināja krogu “Hollender”. Nosaukumu vēlāk latviskoja par Alenderkrogu, kas stāv joprojām. Kapteinis Everts netālu no kroga uzcēla savu namu un nosauca to savā uzvārdā. Taču kapteiņa dēls bija jautras dabas cilvēks. Viņš Skaistkalnes (Schönberg) tējnīcā, kas piederēja Rutkovskiem, “Evertus” nodzēra un nospēlēja kārtīs. Līdz ar to tējnīcas saimnieks savā īpašumā ieguva labu māju, kurā dzīvo jau septītā Rutkovsku paaudze.
Aktīvie bārbelieši toreiz un tagad
Bārbelē dzīvojuši vairāki turīgajai un ietekmīgajai Odiņu (Odin) dzimtai piederīgie. 19. gs. vidū trīs Odiņu dzimtas puiši – Johanns, Gerhards un Emīls – studējuši Tērbatas Universitātē medicīnu.
Viens no šīs dzimtas pārstāvjiem - Mārtiņš Odiņš - bijis ievērojams cilvēks, par kuru saglabājušās vairākas leģendas, kas saistītas ar viņa došanos uz cara Aleksandra II kronēšanu 1856. gadā.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Bārbeles pagastā dzīvojošais zemnieks Mārtiņš Odiņš no Surģeniekiem braucis pie cara pateikties par likumu. Viņš arī ticis pie paša cara. Cars uzdāvinājis viņam zemes gabalu pie Surģeniekiem. Tas nav paticis vietējiem muižniekiem. Atceļā uz mājām viņi likuši Mārtiņu Odiņu nonāvēt.
Odiņu dzimtas turīgumu apliecina 1849. gadā Bārbeles baznīcai dāvinātais zvans, uz kura bija lasāms ieraksts: “Soli Deo Gloria in memoriam Andreas Odin patris mort. 1849.” Pirmā Pasaules kara laikā tas tika “evakuēts” uz Krieviju.
Bārbeles kapsētā pēc Mārtiņa Odiņa nāves 1856. gadā tika uzlikts piemineklis, kas ir visas Odiņu dzimtas liecinieks un godinātājs. To zinām kā Latvijas Valsts nozīmes mākslas pieminekli, kurš 2018. gadā tika restaurēts. Projektu atbalstīja Nacionālā apvienība, palīdzību un atbalstu sniedza arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas inspektore Mārīte Putniņa, bet pieminekļa izpēti veica monumentāli dekoratīvās tēlniecības objektu restaurators Gunārs Grīnfelds un stājglezniecības restauratore Līga Jansone. Pieminekli restaurēja bārbelietis tēlnieks Indulis Folkmanis.
Tēlnieks Indulis Folkmanis ir daudzu monumentālās tēlniecības darbu, kapara kalumu, medaļu autors. Strādājot tandēmā ar tēlnieku Andreju Jansonu Bauskā restaurēja Brīvības pieminekļa kareivja bronzas statuju, Rēzeknē – skulpturālo grupu “Vienoti Latvijai”. Atjaunoja pieminekļus citās Latvijas pilsētās. I. Folkmanis 46 gadus radoši strādājis Daugavpilī. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2020. gadā saņēmis Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”.
Pašiem savs skroderis
Ne katrā pagastā ir savs skroderis, bet Bārbelē ir. Tā ir Lolita Puriņa. Viņa kā pašnodarbinātā veic drēbnieka pakalpojumus: mēra, modelē, piegriež un šuj. Lielisks piemērs viņas profesionālajam veikumam ir pagājušajā gadā šūtie vēsturiskie tērpi Bauskas pils muzeja darbiniekiem.
Lolita ar ģimeni – vīru, diviem pusaudžu vecuma dēliem un suni - Bārbelē dzīvo 12 gadus. “Iepriekš 15 gadus dzīvojām Anglijā. Jaunības burzma Londonā bija izbaudīta un, kad piedzima bērni, gribējās tuvāk pie dabas. Atgriežoties Latvijā, Bārbeli izvēlējāmies nejauši; skatījāmies, kur vieglāk aizbraukt līdz Rīgai. Bārbelē ir skaisti, klusi un mierīgi. Dzīvojam ciema centrā, bet jūtamies kā laukos. Ļoti to novērtēju, jo sirdī esmu īsta lauku meitene,” stāsta Lolita.
Šūšana ir Lolitas sirdslieta kopš 13 gadu vecuma, taču profesionāls pavērsiens noticis Anglijā: “Nonācu pareizā vietā, un tas man ļāva vairākus gadus strādāt par asistenti pie viena no augstās modes dizaineriem - Stīvena Heika. Daudz iemācījos, strādājot ar klientiem no Londonas smalkajām aprindām, varēju brīvi radoši izpausties, jo nebija jāraizējas par tērpu izmaksām. Visspilgtāk atmiņā palikusi sadarbība ar toreizējo Anglijas Premjerlīgas futbola kluba “Chelsea” kapteini Džonu Teriju – šuvām kāzu kleitu viņa līgavai un pēc tam saņēmām arī ielūgumu uz kāzām. Savukārt kādas citas klientes tērpu pielaikot vairākkārt braucām uz Kataru, jo viņa nevarēja izbrīvēt laiku Londonas apmeklējumam.
Pēc atgriešanās Latvijā man ir bijusi sadarbība ar latviešu modes māksliniekiem – esmu šuvusi tērpus Rīgas Jaunā teātra un Latvijas Nacionālā teātra izrādēm. Darbs nav viegls, bet esmu perfekcioniste – ja šuju, tad ar sirdi un dvēseli, par aizmirstot par ieguldīto laiku un atbilstošu novērtējumu. Var teikt, ka man patīk viss, kas ir saistīts ar rokdarbiem: mājās esmu iekārtojusi darbnīcu un tur arī adu, darinu polimērmāla rotas un auduma ziedus.”
Tradīcija ne tikai bārbeliešiem
Bārbelieši ir izauklējuši skanīgu tradīciju - kapelu saietu “Lai sasaucamies, lai dziedam”, kas norisinās vasarā. Šogad tas notiks jau devīto reizi. Šī pasākuma ierosinātāji un veicinātāji ir Bārbeles tautas nama kapelas “Savējie” dalībnieki, kuri teic: “Tradīcijām un vietai, kur tās iedibina ir liela nozīme.” Viņu sacītajam apliecinājums ir saieta vietas izvēle – Bārbeles parks, kas tika izveidots un svinīgi atklāts 1926. gadā. Parkā augošo liepu un ozolu lapu vainagos jau teju simts gadus skanējušas un dejotas gan zaļumballes, gan koncerti. Kapelas dalībniece Ieva Mediņa pauž, ka šo kopīgas dziedāšanas, dejošanas un lustēšanās pasākumu veidojot tā, lai katrai vecuma grupai būtu saistošs, kļūstot par visas ģimenes pasākumu.
Citas tradīcijas:
- “Sējas svētki” un “Pļaujas svētki” Ausekļu dzirnavās - latvisko tradīciju uzturēšana mūsdienīgā tūrisma piedāvājumā
- “Laika rata pietura Evertos” – brīvdabas festivāls, radošas idejas sevis meklējumiem, dvēseliskas sarunas
- Deju kolektīvu ikgadējie sadancošanas pasākumi
- Valsts svētku un ielīgošanas pasākumi ar vietējo amatierkolektīvu piedalīšanos
Kas nav redzēts, jāredz
Bārbeles dziednieciskā sēravota tuvumā ir izveidota relaksējoša atpūta "ZumZum terapija" . Tā ir sanošu bišu mājiņa ar divām gultas vietām, kur telpa no bišu klātbūtnes ir droši nodalīta. Uzturēšanās mājiņā labvēlīgi ietekmē elpošanas ceļus un veģetatīvo nervu sistēmu. Guļot virs bitēm, ir iespējams vērot bišu sadzīvi, turklāt, pateicoties tām, telpā tiek vienmērīgi sildīts ķermenis. Gaiss mājiņā ir piesātināts ar vaska un propolisa aromātiem, kam ir antibakteriāla iedarbība.
Paldies par atsaucību materiāla tapšanā Bārbeles bibliotēkas vadītājai Brigitai Krauzei, Lolitai Puriņai, Bārbeles tautas nama vadītājai Dacei Klipai,Tūrisma informācijas centra tūrisma organizatorei Elīnai Stilvei un Bārbeles pagasta nodaļas vadītājai Santai Bračkai.