Pēdējā aktivitāte projektā “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” bija Mēmeles stāvkrasta atjaunošana dabas parka Bauska teritorijā.
Jaunā tūrisma sezona Bauskas pilī sagaidāma ar jaunām iespējām pils apskatei. No 1.maija apmeklētāji no pilsdrupu pagalma caur durvju ailu ziemeļu sienā, kas saglabājusies no pils celšanas laika, varēs nokļūt Mēmeles stāvkrastā.
Ikviens fiziski varēs izjust dabīgo šķērsli, kas bija jāpārvar iebrucējiem, kārojot ieņemt vareno cietoksni. Liekas, neticami, ka Zemgales līdzenumā, kur „labības lauki plešas līdz apvārsnim”, iespējamas vietas, kas ir nepieejamas kā pilis Viduseiropas kalnainēs. Stāvot nogāzē, citā rakursā paveras skats uz cietokšņa drupām. Rodas apbrīns un cieņa pret senajiem meistariem, kuri tik sarežģītā reljefā gandrīz 500 gadu atpakaļ spējuši izbūvēt varenās mūra konstrukcijas, esot droši par to ilgmūžību un stabilitāti.
Taka apmeklētājiem būs pieejama vasaras tūrisma sezonā: no 1.maija līdz 31.oktobrim.
No šejienes paveras iespēja vērot Mēmeles ielejas ainavu. Upes ielokā aiz pils valda mikroklimats, kas pievilcīgs dzīvās dabas pārstāvjiem. Vasarās skaidrajā upes ūdenī pamanāmas Zemgales upēm raksturīgās zivis, medījumu meklē pelēkais un baltais gārnis, piekrastē pulcējas meža pīles, reizēm ieraugāma rudā lapsa.
Mēmeles stāvkrasts nostiprināts un kļuvis pieejams tūristiem, realizējot arhitektes Ināras Caunītes biroja projektu “Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšana un rehabilitācija”, hidrotehniskās daļas autors Agris Teivens, būvdarbus veica SIA „Vidzemes Būvnieks”, projekta vadītājs Jānis Purakalns.
Īstenojot projektu, uz dolomīta kraujas krants tika attīrīts plaukts gabionu grozu novietošanai, kurus piepildīja ar vairāk kā 300 m3 akmeņu. Stabilā, trīs metrus augstā konstrukcija kalpo kā nogāzes atbalsts. Virs akmens gabioniem tika izveidota metru augsta metāla karkasa konstrukcija, kas, savukārt, pildīta ar zemi. Kopumā paceļot nogāzes pamatni, radīta iespēja jūtami samazināt nogāzes slīpumu.
Izmantojot speciāli darbam slīpumā paredzētu ekskavatoru, ar filtrējošas grunts uzbērumu tika atjaunots nogāzes apjoms un izveidots projektā paredzētais slīpums. Slīpni fiksē ieurbti metāla grunts enkuri, pie kuriem pieskrūvēts ģeosiets. Nogāzes virskārtā uzbērts zemes un zāles sēklu maisījums, ko pārklāj kokosa šķiedru pārklājs. Lai pie pils pamatiem atjaunotu nepieciešamo zemes uzbērumu, gar sienu tika ieurbti metāla pāļi, kas balsta metinātu gabionu atbalsta sieniņu. Gar sienu izveidots apgaismots celiņš Mēmeles ielejas un pilsdrupu apskatei. Sarežģītās objekta novietnes un darbu specifikas ziņā būve ir unikāla un prasīja uzņēmību, meistarību un radošu pieeju darba organizācijā, par ko uzteicams darbu veicējs SIA ‘Vidzemes Būvnieks” un projekta vadītājs Jānis Purkalns.
Darbi realizēti ERAF projekta “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” ietvaros. Projektu kopīgi īstenoja Bauskas, Dobeles un Jelgavas pašvaldības, atjaunojot piecus Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļus.
Māris Skanis,
Bauskas pils muzeja direktors