24. augustā Bauskas novadā viesojās satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, vizītes laikā tiekoties ar novada domes vadību un deputātiem, kā arī apsekojot vairākus ceļu būvniecības objektus.
Sarunā ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Aivaru Okmani un domes deputātiem ministrs pastāstīja par Bauskas apvedceļa būvniecības projekta virzību. Projektu plānots realizēt publiskās un privātās partnerības modeļa ietvaros, un Satiksmes ministrija to iesniegusi saskaņošanai valdībā. Plānots, ka apvedceļa garums būs 14 kilometri, papildu tam vēl jāizveido savienojums ar pilsētu. „Ķekavas apvedceļa būvniecību plānots pabeigt oktobrī, un šī būtu likumsakarīga otrā sērija. Ceru, ka jau drīzumā tiks pieņemts atbalstošs valdības lēmums,” sacīja J. Vitenbergs, uzsverot, ka Bauskas apvedceļa būvniecība ir viņa kā ministra prioritāte. Kopā ar Bauskas apvedceļa būvniecības projektu tiks meklēts risinājums arī Iecavas apvedceļa būvniecībai.
Arī Bauskā sasāpējušais jautājums par tranzīta ielas atslogošanu nav iespējams bez apvedceļa izbūves. Deputāti izteica bažas par transporta plūsmas palielināšanos, ko varētu izraisīt Rail Baltica trases būvniecība. Kalna ielas sakārtošanai plānots izmantot prāvus pašvaldības līdzekļus; nebūtu labi, ja tas izrādītos īstermiņa ieguldījums. Arī valsts līdzekļu atbalsts ielas sakārtošanai varētu būs lielāks. Ministrs informēja, ka šajā jautājumā ministrijas mājasdarbs ir izpildīts – valsts finansējuma intensitāte ir palielināta no 50 līdz 75%. Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS Latvijas filiāles vadītāja Kitija Gruškevica skaidroja, ka pamattrases būvniecības iepirkums pašlaik ir noslēguma fāzē, un ja nebūs sūdzību par iepirkuma rezultātiem, tuvāko mēnešu laikā plānots noslēgt līgumu un uzsākt būvniecības darbus. Rail Baltica būvniecības procesā nepieciešamos materiālus pārsvarā plānots piegādāt, izmantojot dzelzceļu, taču tiks izbūvēti jauni un atjaunoti vecie savienojošie ceļi, lai nodrošinātu projekta būvniecībai paredzēto iekārtu piekļuvi dzelzceļam.
J. Vitenbergs pašvaldības pārstāvjus informēja par plānotajiem ceļu infrastruktūras uzlabošanas darbiem Bauskas novadā. Jau septembrī plānots pabeigt autoceļa V1011 būvprojektu, lai ar asfalta segumu caur Misu savienotu Vecumniekus ar Iecavu. Būvdarbus plānots uzsākt jau šā gada nogalē un pabeigt nākamajā sezonā. Mārtiņš Lazdovskis atzina, ka pašlaik Misas ciems ir vienīgais Latvijā ar tik lielu iedzīvotāju skaitu, uz kurieni neved neviens ceļš ar asfalta segumu. Pēc pārbūves ievērojamus mobilitātes uzlabojumus izjutīs Vecumnieku, Beibežu, Misas un Iecavas iedzīvotāji.
Nākamajā sezonā paredzēts uzsākt projektēšanas darbus, lai melno segumu uzklātu arī līdz Dāviņiem un Brunavas pagasta centram – Ērgļiem.
Uzsākta arī Zemgales jostas (autoceļš P87 Bauska–Aizkraukle) projektēšana. Ceļa posmu Ozolaine–Bārbele un Bārbele–Valle projektēšanu plānots pabeigt nākamā gada laikā un asfaltēšanas darbus sākt 2025. gada sezonā. Šī projekta ietvaros tiks sakārtots arī savienojums ar Ozolaines ciemu. Deputāts Mārtiņš Mediņš ierosināja projekta ietvaros paredzēt risinājumu bīstamajai situācijai, kas veidojas Bārbelē autoceļu Bauska-Aizkraukle un Ķekava-Skaistkalne krustojumā, izbūvējot apļveida krustojumu. Gan J. Vitenbergs, gan M. Lazdovskis piekrita, ka būtu labi šo risinājumu iekļaut pārbūves projektā, taču speciālistiem vispirms jāizvērtē, vai tehniski tas ir iespējams ierobežotās platības dēļ.
