14. martā nepilnā sastāvā uz pirmo sēdi sanāca kolektīvā iesnieguma “Par Bauskas novada vizuālās identitātes saglabāšanu” izvērtēšanas komisija.
Klātienē sēdē piedalījās 17 no 19 komisijas locekļiem:
- komisijas priekšsēdētājs, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks;
- Bauskas novada domes deputāte Līga Jankova un Līga Rimševica;
- deputāts Voldemārs Čačs, Raitis Ābelnieks, Jānis Dūmiņš, Guntis Kalniņš, Rihards Melgailis;
- parakstu vākšanas iniciatīvas autors Kaspars Kalējs;
- nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāve no Iecavas apvienības pārvaldes Agnese Hauka (Iecavas sieviešu klubs “Liepas”);
- NVO pārstāve no Rundāles apvienības pārvaldes Eva Reinfelde (biedrība “Mums pieder pasaule”);
- NVO pārstāvis no Vecumnieku apvienības pārvaldes Renārs Manuilovs (biedrība “Jaunatne smaidam”);
- uzņēmēju pārstāvis no Bauskas apvienības pārvaldes Jānis Katkevičs (SIA “Drukā Bauskā”);
- uzņēmēju pārstāvis no Iecavas apvienības pārvaldes Kārlis Valdens (AS “Balticovo”)
- uzņēmēju pārstāve no Rundāles apvienības pārvaldes Sandra Icaka (piemājas saimniecība “Padegas”);
- uzņēmēju pārstāvis no Vecumnieku apvienības pārvaldes Roberts Cešeiko (SIA “Keefa”).
Sēdē nepiedalījās Bauskas novada domes deputāts Mārtiņš Cimermanis un NVO pārstāve no Bauskas apvienības pārvaldes Ieva Bronko-Pastore (biedrība “Bauskas vecpilsēta”).
Attālināti piedalīties tika uzaicinātas integrētās mārketinga komunikācijas un komunikācijas jomas ekspertes Jolanta Derkevica-Pilskunga un Jana Bunkus.
Komisija atkārtoti iepazinās ar Bauskas novada pašvaldībā 2023. gada 13. februārī saņemto kolektīvo iesniegumu saistībā ar platformā ManaBalss.lv publicēto parakstu vākšanas iniciatīvu “Par Bauskas novada vizuālās identitātes saglabāšanu”, kuru parakstījušas 359 personas.
Saskaņā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatas nodaļas datiem 309 personas atbilst parakstītāja statusam, iesnieguma parakstīšanas brīdī ir Latvijas pilsoņi, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu un deklarētā dzīvesvietas adrese ir Bauskas novada administratīvajā teritorijā vai kuriem pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums šajā teritorijā.
Bauskas novada iedzīvotājs Kaspars Kalējs, kurš ir pilnvarots pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, sanākušajiem izklāstīja savu viedokli un aicināja Bauskas novada vizuālās identitātes vadlīnijas pielāgot esošajai Bauskas novada situācijai. Savukārt Laura Ārente, Bauskas novada administrācijas Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja, prezentēja Bauskas novada vizuālās identitātes izstrādes pamatojumu un jau līdz šim paveikto šajā jautājumā.
Tika uzklausīts komunikācijas jomas ekspertu viedoklis par pašvaldības zīmolvedības un mārketinga jautājumiem, pēc kā vairākiem komisijas locekļiem radās arī jautājumi un komentāri.
Eksperti uzsvēra, ka zīmols nav tikai sauklis un logotips, bet gan ietver sevī dziļāku vēstījumu – vēstījumu par novada vīziju, misiju, vērtībām. Zīmols ir priekšstatu kopums cilvēku prātos, jebkura sensorā saskare. Jaunizveidotā novada kontekstā ir iespējams rebrendings (zīmola atjaunošana), iesaistot vietējo kopienu iedzīvotājus vērtību definēšanas procesā.
Sēdes laikā vārds tika dots katram komisijas loceklim, un domas par Bauskas novada zīmolu un tās nākotni ir dažādas:
- pirms Administratīvi teritoriālās reformas apstiprinātā Bauskas novada vizuālā identitāte ir saglabājama un pielāgojama jaunizveidotajam Bauskas novadam. Iespējams zīmola rebrendings – zīmola stāsts jāveido par visu novadu, iesaistot ekspertus;
- ir jāturpina darbs pie jaunas vizuālās identitātes izstrādes, iesaistot jomas profesionāļus un vietējās kopienas no visa novada, lai veidotu piederības sajūtu;
- ir jānogaida un nav jāsteidz mainīt esošo, jo varbūt pēc pāris gadiem šī vajadzība radīsies dabiskā ceļā;
- ir jānogaida, bet jāveido kopīga visa Bauskas novada vizuālā identitāte, atrodot to, kas visu novada teritoriju iedzīvotājiem ļautu justies piederīgiem lielajam Bauskas novadam;
- Bauskas pilsētai var atstāt esošo vizuālo identitāti, bet novadam – papildināt un atvasināt no esošās. Tādā veidā veidotos sasaiste starp Bauskas novadu un Bauskas pilsētu, kā novada administratīvo centru.
Sarunu gaitā komisija vienojās, ka, lai varētu pieņemt pareizāko lēmumu, ir jāveic esošās situācijas padziļināta izpēte. To jāuztic ekspertiem, jāiesaista vietējās kopienas no visa novada. Jebkuram zīmolam ir jābūt ar stāstu un saprotamam visiem novada iedzīvotājiem. Vienkārši atliekot Bauskas novada vizuālās identitātes nākotnes jautājumu, risinājuma nebūs.
Komisija uzdeva Bauskas novada administrācijas Uzņēmējdarbības un mārketinga departamentam apzināt, vai pastāv iespēja tirgus izpētē par vizuālās identitātes izstrādi plānotos nodevumus organizēt pa posmiem. Līdz nākamajai komisijas sēdei apzināt, kāds finansējums būtu nepieciešams esošās situācijas padziļinātai analīzei, kas konkrēto uzdevumu varētu veikt un kāds būtu izpildes laiks.
Nākamreiz kolektīvā iesnieguma izvērtēšanas komisijas sēde plānota 28. martā.
Atbilstoši Pašvaldību likumam, triju mēnešu laikā no Bauskas novada domes lēmuma pieņemšanas dienas (23. februāra) kolektīvā iesnieguma izvērtēšanas komisijai ir jāsniedz domei pārskats par kolektīvā iesnieguma virzību.
Citas publikācijas par šo tematu:
Konkursā saņemtas deviņas idejas logotipam (10.03.2023.)
Notikusi kārtējā Bauskas novada domes sēde (23.02.2023.)
Aicinām atbildēt uz jautājumu «Ar ko Tev asociējas Bauskas novads?» (07.02.2023.)
Kādēļ Bauskas novadam taps jauna vizuālā identitāte? (07.02.2023.)
Pašvaldība izsludina Bauskas novada logotipa ideju konkursu (03.02.2023.)
Bauskas novada administrācijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa