Jaunsaule ir neliels ciems Vecsaules pagastā, Mēmeles upes krastā ar čakliem, radošiem, sirsnīgiem iedzīvotājiem un gleznainiem dabasskatiem.
Jaunsaules bibliotēka atrodas pašā upes krastā, un visa gada garumā apmeklētājiem ir tā laime baudīt dabas skaistumu. Jaunsaules grāmatu krātuve ir viena no vecākajām novada bibliotēkām - 2023. gada decembrī tā atzīmēja 100 gadu jubileju. No 1923. līdz 2017. gadam bibliotēka atradās Jaunsaules kluba ēkā (bijušajā Aizsargu namā), bet kopš 2017. gada 20. decembra tās mājvieta ir Jaunsaules skolas telpās.
Bibliotēka kalpo kā kultūras centrs Jaunsaulē: šeit notiek pasākumi dažādām mērķauditorijām, tiek rīkotas izstādes, tikšanās, koncerti, teātra izrādes, darbojas interešu klubiņi. īpaši aktīvs ir novadpētniecības klubiņš, ar kuru kopā izveidota jauna novadpētniecības materiālu mape ”Zudusī Jaunsaule”. Kluba dalībnieki savākuši un apkopojuši materiālus par pirmskara periodu, ēkām un mājām, kuru vairs nav, un dzimtām, kas tajās dzīvojuši. Lai iepazīstinātu ar apkopoto krājumu, baudītu vietējo amatierkolektīvu priekšnesumus un dalītos atmiņās, 7. februārī bibliotēkā aizvadīta novadnieku tikšanās “Tas notika šeit – Jaunsaulē”. Pasākumā pulcējās teju 50 esošo un bijušo jaunsauliešu.
Ko redzēt
Mēmeles upes krasti ir lieliska vieta atpūtai. No jebkura skata punkta var priecāties par dabas krāšņumu visos gadalaikos. Lieliska vieta fotosesijām un skaisto skatu iemūžināšanai.
Jaunsaules luterāņu baznīca
Jaunsaules pirmā koka baznīca celta ap 1637. gadu. Tagadējais mūra dievnams iesvētīts 1830. gada 2. augustā.
Jaunsaules luterāņu baznīca ir augstvērtīgs ampīra stila arhitektūras paraugs, un kopš 2009. gada tai piešķirts vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Baznīcai pilnībā saglabājies autentiskais apjoms, fasāžu arhitektoniskā kompozīcija, orģinālās konstrukcijas un fasāžu apdares detaļas. Daļēji saglabājies arī orģinālais interjers.
Baznīca pieejama ikvienam interesentam. Tajā reizi mēnesī notiek dievkalpojumi, tiek rīkotas arī kristības, iesvētības, kāzas. Notiek talkas un apkārtnes labiekārtošana, ir izveidota uzbrauktuve ratiņkrēsliem. Pašlaik norit padomju laikā izpostīto ērģeļu atjaunošana, kas ir sarežģīts un ilgstošs process. Ļoti nepieciešams arī jumta remonts.
Jaunsaules Svētā Konrāda Romas katoļu baznīca
Baznīca celta 1937. gadā, un nodibinātā draudze iesvētīta 1947. gada 19. novembrī. Pirms dažiem gadiem veikta vērienīga atjaunošana, kas bija iespējama, pateicoties ziedojumam. Jaunsaulē dzimušais, uzaugušais, bet Otrā pasaules kara apstākļos ASV nonākušais Viesturs Segliņš vēlējās, lai pēc viņa nāves tiek atjaunota dzimtā baznīciņa, kuras celtniecībā viņš kopā ar tēvu piedalījies un, viesojoties Latvijā, allaž apmeklējis. Pēc rekonstrukcijas baznīca iesvētīta 2020. gada 27. septembrī.
