6.februārī projekta „Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” ietvaros tika aizsākts pasākumu cikls, kura mērķis ir apzināt vietējās teritorijas pārtikas resursus, lai veicinātu vietējo ražotāju produkcijas īpatsvaru pašvaldības iepirkumos pārtikai skolēnu ēdināšanai.
Sadarbības partneri un īstenojamie pasākumi
Šajā projektā vadošais partneris ir „Aizkraukles rajona partnerība”, sadarbosies: partnerība „Kaimiņi”, Preiļu -Līvānu novadu partnerība „Kūpā” un „Bauskas rajona lauku partnerība”.
Projekta ieceri atbalstījusi Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Līdz 2025.gada 30.septembrim iecerēti izglītojoši semināri, pieredzes apmaiņas braucieni starp sadarbības partneru teritoriju iesaistītajām pusēm, meistarklases ar sezonas produktiem, piesaistot atpazīstamu šefpavāru vai uztura speciālistu.
Kā pievienotā vērtība projekta gaitā tiks izstrādāts pašpietiekamības pētījums, kas palīdzēs saprast katras teritorijas kapacitāti un spēju nodrošināt vietējos iedzīvotājus un publiskās iestādes ar lokāli izaudzēto pārtiku. Pētījumu izstrādās pētnieces: Mg.oec. Agnese Hauka un Mg.oec. Lāsma Aļeksējeva.
Kā viens no projekta gaitā iegūstamajiem rezultātiem ir saiknes veidošana starp pilsētu un laukiem, mazo zemnieku saimniecību atbalstīšana, sadarbības veicināšana starp vietējiem ražotājiem, kas sekmētu resursu palikšanu vietējā kopienā.
Diskusija par vietējo potenciālu „zaļajos” publiskajos iepirkumos
Diskusijā „Vietējās pārtikas potenciāls kopienas tirgū un Zaļajos publiskajos iepirkumos” tikās Bauskas novada pašvaldības vadība, iepirkumu speciālisti, deputāti, vietējās produkcijas ražotāji, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti u.c.
Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir process, kurā publiskais sektors cenšas iegādāties pārtikas produktus un ēdināšanas pakalpojumus ar mazāku ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā, salīdzinot ar pārtikas produktiem un ēdināšanas pakalpojumiem, kas iegādāti, nepiemērojot ZPI principus.
Kā secināja diskusijas moderatore A.Hauka, Latvija 2022.gadā saražoja 3,7 reizes vairāk graudaugu, 2 reizes vairāk liellopu gaļas un tās produktu un 1,7 reizes vairāk olu nekā nepieciešams pārtikas pašnodrošinājumam. Iekļaujot vietējo pārtiku ZPI, ir sasniedzami ekonomiskie, sociālie, vides, veselības u.c. ieguvumi.
Pašvaldības iepirkumu speciālisti diskusijā pastāstīja, ka ir grūtības piesaistīt vietējos pārtikas ražotājus dalībai iepirkumā. Nereti ražotājam ir izdevīgāk nodot visu saražoto vairumā vienam uzpircējam, vai pārdot tirdziņos. Tas ir saistīts arī ar nespēju nodrošināt atbilstošu loģistikas pakalpojumu maziem apjomiem, kas tiek pieprasīti, kā arī grūtības sagādā dokumentācijas aizpildīšana dalībai iepirkumā.
Kā atzina Iepirkumu nodaļas vecākā iepirkumu speciāliste Signija Saltupa, pieredze rāda, ka arī personīgi uzrunāti vietējās produkcijas ražotāji nav atsaucīgi.
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis rosināja domāt par kooperatīvu un glabātuvju veidošanu, kur vietējo dārzeņu u.c. produkcijas ražotāji varētu atvest „zaļajā” iepirkumā piedāvāto produkciju, savukārt kooperatīvs nodrošinātu loģistiku. Tādējādi tiktu izveidotas arī jaunas darba vietas.
SIA „Mikrozaļumi” vadītājs Andris Meijers norādīja, ka pieredze liecina, ka vietējā ražotāja piedāvātā produkcija cenas ziņā ir dārgāka, jo vairumtirgotāji „spiež” cenas uz leju. „Ja nodibinātu biedrību, no kuras pērk izaudzēto, tad nebūtu lielveikalu uzcenojuma. Zinot pieprasījumu, jāmeklē audzētājs,” sacīja A.Meijers.
Kā būtiskākie izaicinājumi diskusijā tika minēti negodīga ēdinātāju uzņēmumu rīcība Latvijā, kad publiskajā iepirkumā uzvarēts, iesniedzot bioloģisko saimniecību dokumentus, bet rezultātā no šīm saimniecībām produkcija netiek iepirkta, kā arī līgumu izpildē netiek piegādāta bioloģiski audzēta produkcija.
Izskanēja arī priekšlikumi īso piegādes ķēžu veicināšanai Bauskas teritorijā:
- izzināt Siguldas novadā ieviesto praksi un konsultēties ar Raiti Rodiņu;
- organizēt produkcijas „vietējo noietu” ar tiešo tirdzniecību;
- pašvaldībai organizēt tikšanos ar lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, izzināt viņu piedāvājumu, vēstīt par plānotajiem ēdināšanas vai produktu iepirkumiem.
Nākamā tikšanās plānota 5.martā. Tajā pētnieces prezentēs izziņas datus par vietējās pārtikas pašpietiekamību un potenciālu Bauskas novada teritorijā. „Turpināsim meklēt efektīvākos risinājumus vietējās produkcijas noieta sekmēšanai gan publiskajos iepirkumos, gan ikdienas pašpatēriņā,” informēja projekta vadītāja Jolanta Kalinka.