Bauskas novada pašvaldība augustā saņēma VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vēstuli ar lūgumu izskatīt jautājumu par Mežotnes pils kompleksa pārņemšanu pašvaldības īpašumā tās autonomo funkciju veikšanai.
Bauskas novada dome, izvērtējot situāciju, pieņēma lēmumu nosūtīt priekšlikumu VNĪ saglabāt Mežotnes pils ansambli valsts īpašumā un lūgt Kultūras ministriju izveidot valsts muzeju kā valsts pārvaldes iestādes „Rundāles pils muzejs” filiāli.
VNĪ kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Mežotnes pils īpašnieks savā vēstulē pašvaldībai atzīst, ka kultūras pieminekļu izmantošanas satura veidošana nav VNĪ pamatdarbība. Līdzšinējais Mežotnes pils kompleksa attīstības biznesa modelis nav bijis veiksmīgs ne valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi”, ne piesaistītā privātuzņēmēja izpildījumā.
Mežotnes muižas komplekss veidojies 18.gs.beigās – 19.gs.sākumā, pēc tam, kad muižu Šarlotei Līvenai uzdāvināja Krievijas ķeizariene Katrīna II. Pils celta 1797.- 1802.gadā pēc itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekta, kuru īpašnieku vajadzībām pielāgoja arhitekts Georgs Ādams Berlics. Vienlaikus veidojies arī muižas centra ansamblis ar plašu ainavu parku Lielupes krastā un pagalma apbūvi – pārvaldnieka māju un stalli. Pils otrā stāva telpās saglabājusies un restaurēta interjera dekoratīvā apdare.
Mežotnes pils ir izcilākais klasicisma arhitektūras paraugs Latvijā, ņemot vērā to, ka izdevies saglabāt gan pils arhitektūru, gan ievērojamus interjera dekoratīvās apdares paraugus, gan parku un ainavisko vidi. Citur Latvijā šāda līmeņa klasicisma muižu arhitektūras paraugi saglabājušies ar ievērojamiem zaudējumiem un vairs nespēj sniegt pilnvērtīgu laikmeta arhitektūras un mākslas mantojuma ainu.
Pils restaurācija un parka kopšana uzsākta 20. gadsimta 60-tajos gados, kad muižas kompleksu apsaimniekoja Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacija.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas muižas komplekss nonāca valsts īpašumā. 2001.gadā valsts ieguldījusi apjomīgus līdzekļus (aptuveni 1 miljonu latu) pils kapitālajā rekonstrukcijā un restaurācijā – veikta jumta seguma nomaiņa, fasāžu restaurācija un zudušo fasādes apdares elementu rekonstrukcija, daļēja pils pirmā stāva plānojuma atjaunošana, otrā stāva parādes telpu interjera apdares restaurācija un rekonstrukcija, trešajā stāvā ierīkota viesnīca ar vēsturisko stilu interjera apdares un mēbeļu iekārtojumu.
Mežotnes muižas apbūve un tajā ietilpstošās ēkas – pils, pārvaldnieka māja un stallis un parks ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Mežotnes muižas apbūve un parks kompleksā ar kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem pretējā Lielupes krastā – Mežotnes pilskalnu ar senpilsētu, Mežotnes baznīcu un Mazmežotnes muižas kompleksu veido izcilu kultūrvēsturisko un ainavisko vidi. Mežotnes ainava abos Lielupes krastos ir viens no kultūrvēsturiski nozīmīgākajiem kompleksiem, kas ietilpst Latvijas kultūras kanonā iekļautajā Zemgales līdzenuma ainavā. Mežotnes kultūrvēsturiskās vides un ainavas, autentisko arhitektūras un mākslas vērību saglabāšana nākamajām paaudzēm un pieejamība sabiedrībai atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.
Mežotnes pils un muižas kompleksa saglabāšanai un atbilstoša līmeņa apsaimniekošanai ir būtiska nozīme tūrisma nozares attīstībā, īpaši ņemot vērā ievērojamu un izcilu apskates un kultūras tūrisma objektu koncentrāciju relatīvi nelielā teritorijā - Rundāles pils, Bauskas pils un potenciāli arī Mežotnes pils. 2015.gadā Bauskas novada pašvaldība piedalījās EDEN konkursā, kā rezultātā tapa filma „Trīs Zemgales rozes” par Bauskas, Rundāles un Mežotnes pilīm.
Ņemot vērā Mežotnes muižas kompleksa vērtību, tā integritāti Lielupes augšteces kultūrvēsturiskajā ainavā, pašvaldība uzskata, ka nav pieļaujama valsts nozīmes kultūras pieminekļa nepārdomāta privatizācija un turpmākā degradējošā izmantošana.
Jautājums par Mežotnes pils valdījumu tika izskatīts Bauskas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas sēdē, kurā tika apspriesti priekšlikumi pils kompleksa attīstības vīzijai.
Bauskas novada pašvaldības
Attīstības un plānošanas nodaļa