Krāšņajā tautastērpu skatē, kas 5. jūlijā norisinājās kultūras un izklaides centrā „Hanzas perons”, 1. vietu nominācijā „Individuālais vai ģimenes nokomplektētais tautastērps" ieguvusi iecavniece, pirmsskolas izglītības iestādes „Dartija” pedagoģe un jauktā kora „Iecava” dalībniece Austra Matveja ar 19. gadsimta tautastērpu, Austrumvidzeme, Cesvaine un apkārtnes tērpi.
Tautastērpu komplektēšanu pirms aptuveni 15 gadiem aizsākusi Austras mamma kordiriģente Aira Birziņa. Tagad tie ir nokomplektēti, un bija īstais laiks tos pieteikt skatei. Austra gan bijusi pārsteigta par tik augsto novērtējumu, jo pašai visi skates tērpi šķituši tik skaisti, ka katrs būtu pelnījis nokļūt uzvarētāja godā.
A. Matvejas tērpa komplektā bija austi vilnas brunči, garais lina krekls ar smalki izšūtiem un apdarinātiem piedurkņu galiem, krāsainu rakstu apkakli bez aizdares, bagātīgi izšūta villaine ar dekoratīvu joslu un bārkstīm, tumši zila vilnas jaka ar lina oderi, ar augiem krāsotas vilnas josta un smalki izšūta lina vainagcepure. Cesvaines un apkārtnes tērpu skatē atrādīja trīs paaudzes - gan Austras mamma, gan Austra un viņas meitiņa Rūta, kurai pastalas darinājis iecavnieks Modris Zakarītis.
Tautastērpu grupas komplektēšana sākusies ap 2007. gadu, gatavojoties 2008. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, vienlaikus arī kā idejas autores Airas Birziņas dāvana sev apaļā jubilejā. Apvidus izvēle saistīta ar Birziņu dzimtas izcelsmi Lubānas tuvumā. Lai tautastērps atbilstu etnogrāfiskajai tradīcijai, periodam un apkārtnei, tikuši pētīti muzeju materiāli un pieejamā literatūra, notikušas konsultācijas ar nozares speciālistiem. Kopumā tērpu izgatavošanā piesaistīti vismaz 10 dažādi sava amata lietpratēji, kas atspoguļojas tērpu smalki izstrādātajās detaļās.
Kā pirmie sagatavoti austie brunču audumi un villaiņu pamati, tālāk sekojusi pirmā sievas tērpa darināšana ar krekla šūdināšanu un villaines izšūšanu, jostas aušanu. Sākotnēji tērps sastāvējis no brunčiem, krekla, jostas, villaines, saktām, galvas auta, zeķēm un kurpēm, taču laika gaitā papildināts ar jaku, vainagcepuri, sagādāta vēl viena josta un otrs zeķu pāris. Tērpa darināšana vēl turpinās, rūpējoties par speciāli izgatavotiem apaviem.
Par otrā sievas tērpa sākumu uzskatāma villaine, kas pabeigta 2009. gadā un Austrai uzdāvināta vidusskolas izlaidumā. Zīmīgi, ka villaine izmantota arī kā kāzu tērpa sastāvdaļa 2016. gadā. Pēc tam turpināta tērpa komplektēšana līdz 2018. gadam.
Bērna tērps darināts vienlaikus ar pirmo sievas tērpu, pie tam divos eksemplāros - dvīņu meitenēm. Kopš tā laika to pa kādai reizei vilkušas visas četras jaunākās Birziņu dzimtas meitenes, piedaloties tradicionālo svētku, piemēram, Jāņu, svinībās, vai uzstājoties.
Latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu mūsu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautastērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un Deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru, jau sesto reizi kopš 1998. gada tiek rīkota Latviešu tautastērpu skate. Šogad ar ļoti romantisku nosaukumu "Mēnesnīcā".
Modes skate "Mēnesnīcā" tika arī skatīta ar profesionālu aci. Vērtēšanas komisijā bija Dr. hist. Vēstures doktore, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Anete Karlsone, Dr. hist., Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Aija Jansone, Dr. art., latviešu apģērba vēstures pētniece, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Ieva Pīgozne, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere un LNVM Apģērbu un tekstila kolekcijas galvenā glabātāja Inita Heinola.
Foto: Reinis Oliņš un Mikus Kļaviņš, Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs