Atver sirdi Zemgalē

Statuss:

Īstenošanā

Publicēts: 13.03.2023.

ESF

Projekta finansētājs: ESF

Status: Aktīvs

Projekta nosaukums: "Atver sirdi Zemgalē"

Projekta numurs: 9.2.2.1/15/I/001, Līgums Nr. 3-41.4/34

Projekta programma/SAM: 9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem

Projekta budžets: 9 756 350,00 EUR.

Projekta budžeta sadalījums: 9 756 350,00 EUR, no kuriem 86,69% ir ESF līdzfinansējums (8 457 897,43 EUR) un 13,31% Valsts budžeta finansējums (1 298 452,57 EUR).

Projekta mērķis:

Projekta Nr. 9.2.2.1./15/I/001 "Atver sirdi Zemgalē!" mērķis ir Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.

Mērķa sasniegšanai tiks īstenota virkne darbību: izvērtētas personu ar invaliditāti un ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu individuālās vajadzības un izstrādāti atbalsta plāni; izstrādāts detalizēts reģiona DI plāns, kurā izvērtēti esošie pakalpojumi un noteikti nepieciešamie uzlabojumi to optimālai attīstībai; izstrādāti bērnu aprūpes iestāžu un VSAC filiāles reorganizācijas plāni; sniegti sabiedrībā balstīti pakalpojumi personām ar invaliditāti; apmācīti speciālisti; izglītota un informēta sabiedrība.

Visas darbības tiks īstenotas ciešā sadarbībā ar projekta partneriem: 21 Zemgales reģiona pašvaldību (pēc 01.07.2021. administratīvi teritoriālās reformas - 6 Zemgales reģiona pašvaldībām), diviem valsts sociālās aprūpes centriem un deviņām bērnu aprūpes iestādēm (trīs no tām uz 01.01.2022. ir likvidētas).

Projekta rezultātā:

545 personām ar garīga rakstura traucējumiem, 630 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 276 ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiks veikts individuālo vajadzību novērtējums un izstrādāti atbalsta plāni.
Izstrādāts viens reģiona deinstitucionalizācijas plāns un astoņi bērnu aprūpes iestāžu reorganizācijas plāni.
521 bērns ar funkcionāliem traucējumiem saņems sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tai skaitā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (465), dienas aprūpes centra (37) pakalpojumus, īslaicīgās aprūpes jeb "atelpas brīža" pakalpojumus (44) un sociālās aprūpes pakalpojumus (199).
351 persona ar garīga rakstura traucējumiem saņems sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus: aprūpi mājās un dienas aprūpes centros, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļos, īslaicīgu sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, individuālo atbalstu, atbalsta grupas un nodarbības. 53 personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas šobrīd dzīvo valsts sociālās aprūpes centros tiks sagatavotas patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.
Pieaugs audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaits, un samazināsies bērnu skaits iestādēs.
Speciālisti un sabiedrība kļūs zinošāka un iekļaujošāka pret personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.
Projekta ieviešanas laiks ir no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim.

Koordinātors: Dace Strautkalne, ZPR

Kontaktinformācija: 63021250, 28807929

Publicitāte

06.12.2023

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” noslēguma pasākums

Viss kādreiz beidzās. Un tiešām ir pienācis tas brīdis, kad noslēdzas septiņus ar pusi gadus ilgušais deinstitucionalizācijas projekts “Atver sirdi Zemgalē”, ko realizēja Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar 6 reģiona pašvaldībām. 2023. gada decembra mēnesis ir noslēdzošais projekta aktivitātēm.
Nākošajā plānošanas periodā deinstitucionalizācijas procesa turpmākam atbalstam finansējums no ES fondiem būs pieejams “pa tiešo” pašvaldībām, bez reģionu starpniecības, bet šajā posmā pašvaldību izveidotie sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi uzsāks pilnībā patstāvīgu dzīvi. Tāpēc noslēgumā projekta partneriem sarūpējām pasākumu “Paveiktais. Pieredze. Ceļamaize.” Tas notija 4. un 5 decembrī. Uz pasākumu tika aicināti pašvaldību speciālisti, kas tieši bija iesaistīti projektā un jaunizveidoto sociālo pakalpojumu (grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri u.c.) vadītāji un/vai vadošie darbinieki.
Pasākuma laikā atskatījāmies un projektā paveikto, devām iespēju dalībniekiem dalīties ar savu projektā gūto pieredzi, kā arī sniedzām dažus rīkus veiksmīgākai projektā iesāktā darba turpināšanai. Projekta vadītāja Dace Strautkalne atskatījās uz projektā paveikto. Praktiskās nodarbības par komandas veidošanu, konfliktu pārvaldību un profesionālās izdegšanas risku novēršanu vadīja klīniskā psiholoģe ar 20 gadu pieredzi, sagatavojot komandas paaugstinātas slodzes apstākļos, Sandra Landratova . Pasākuma otrajā dienā pasniedzēja Vita Brakovska vadīja nodarbības par profesionāļa personisko izaugsmi, kā arī organizācijas vadību un sadarbību, sociālās uzņēmējdarbības resursiem un jaunu ideju ģenerēšanu, attīstīšanu un prezentēšanu.