Dievkalpojumi notiek katru svētdienu. Tos vada prāvests Romualds Baļčūns, pie ērģelēm tenors Juris Vizbulis. Juris ir arī baznīcas himnas mūzikas un vārdu autors. Katra mēneša pēdējā svētdienā dievkalpojumu vada diakons Mareks Savickis. Baznīcā notiek arī kristības, iestiprināšanas un laulības. Jau piecus gadus baznīca piedalās garīgās kultūras notikumā “Baznīcu naktis”, četrus gadus ir izskanējis koncerts “Rudens lūgšanas”, pulcējot lielu apmeklētāju skaitu. 2024. gadā koncertu papildināja tuvāki un tālāki mūziku mīloši jaunieši, arī mūzikas skolu audzēkņi.
Cidoniju maģija un laime, kas slēpjas vienkāršībā
Agnese Stikane kopā ar vīru Ediju saimnieko Jaunsaulē, audzējot cidonijas un siltumnīcu produkciju: gurķus, tomātus, papriku. Lai sezonu pastieptu garumā, no izaudzētā top arī dažādi gardumi: marinējumi, cidoniju sula, sīrups, džems, sukādes.
Stikanu 13 hektārus plašā bioloģiskā saimniecība atrodas skaistā, gleznainā vietā pie Mēmeles. sākuši to veidot pirms 15 gadiem. “Kādu laiku bijām prom citos darbos, bet sirds sāpēja, ka šī skaistā vieta aizaug ciet. Ieminējos par to vīram, un jau nākamajā pavasarī sākām saimniekot,” stāsta Agnese, kura Jaunsaulē dzīvo no dzimšanas. Te viņai zināms katrs stūrītis, labākās meža zemenīšu vietas un upmalas taciņas. Agnesei ļoti patīk, ka Jaunsaulē var izbaudīt meža tuvumu, dabas klātbūtni un svaigo gaisu, taču visciešāk Jaunsaulei piesējusi tieši māju sajūta.
Ziemas mēnešus ģimene pavada Vecsaules dzīvoklī, bet no agra pavasara līdz vēlam rudenim darbojas un dzīvo Jaunsaulē. “Iet visādi, bet nekur jau nav tikai medusmaize,” teic Agnese. Lai arī īpašumam dots nosaukums “Atpūtas”, darba saimniecībā ir daudz, un sezonas laikā atpūsties nemaz tik bieži nesanāk. Marta sākumā jau sadīguši sasētie tomāti un pipari, bet vēlāk jau darbs lielajās siltumnīcās un piecus hektārus lielajā cidoniju laukā. Vienu reizi vasarā gan ir tradīcija uzaicināt ciemos draugus un doties relaksējošā laivu braucienā pa Mēmeli. Visiem patīk, un, kad draugi paņem līdzi vēl savus draugus, tad pagājušajā vasarā brauciens pa upi izstiepās 59 laivu garumā.
Stikanus ar laivu nomas servisiem vieno arī citāda sadarbība – laivotāji “Atpūtas” var izmantot kā pieturas vietu: upes malā ir pievilkta elektrība, izveidota nojume un ugunskura vieta, volejbola laukums un labierīcības.
Izaudzētos labumus un saražotos gardumus sezonas laikā Agnese ved uz Vidzemes tirgu, Rīgas veikaliņu ‘‘Gundas dārzi’’, tirgo ziemassvētku tirdziņos. Cidoniju sīrups un sukādes arī vēl pašlaik ir nopērkami ‘’Lepšu’’ veikaliņā Bauskā.
Vai zinājāt, ka cidoniju sulu un sīrupu var izmantot arī marinādēm? Agnese atklāj, ka cūkgaļas šašliks cidoniju sulas marinādē izdodas bezgala gards un sulīgs. Savukārt vistas gaļas marinēšanai vīna un medus vietā lieliski noderēs cidoniju sīrups.
“Man prieku rada tas, ka cilvēki novērtē mūsu darbu, saka, cik skaisti, cik garšīgi! Ir arī nogurums, bet spēku dod daba, brīvība, klusums un miers,” saka Agnese.
