Šogad izstāžu ciklam “Restaurētie priekšmeti Bauskas muzejā” ir izvēlēti trīs muzeja krājuma priekšmeti. Izstāde Bauskas muzejā būs skatāma līdz oktobrim. Mākslinieces Leontīnes Zēbaueres glezna “Sieviete baltā tērpā” (“Brāļa sievas portrets”), restauratore Līga Jansone un gleznas „Sieviete baltā tērpā” („Brāļa sievas portrets”) virsrāmis, restauratore Anna Kozorovicka.
Gleznotāja Leontīne Zēbauere pieder 19. gadsimta beigu 20. gadsimta sākuma māksliniecēm. Nereti, mākslas literatūrā, runājot par pirmajām profesionālajām māksliniecēm, min 20. gadsimta 20.-30. gadus, tomēr vietējā mākslas dzīve bijusi stipri daudzveidīgāka, un sievietes tajā aktīvu dalību ņēmušas un aktīvi iesaistījušās Latvijas mākslas dzīvē jau kopš 19. gadsimta vidus.
Bauskas muzejā esošā Leontīnes Zēbaueres darbu kolekcija lieliski kalpo priekšstata paplašināšanai par sieviešu pārstāvniecību attiecīgā laika Latvijas mākslas dzīvē. Gleznu kolekciju veido četrpadsmit darbi, un tā ir vienīgā, publiskai apskatei pieejamā, mākslinieces darbu kolekcija Latvijā.
Gleznotāja Leontīne Zēbauere (1878-1963) dzimusi Bauskas apriņķa Valles pagastā, pabeigusi Bauskas Bekeres meiteņu skolu. No 1897. gada līdz 1903. gadam māksliniecisko izglītību guvusi Venjamiņa Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā Rīgā, pēc tās beigšanas nokārtojusi zīmēšanas skolotājas tiesības. Studijas turpinājusi Pēterburgas Mākslas akadēmijā un divus gadus studējusi mākslu Minhenē, vēlāk papildinājusi zināšanas Šveicē un Francijā.
Pēc atgriešanās dzimtenē Leontīne Zēbauere atsākusi pedagoģisko darbību un iesaistījusies vietējā mākslas dzīvē. 1913.–1914. gada mijā viņa piedalījusies 3. Latviešu mākslinieku izstādē Rīgā, kurā izpelnījusies plašāku sabiedrības un mākslas kritiķu uzmanību eksponējot sadzīves žanra gleznas. Pēc nelabvēlīgiem kritiķu komentāriem māksliniece nolēmusi vairs nepiedalīties publiskās izstādēs. Pēc kara Leontīne Zēbauere atgriezusies mantotajā saimniecībā Vallē un tuvinieku portretus, ainavas un klusās dabas gleznojusi tikai savam priekam. Teoloģijas doktoram, profesoram, prāvestam Paulim Žibeikam piederējis spēļu galdiņš, restauratori restaurācijas uzņēmums SIA ”Intarsija”.
Prāvests Paulis Žibeiks (pilnā vārdā Paulis Teodors Jēkabs Žibeiks 1910-2006) Bauskas Sv. Gara evaņģēliski luteriskajā draudzē kalpojis sešdesmit divus gadus un ir nozīmīga persona Bauskas vēsturē un Latvijas akadēmiskajā vidē.1991. gadā Paulim Žibeikam piešķirts LU Goda doktora grāds, 1992. gadā teoloģijas doktora grāds. 2003. gadā P. Žibeika nopelni tika novērtēti ar LELB Goda prāvesta titulu. Profesora vārdā nosaukta auditorija Lutera akadēmijā. 2017. gadā Bauskas muzejs saņēma dāvinājumā Pauļa Žibeika personīgo arhīvu un citus ar viņa profesionālo darbību un iedzīvi saistītus priekšmetus un muzejā notiek darbs pie Pauļa Žibeika un Žibeiku dzimtas atstātā dokumentārā mantojuma izpētes un iedzīves priekšmetu restaurācijas.
Paulis Žibeiks visu mūžu dzīvojis Bauskā, kādreizējā sava tēva brālēna Bauskas skolotāja Jāņa Žibeika un viņa sievas rokdarbu skolotājas un šūšanas piederumu veikala īpašnieces Otīlijas Žibeikas mājā. Saņemot tik apjomīgu lietu kopumu, Bauskas muzejs ir ieguvis nozīmīgas liecības par kultūrvēsturisko vidi, kas raksturo Bauskas vidusslāņa iedzīvi no 19. gs. beigām līdz 21. gs. sākumam.
Diemžēl muzejam nodotās mēbeles atrodas degradētā stāvoklī.
2019. gadā uzsākot darbu pie Pauļa Žibeika mēbeļu restaurācijas, tika veikta unikāla 18. gadsimta spēļu galdiņa restaurācija. Šāda veida spēļu galds Queen Anne (Anglija, autors nezināms), datēts 18. gadsimta otrā pusē, stila formās, dažādām funkcijām transformējama mēbele, ir nozīmīgs un sarežģīts mēbeļu mākslas paraugs un Latvijas muzejos nav saglabājies. Tas ir ļoti rets un unikāls ieguvums pat Eiropas kultūrvēstures mērogā. Galdiņš izgatavots no sarkankoka un bērza masīvkoka, sarkankoka nažfiniera, melnkoka, kaula un misiņa furnitūras.