Pasākuma dalībnieki, kā speciālisti arī turpmāk varēs viens otram būt padomdevēji un atbalsts dažādās sarežģītās profesionālās situācijās, tāpēc jo vērtīgi bija kopā pārlūkot darba procesā gūtās atziņas un papildināt savu profesionālo rīku groziņu ar jauniem resursiem. Projekta noslēguma pasākums ar mērķi, atskatīties uz paveikto, dalīties pieredzē un gūt praktiskas zināšanas, lai veiksmīgi varētu turpināt projektā iesākto darbu, ir īstenots.

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste Ilva Kalnāja

Publicitāte

07.09.2023.

Aicinām uz diskusiju “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ilgtspējas nodrošināšana”

Zemgales plānošanas reģions, ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros, ielūdz jūs uz diskusiju par deinstitucionalizācijas (DI) procesa un pašvaldībās izveidoto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu ilgtspēju, kas notiks 2023. gada 14. septembrī, Jēkabpilī, Viestura ielā 35, (lielajā konferenču zālē).

2023. gada 31. decembrī noslēgsies deinstitucionalizācijas projekts “Atver sirdi Zemgalē”. No 2015. gada 1. jūlija, kad aizsākās projekta realizācija, notikušas daudzas izmaiņas cilvēku ar invaliditāti atbalsta sistēmā, bet kā viena no būtiskākajām ir jāmin sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide pašvaldībās. Šo pakalpojumu galvenais mērķis – lai cilvēki ar nopietnām veselības grūtībām nenonāktu ilgstošās aprūpes iestādēs, bet varētu dzīvot savās mājās, savā pašvaldībā un saņemt nepieciešamos atbalsta pakalpojumus.

Diskusijā būs iespēja:

dzirdēt Labklājības ministrijas tālākos plānus deinstitucionalizācijas procesa virzībai valstī,
dzirdēt pašvaldību pieredzi, kas gūta veidojot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus,
dalīties ar savām pakalpojumu izveides procesā gūtajām atziņām,
aktualizēt turpmākos izaicinājumus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā.

Diskusijā aicināti piedalīties: pašvaldību vadītāji, pašvaldību attīstības plānotāji un sociālo dienestu speciālisti, NVO pārstāvji, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzēji.

Diskusijas dienas kārtība ŠEIT.

Lai piedalītos diskusijā, aicinām reģistrēties līdz 12. septembrim. Reģistrācijas anketa ŠEIT.

ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Vairāk informācijas: http://www.atversirdi.lv

Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

07.09.2023.

Videostāstos iepazīstinām ar jaunajiem atbalsta pakalpojumiem Zemgales pašvaldībās

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros esam sagatavojuši īsus video stāstus par deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Zemgales plānošanas reģionā izveidotajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem un to sniegšanas vietām, lai informētu sabiedrību par izveidoto pakalpojumu pieejamību Zemgales pašvaldībās un ieguvumiem gan cilvēkiem, kam šie pakalpojumi ir nepieciešami, gan sabiedrībai kopumā.

Video: ŠEIT.