Kad cilvēks dzīvo vietā, kas liek viņam justies kā mājās, un ikdienā dara to, kas sagādā prieku, viņš atrod harmoniju. Laikam jau laime slēpjas vienkāršībā – būt tur, kur ir labi, un darīt to, kas patīk.
Īstajā vietā ar īstajiem cilvēkiem
“Kur dzīve aizsviež, tur jāiemīl šī vieta, ja gribi tur būt,” par dzīvi Jaunsaulē teic Baiba Vackare, aktīva jaunsauliete, kam rūp savs ciems un tā iedzīvotāji. Kad pirms vairākiem gadiem slēdza Jaunsaules skolu, Baiba pameta skolotājas darbu. Tagad viņa pati veido savu pasauli, lai dzīvot būtu interesanti: spēlē teātri, auž, mālo, atbalsta savu vīru Jāni zemniekošanā, darbojas iedzīvotāju padomē, ir mamma trim meitām un vecmamma trim mazbērniem.
“Dievs nav mazais bērns, saved kopā ar cilvēkiem un vietu, kur tev jābūt. Pāri upei kādreiz dzīvoja mamma un vecmamma, bija pārceltuve, kas savienoja Brunavu un Jaunsauli, un man te ļoti patika. Varbūt tādēļ, ka Jaunsaules vārdā ir daudz gaišuma un arī cilvēki ir ļoti gaiši un atsaucīgi, tur rūpi cits par citu un neļauj nolaist degunu. Arī dabas ainava šeit ir tāda, kas katram jāredz. Vecā aleja un skats uz Mēmeli no skolas logiem ir vienreizēji, un upes tuvums rada mieru. Ciemā valda sakoptība, un arī infrastruktūra ir laba. Ne jau velti šeit nav īpašumu, ko nopirkt. Visur ir cilvēki, un visi savējie.”
Lielākie mākslinieki – Jaunsaules ļaudis
Jau 19 gadus Jaunsaulē darbojas amatierteātris “Laucis”. Atraktīvie teātra dalībnieki ar saviem priekšnesumiem iepriecina ne tikai vietējos ļaudis, bet arī brauc viesizrādēs uz citiem pagastiem. īpaši gaidītas un plaši apmeklētas ir teātra pirmizrādes, uz kurām ierodas gan vietējie, gan skatītāji no citiem pagastiem un novadiem.
Pagājušā gada nogalē Jaunsaules sieviešu vokālais ansamblis “Uguntiņas” nosvinēja 15 gadu jubileju, sarīkojot koncertu un aicinot ciemos savus draugus. Ansamblī dzied aktīvas, radošas un humora pilnas sievietes, tāpēc arī tāds dzirkstošs nosaukums. Ansamblis labprāt piedalās gan vietējos pasākumos, gan dodas ciemos visur, kur tiek aicināts.
Tradīcija
11. novembrī - Lāčplēša dienā - jau par tradīciju kļuvis lāpu gājiens. Jaunsaulieši pulcējas Jaunsaules centrā pie veikala, savukārt brunavieši – pie tilta pār Mēmeli. Noteiktā laikā visi ar lāpām un citiem gaismas avotiem dodas uz Jaunsaules skolu, kur satiekas.
Slaveni novadnieki
Jaunsaulē dzimtas saknes meklējamas aktrisei Irmai Bunei un ķirurgam profesoram Jānim Bunem. Jaunsaulē dzimis arī žurnālists, pasaules apceļotājs un grāmatas “Pingvīnu zemes reportāžas” autors Kārlis Pakalns. 1967. gadā ar kuģi “Profesors Zubovs” viņš devās ekspedīcijā uz Antarktīdu, kas bija aizraujošs un izaicinājumiem pilns ceļojums. Kārlis Pakalns, būdams speciālkorespondents laikrakstā “Cīņa”, dokumentēja ekspedīcijas ikdienu, un vēlāk šie apraksti apkopoti grāmatā.
Lidotājs Herberts Cukurs Jaunsaulē
1934. gada 17. augusta laikrakstā “Bauskas Vēstnesis” ievietotā afiša vēstīja: “Tikšanās ar lidotāju Cukuru Jaunsaulē, Vārberģu strautiņu laukā 1934. gada 19. augustā. Lejnieku upes līcī - dejas. spēlēs Aizsargu orķestris (20 mūziķi). Darbosies bufete. No Bauskas uz svētku vietu plkst. 12.00 aties kuģītis “Gaigala”. Atpakaļ – otrā rītā. svētku beigas 4 rītā.”
Tajā pašā laikrakstā sīkāk aprakstīta arī pasākuma norise: “1934. gada 19. augustā Patērētāju biedrība kopā ar citām sabiedriskajām organizācijām rīko Aviācijas svētkus. Uz svētkiem ar lidmašīnu ieradīsies latvju tāllidotājs, kapteinis Herberts Cukurs un noturēs plašu priekšlasījumu par iespaidiem un vērojumiem lidojumā uz seno koloniju Gambiju. Cukurs ar lidmašīnu Jaunsaulē ieradīsies plkst. 16.00. Pēc vēlēšanās pa gaisu varēs vizināties arī publika. Rīkotāji plašākai sabiedrībai dos iespēju noklausīties dižo lidotāju. Rīkotāji noorganizējuši autobusu satiksmi ar Bausku, Vecsauli, Bruknu, Ozolaini, Stelpi, Bārbeli, Skaistkalni.”
Kuģīša satiksme ar Bausku un Budbergu
Kuģītis “Gaigala” bija nozīmīgs transporta līdzeklis Latvijas upju satiksmē 20. gadsimta sākumā. Tas kursēja pa Mēmeli un Lielupi, nodrošinot pasažieru un preču pārvadājumus starp dažādām pieturām, piemēram, Bausku un Budbergu. Šis kuģītis bija īpaši svarīgs laikā, kad zemes ceļi bija grūti izbraucami.
“Gaigala” bija aprīkota ar gāzģeneratoru, kas bija inovatīvs risinājums degvielas taupīšanai kara apstākļos. Tas padarīja kuģīti par vienu no pirmajiem šāda veida transportlīdzekļiem Latvijā. kuģītis bija populārs ne tikai ikdienas satiksmē, bet arī kā atpūtas līdzeklis, īpaši brīvdienās, kad cilvēki devās uz Doles salu un citām vietām. Tomēr kuģīša darbību bieži ietekmēja dabas apstākļi, piemēram, ledus un ūdens līmeņa svārstības, kas dažkārt liedza tam kursēt.
Interesanti, ka ar to no Bauskas uz ‘’Lejeniekiem’’ braucis arī dzejnieks Vilis Plūdons.
No jaunsauliešu atmiņām
Jaunsaules pagasts bija viens no vecākajiem pagastiem Latvijā, dibināts 1866. gadā. Pagastu likvidēja 1949. gadā, sadalot un pievienojot Skaistkalnei un Vecsaulei. Jaunsaules pagasta teritorijā atradās trīs muižas: Ānes-Mēmeles (Ānmēmeles) muiža, Saules muiža un Vecmuiža. Visas muižas piederēja baronam Hānam. Daudzu tagadējo jaunsauliešu senči strādājuši pie barona. Viens no atmiņu stāstiem par baronu ir šāds. Hāns bija noskatījis jaunu dampi. Vecais dampis bijis apdrošināts par krietnu summu, un, lai saņemtu apdrošināšanas kompensāciju, viņš nolēmis dampi pa kluso aizdedzināt. Kalpi, ieraudzījuši, ka dampis deg, to izglāba, par ko no barona saņēma rājienu, ne uzslavas.
Barons Hāns licis pamatus izglītībai Jaunsaulē. Par viņa līdzekļiem uzcelta pirmā skola Jaunsaulē.
Paldies par atsaucību un iesaistīšanos materiāla tapšanā Jaunsaules bibliotēkas vadītājai Inesei Paviļonei, Agnesei Stikanei, Baibai Vackarei, Sarmītei Misēvičai un Ingai Gulbei!