Zemgales pašvaldību pārstāvji pauž bažas par plānoto skolu tīkla reformu. Sarunās izkristalizējas vajadzība pēc pārmaiņām, bet reģiona pārstāvji vēlas, lai vērā tiktu ņemtas katras pašvaldības reālās iespējas un potenciālās sekas, kas var rasties ieviešot reformu.
Bauskas novada pašvaldībā klātienē pulcējās Zemgales reģiona pašvaldību vadītāji un izglītības jomas pārstāvji, lai uzklausītu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerēto skolu tīkla optimizācijas plānu, un pēcāk paustu savu nostāju un redzējumu par virzīto reformu.
IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa klātesošos iepazīstināja ar kritērijiem efektīvai skolu tīkla izveidei. Paredzēts, ka šāda reforma sakārtos skolu tīklu, vienlaikus ceļot izglītības kvalitāti un risinot pedagogu trūkumu izglītības iestādēs. IZM ieskatā, galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu – izglītības iestādes sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagogu personāla kapacitāte.
Pēc prezentācijas noklausīšanās, pašvaldību pārstāvji pauda bažas par virzīto reformas efektivitāti, tāpat pašvaldībām ir daudz neskaidrību par dažādiem piedāvātās reformas nosacījumiem. Diskusijas raisīja arī prezentācijā iekļautie rādītāji, uz kuriem balstīta reformas nepieciešamība, starp tiem, piemēram, skolēnu lasītprasmes rādītāju straujā lejupslīde (no 5.vietas 2001.gadā uz 23.vietu 2021.gadā).
Lai arī ministrijas pārstāvji iecerējuši, ka skolu reorganizācija būs efektīvs resurss pedagogu atalgojumam, šādam apgalvojumam, nepiekrita vairākums klātesošo. Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis, norāda, ka vēlamo pedagogu skaitu nebūs iespējams sasniegt ar skolu likvidēšanu, jau šobrīd skolās trūkst mācībspēku. Lai arī Gorskis piekrīt, ka nepieciešams pārmaiņas, šobrīd piedāvātais modelis radīs tieši pretēju efektu. Viņš uzsver, ka piemērot vienu modeli valstiskā līmenī ir diez gan neiespējami.
Kā vienu no risinājumiem vairāki pašvaldību pārstāvji minēja veikt detalizētus aprēķinus, kas atspoguļotu patieso situāciju pie piedāvātas reformas ieviešanas. Augstākas pārvadājumu izmaksas, palielināts laiks līdz mācību iestādei; šie ir tikai daži argumenti, kurus min Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Viņaprāt, stunda ceļā uz izglītības iestādi vai palielināts skolēnu skaits klasēs, nav veids kā celt izglītības kvalitāti. Viņš aicina ministrijas uzklausīt un izvērtēt katras pašvaldības situāciju, rūpīgi analizēt katru pašvaldību un to dažādos skolu tipus, kā arī ņemt vērā izmaksas, kas pieaugs, piemēram, organizējot skolēnu pārvadājumus.
Pretargumentiem piedāvātajam reformas modelim piekrīt arī Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos. Viņa norāda, ka ministrijas piedāvātais modelis šobrīd balstās uz kvantitatīviem rādītājiem un budžeta ietaupījumu, neiedziļinoties kāda izglītības kvalitāte katrā pašvaldības izglītības iestādē tiek nodrošināta.
Lai arī pārrunās izskanēja virkne argumentu un bažas par plānotajām reformā, kopumā pašvaldību pārstāvji atzinīgi vērtē šādu abu pušu tikšanos. Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis pateicās par ieguldīto darbu un mēģinājumiem identificēt un risināt problēmas izglītības jomā. “Paldies par iespēju tikties klātienē un izteikt savus iebildumus, radot vietu diskusijai,” min Lasmanis.
Tāpat abas puses vienojās, ka kopīgais mērķis ir un priekšā vēl daudz darba. Kā arī ministrijas pārstāvji aicināja rakstiski iesūtīt pašvaldību pārstāvjus savus aprēķinus, izvērtējumu un priekšlikumus, lai plānotā reforma tiktu izstrādāta reģiona izglītības iestāžu un iedzīvotāju interesēs. Ministrijas pārstāvji solīja šo informāciju ņemt vērā, kad augusta vidū valdībai atkārtoti sniegs skolu tīkla optimizācijas plānu.
Atgādinām, ka Zemgales plānošanas reģionu veido 6 pašvaldības - valstspilsēta Jelgava, kā arī Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils novadi. Vairāk par Zemgales plānošanas reģionu, funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt zemgale.lv.