Sagatavotie video stāsta par Zemgales pašvaldību izveidotajiem grupu dzīvokļiem pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, dienas aprūpes centriem pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, dienas aprūpes centriem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, specializētajām darbnīcām pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, ģimeniskai videi pietuvinātajiem sociālajiem pakalpojumiem bērniem bez vecāku gādības, Atelpas brīža pakalpojumu gan bērniem, gan pieaugušajiem ar smagiem veselības traucējumiem un dažādiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Tā, kā deinstitucionalizācijas process paredzēja sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidi pašvaldībās, lai cilvēkiem, neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa vai radušās dzīves situācijas grūtībām, nebūtu jānonāk institucionālā aprūpē, bet viņi varētu saņemt nepieciešamos sociālos pakalpojumus tuvu savai dzīvesvietai, ceram ka pašvaldību jaunizveidotie pakalpojumi sniegs atbalstu bērniem un pieaugušajiem ar nopietnām veselības grūtībām un viņu ģimenes locekļiem. Svarīgi, lai pakalpojumi gan sasniegtu, gan sniegtu atbalstu tām ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem un ģimenēm, kurās dzīvo, tā sauktie “mūžīgie bērni”. Lai bērni, kas aug bez vecāku gādības, saglabātu saikni ar saviem ģimenes locekļiem.

Piedāvājam jūsu uzmanībai 18 video stāstus. Tie pārsvarā stāsta par sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem, kas izbūvēti/izveidoti/uzlaboti Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna ietvaros ar ERAF finansiālu atbalstu, reģistrēti sociālo pakalpojumu reģistrā un ir uzsākuši savu darbību. Piedāvājam arī dažus stāstus par pašvaldību, ar citu finansējumu izveidotiem pakalpojumiem, kuros klienti vēl līdz 2023. gada rudenim saņem projekta “Atver sirdi Zemgalē” apmaksātus pakalpojumus.

Video īpaši veidoti, lai sniegtu informāciju un dotu iespēju neklātienē iepazīties ar pakalpojumiem pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un viņu tuviniekiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, viņu vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem un ģimenēm; bērniem ārpusģimenes aprūpē, sociālajiem darbiniekiem un citiem dažādu jomu speciālistiem, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, sociālās politikas veidotājiem, ikvienam interesentam un sabiedrībai kopumā.

Video stāstus iespējams noskatīties vietnē youtube, Zemgales plānošanas reģiona kanālā, atskaņošanas sarakstā “Atver sirdi Zemgalē!”. Saite, lai iepazītos videostāstiem: https://www.youtube.com/watch?v=ypcwzU8cd44&list=PLJUcFI4XQ3kkoNqEKyYElEfTQJyTSu01F

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste Ilva Kalnāja

06.06.2023.

Zemgales sociālo pakalpojumu klienti apgūst nodarbinātībai nepieciešamās zināšanas

Lai cilvēki ar invaliditāti apgūtu zināšanas, kas nepieciešamas darba ņēmējiem un palīdz iekļauties darba tirgū, projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros organizējam mācību ekskursijas uz uzņēmumiem. Vakar 31. maijā notika pirmais šāds pieredzes apmaiņas pasākums – mācību ekskursija, kurā piedalījās Jelgavas novada daudzfunkcionālā centra “Laipa” un Jēkabpils novada grupu mājas “Saka” klienti un darbinieki.

Kā pirmo, pasākuma ietvaros apmeklējām uzņēmumu SIA “Ošukalns” Jēkabpilī, kur uzņēmuma pārstāve izrādīja uzņēmuma kokapstrādes ražotnes, stāstīja kādu produkciju uzņēmums ražo un atbildēja uz dalībnieku jautājumiem. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus darba devējam, par to, kā praktiski notiek darbinieku atlase, kādi darbinieki ir nepieciešami un, kādi ir viņu darba pienākumi uzņēmumā. Bija arī iespēja klātienē pavērot dažādu darbu procesus.

Otrs apmeklētais uzņēmums bija SIA “Līcīši LTD” Jelgavas novadā. Uzņēmums nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu – audzē kazas un gatavo kazas piena produkciju. Mācību ekskursijas ietvaros dalībnieki uzzināja kā kaziņa tiek barotas un slauktas, kā tiek gatavoti piena produkti. Bija arī iespēja nogaršot kazas pienu un sieru. Atklājās, ka lielākā daļa darbu arī lauku saimniecībā ir mehanizēti un tos veic izmantojot tehniku. Tikai pavisam nedaudz tiek nepieciešams roku darbs. Lai veiktu nelielus darbiņus lauku saimniecībā būtu rūpīgi jāapgūst zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas tieši konkrētajā saimniecībā.

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” nodarbinātības veicināšanas aktivitātes ietvaros vēl šogad ieplānotas vairākās šādas mācību ekskursijas, kā arī seminārs uzņēmējiem un individuālas konsultācijas pieaugušajiem sociālo pakalpojumu klientiem ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai.

Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste
Foto: I.Kalnāja

15.02.2023.

Valentīndienas sarunas par seksualitāti

2023. gada 14. februārī, sakritības rezultātā arī dienā, kad sabiedrībā diezgan plaši tiek atzīmēta visu mīlētāju diena, patīkamā kafejnīcas gaisotnē un veidojot sarunām drošu vidi, aicinājām uz diskusiju vecākus, kam aug bērni/jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Sarunas tēma – bērnu un pusaudžu seksualitāte. Uz sarunu ieradās bērnu ar vieglākiem un smagākiem attīstības un/vai veselības traucējumiem vecāki, audžuvecāki, kā arī speciālisti, kas aprūpes iestādēs ikdienā rūpējas par bērniem ar smagiem multipliem (tai skaitā garīgās) attīstības traucējumiem.

Mūsu sabiedrībā ļoti lielai daļai vecāku runāt ar bērniem/jauniešiem par seksualitātes tēmu jau ir diezgan sarežģīti, bet ja bērnam ir attīstības un veselības traucējumi, šīs sarunas kļūst vēl grūtākas un izpratne, ko un kā darīt ir vēl mazāka. Tai pat laikā, lai šie bērni/jaunieši varētu veiksmīgi integrēties un iekļauties sabiedrībā, tai skaitā skolā un sabiedriskajā dzīvē, ir ļoti būtiski runāt un ieaudzināt bērniem sabiedrībā pieņemamu uzvedību un skaidru izpratni, par to, ko ir pieņemts uzskatīt par publisku, ko par privātu tēmu, izpausmi vai rīcību.

Es, savā personīgajā pieredzē gan darbā, organizējot pasākumus bērniem un pieaugušajiem ar garīgās veselības problēmām, gan vienkārši atrodoties sabiedrībā, esmu saskārusies ar situācijām, kur saistībā ar seksualitātes izpausmēm ir veidojušās konfliktsituācijas. Tāpēc šo un vairāku citu iemeslu dēļ, uzskatu, ka par seksualitātes jautājumiem ir nepieciešams runāt un diskutēt; apgūt zināšanas; apgūt veselīgas robežas un mācīt tās bērniem, lai nenodarītu pāri ne citiem, ne paši sev.

Diskusiju, 14. februārī Jelgavā, vadīja biedrības “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle un psiholoģe Inga Safina, kuras darba pieredze saistīta ar speciālās skolas audzēkņiem. Jautāju Ingai, kāpēc viņasprāt ir vajadzīgas šādas sarunas par seksualitāti.

Inga vēlējās uzsvērt, ka seksualitāte, pirmkārt, ir dabiska un neatņemama katra cilvēka un viņa dzīves daļa: “Tikšanās laikā dalībnieki dalījās pieredzē, izteica savu viedokli un pārdomas. Diskusija būtībā pieskārās virknei svarīgu akcentu seksualitātes jautājumā. Lai gan ir daudz mītu un nostabilizējušos stereotipu par seksualitāti, seksualitāte attiecas uz visiem cilvēkiem. Ārkārtīgi svarīgs seksualitātes temats ir tiem cilvēkiem, kuru funkcionēšanu ietekmē jebkāda veida invaliditāte. Pieredze rāda, ka cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, seksualitāte tiek apskatīta un saistīta ar sava veida nemieru un uzskatīta kā nepiedienīga. Tomēr cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem ir tādas pašas vajadzības uz seksualitātes izpausmēm un intimitāti kā citiem; neskatoties uz to, ka viņiem var rasties grūtības dzīvot pilnvērtīgu seksuālo dzīvi pazeminātas pašefektivitātes dēļ, vāju seksuālās komunikācijas prasmju dēļ; kā arī var būt grūtības apgūt un iemācīties “sociāli pieņemamu” seksuālo uzvedību.

