Vēršam lauksaimnieku uzmanību, ka grāvis ir neatņemama ceļa konstrukcijas sastāvdaļa. Aparot ceļa nomales vai grāvjus, tiek bojāta ceļa konstrukcija, radot virkni problēmu gan ceļu īpašniekam, gan arī pašiem zemniekiem.
Katru gadu Latvijā palielinās lauksaimniecisko darbību rezultātā bojāto autoceļu skaits. Īpaši tas attiecas uz grāvju uzaršanu, kā rezultātā tiek bojāta autoceļa konstrukcija un iznīcināta ūdens atvades sistēma. Tas, savukārt, ietekmē autoceļu nestspēju un īpaši atkušņa periodos un pavasarī padara to uzturēšanu apgrūtinošu, kad pašiem lauksaimniekiem ir īpaši aktuāla ceļu izmantošana.
Veicot darbības ceļa nodalījuma joslā un aizarot grāvjus, tiek traucēta ūdens novade un tas sāk krāties gan uz ceļa, gan arī applūst apstrādātie lauki. VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) reģionālās nodaļas, veicot ceļu ikdienas pārraudzību, konstatē, piemēram, arī ganību aplokus, kas ierīkoti ceļu zemes nodalījuma joslas robežās, dažviet pat līdz ceļa šķautnei, nelikumīgu ierīkotās nobrauktuves, siena un zaļbarības ruļļus, kas novietoti tiešā ceļa tuvumā, kas pasliktina satiksmes drošību.
Sargā ceļa konstrukciju
Ceļš ir sarežģīta inženiertehniska būve. Valsts galvenā autoceļa pīrāgs ir vairāk nekā metru biezs, zem virsējās asfalta kārtas slēpjas nesošā kārta, salizturīgā kārta, drenējošais slānis. Ceļš tā ir arī ceļa nomale, nogāze, grāvis un grāvja ārējā šķautne. Viss uzskaitītais ir ceļa konstrukcijas sastāvdaļas, kas kopumā nodrošina ceļa kalpošanas kvalitāti. Ja tiek sabojāts kāds no konstrukcijas elementiem, tad sāk ļodzīties visa konstrukcija, ceļa gadījumā tā plaisā, veidojas iesēdumi, tā saucamās “smilšu vannas” un citi defekti. Diemžēl ir bijuši gadījumi, kad, aparot ceļa nomales vai grāvjus, ceļa konstrukcijas, kā arī komunikācijas, kuras nereti atrodas zem ceļa nodalījuma joslas, ir sabojātas. Pieartā lauku mālzeme nobloķē ūdens filtrāciju ārā no ceļa konstrukcijas, un ceļa vietā veidojas vanna. “Uzartie” ceļi rudens pārmitrinātajā periodā nav spējīgi ūdeni aizvadīt uz malām un paliek reljefa zemākajās vietās. Sabiedrībai kopumā jāsaprot, ka pat ne pārāk labi kopts grāvis ir saglabājams – tas ir ļoti svarīgi. Pretējā gadījumā zūd funkcionalitāte, un rezultāts ir neapmierinošs visiem, skaidro LVC Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes speciālisti.
Darbības jāsaskaņo
Lauksaimniekiem ir jāapsaimnieko lauki sava īpašumu robežās, tomēr, ja ir racionāli iespējams apstrādāt arī kādu daļu no ceļu zemes nodalījuma joslas vai arī rodas šaubas par robežu, līdz kurai var veikt savas zemes apstrādi, ieteicams vērsties attiecīgajā LVC reģionālajā nodaļā, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām. Jebkuras iespējamās darbības ceļu zemes nodalījuma joslā ir jāsaskaņo ar LVC.
LVC Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes Uzturēšanas uzraudzības daļas vadītājs Jānis Kastanovskis norāda: pieļaujami būtu, ka lauksaimnieki izpļautu līdz grāvim vai uzbērumam, bet metru līdz tam neuzartu. LVC Zemgales reģionālās nodaļas vadītājs Juris Derevjanko norāda, ka atjaunotiem grāvjiem tiek pastiprināti pievērsta uzmanība, lai tie netiktu bojāti. “Zemgalē šādu gadījumu skaits samazinās, jo lauksaimnieki saprot, ka apkārt ir līdzenums un bez grāvjiem lauki un ceļi applūdīs. Pagājušajā gadā gan bija viens gadījums, kad zemnieks pamanījās aizart grāvi. Viņam vajadzēja par saviem līdzekļiem to atjaunot. Diez vai otrreiz viņš tik neapdomīgi vairs rīkosies,” stāsta J. Derevjanko.
Plašāka informācija - Latvijas Valsts ceļu publikācijā