Projektu kopīgi īstenoja Bauskas, Dobeles un Jelgavas pašvaldības, atjaunojot piecus Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļus.Bauskas novada pašvaldība veikusi Bauskas pils centrālā torņa apjumšanu, sienu konservāciju, izbūvēti skatu laukumi pilsdrupu un apkārtējās ainavas apskatei, iekārtota pils būvvēstures digitāla ekspozīcija, kā arī veikta Mēmeles stāvkrasta nostiprināšana un rehabilitācija, izveidojot tūristu taku gar pils ziemeļu sienu pilsdrupu un Mēmeles ielejas apskatei.
Pirmās rakstiskās liecības par Livonijas ordeņa Bauskas cietoksni datētas ar 1443. gadu. Cietoksnis tika apdzīvots arī pēc Livonijas ordeņa sabrukuma 16.gs. beigās kā daļa no Kurzemes-Zemgales hercogu rezidences. 1706. gadā Krievijas karaspēks pili daļēji izpostīja. 18. gs. beigās pils vairs nebija apdzīvojama un pakāpeniski sabruka.
Dobeles novada pašvaldība realizēja Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas mūru konservāciju un jaunas infrastruktūras izbūvi, izveidojot telpas Dobeles novada muzejam. Pils arhitektoniskais veidols ēkai kopumā saglabāts kā līdzšinējais drupu siluets, tomēr pils atdzimusi jaunā veidolā, kurā savstarpēji mijas pagātnes un nākotnes dvesma.
Dobeles mūra pils celta no 1335. līdz 1347.gadam, vēlāk piebūvēta baznīca un izveidots parks. Pēc 1729.gada Livonijas ordeņa celtā pils vairs netika apdzīvota un pamazām sabruka.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība īstenojusi koka ēkas Vecpilsētas ielā 14 restaurāciju un pārbūvi, to savienojot ar blakus esošo mūra ēku, kas arī tika atjaunota un pārbūvēta restaurācijas darbnīcu vajadzībām. Labiekārtota apkārtējā teritorija. Jelgavas vecpilsētas māja izveidota par tūrisma apskates objektu ar izzinošu piedāvājumu un multimediālu ekspozīciju “Māja stāsta” par Jelgavas koka arhitektūru, Vecpilsētas ielas kvartālu, koka mājas unikalitāti un tās restaurācijas procesu. Mūra ēkas telpās izveidotais Zemgales restaurācijas centrs piedāvā metāla, stikla, porcelāna, keramikas un tekstiliju priekšmetu restaurācijas pakalpojumus.
Koka ēka Vecpilsētas ielā 14 ir viena no senākajām un vērtīgākajām koka dzīvojamām mājām Jelgavā (datēta ar 18.gs. beigām), kas saglabājusies līdz mūsdienām.
Jelgavas Svēto Sīmeana un Annas pareizticīgo draudze veikusi katedrāles centrālās telpas sienu un griestu gleznojumu atjaunošanu, izmantojot 1983.gadā veiktās fotofiksācijas materiālus un analoģijas citās pareizticīgo baznīcās.
Baznīcas pirmsākumi datējami ar 1711.gadu. 1774.gadā arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektēja jaunu mūra baznīcu, kura pastāvēja līdz 19.gs.beigām, kad to no jauna pārbūvēja pēc arhitekta Nikolaja Čagina projekta. Otrā pasaules kara beigu posmā baznīca tika sagrauta. 20.gs. beigās tā tika atjaunota, taču netika atjaunoti iekštelpu greznie gleznojumi.
Jelgavas Romas katoļu draudze realizējusi jumta renovācijas 1.kārtu, akmens masas četru krusta puķu lējumu atjaunošanu un viena krusta puķu lējuma restaurāciju un eksponēšanu katedrāles dārzā.
Katedrāle būvēta neogotikas stilā 1906.gadā pēc arhitekta Kārļa Eduarda Strandmaņa projekta. Otrā pasaules kara beigās katedrāle nodega. Tās atjaunošana tika pabeigta 1992.gadā, kad agrākā izskatā atjaunoja smailo baznīcas torni.
Bauskas pilsdrupu konservācijas 3.kārtā realizētie darbi saņēma konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2020” apbalvojumu – 1.vietu nominācijā “Restaurācija”. Dobeles Livonijas ordeņa pils ieguvusi 1.vietu nominācijā „Restaurācija” “Gada labākā būve Latvijā 2020”. Koka māja Jelgavas vecpilsētā ieguva 1. vietu nominācijā “Restaurācija” konkursos “Būvniecības gada balva 2019” un “Gada labākā būve Latvijā 2019”.
Māris Skanis,
Bauskas pils muzeja direktors