Vienīgā lieta seksualitātē, kas ir vairāk vai mazāk dabīga, ir ķermeņa attīstība un augšana. Citādi seksuālā uzvedība lielā mērā ir mācību process. Cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem seksualitāte nav dabīgs process, viņiem ir nepieciešams specifisks atbalsts. Runāt par seksu, ir veids kā izvairīties no problēmām, nevis tās radīt, jo seksuālā izglītība gandrīz nekad nenoved pie problemātiskas uzvedības, tieši pretēji, informācijas un zināšanu trūkums var radīt problemātisku uzvedību. Un attiecīgi, problemātisku uzvedību var risināt seksuālās izglītības ietvaros.

Viens īpaši svarīgs aspekts saistībā ar seksuālo izglītību ir tas, ka informēšana un izglītošana par ķermeni un seksualitāti, var pasargāt cilvēkus ar intelektuālās attīstības traucējumiem no vardarbības un izmantošanas. To var panākt ar mācību programmām, kas dod izpratni par ķermeni un māca jauniešus ar intelektuālās attīstības traucējumiem justies droši un nepieļaut nepiemērotus vai nevēlamus seksuālos kontaktus un/vai seksuālu izmantošanu pret sevi no citu jauniešu vai pieaugušo puses.”

Dažas diskusijas dalībnieku gūtās atziņas, ar kurām viņi labprāt dalījās pēc diskusijas:

“Cik svarīgi bērnam iemācīt, kas ir publisks un kas ir privāts, un ko katrā vidē var/nevar darīt. Un, cik ir svarīgi, ka, aprūpējot bērnu, visas iesaistītās personas ievēro noteiktās robežas.”

“Seksualitāte nav tikai par seksu. Mums, speciālistiem, ir jāizglīto bērni par privātumu, jāatrod aktivitāte, interese, kas aizrauj bērnu.”

“Seksualitāte ir jautājums, kas skar ikviena ikdienu. Tas sākās jau mazotnē un tam ir visciešākā saistība ar privāto un publisko robežu ievērošanu.”

“Šādas diskusijas/semināri ir ļoti būtiski un akūti nepieciešami. Kaut arī nav vienas atbildes uz visiem jautājumiem, tas rosina domāt, vērtēt un meklēt.”

“Šādas diskusijas ir ļoti nepieciešamas, jo paplašina redzes loku un sniedz jaunas zināšanas. Tās liek aizdomāties un analizēt savu rīcību, tās rezultātus, un meklēt vēlamo rīcības modeli, lai atrisinātu vai novērstu problēmsituācijas.”

Diskusijas vadītāja un biedrības “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle pauda savas pārdomas pēc diskusijas Jelgavā: “Tikšanās ar vecākiem un speciālistiem Jelgavā vēlreiz apliecināja, cik tēma “ seksualitāte” ir aktuāla un visaptveroša. Jautājumi, praktiski katrai dalībniecei, bija unikāli, tikai viņas bērnam aktuāli. Paldies par darbīgumu, drosmi jautāt, uzdrīkstēšanos!”

Protams, ka sarunas dinamiku šādā formātā nosaka grupas dalībnieku atvērtības līmenis un gatavība izvirzīt jautājumus, par ko diskutēt. Vēlreiz paldies visām diskusijas dalībniecēm par iesaisti un ieguldījumu sarunā! Un, lai mums veidojas veselīgāka un iekļaujošāka sabiedrība, kopumā!

SIF projektu “Atbalsts ģimenēm, kuras audzina jauniešus ar intelektuālās attīstības traucējumiem, seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības jomā” (proj.līg.nr.: 2022.LV/ĢDP_NVO/1), īsteno biedrība “Papardes zieds”. Vairāk informācijas: https://papardeszieds.lv/

Ilva Kalnāja,
projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste
Foto: I.Kalnāja

02.02.2023.

Komanda no DSPC “Laipa” saņem atzinību par dalību konkursā “Radošā Zemgale 2022”

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” un Zemgales uzņēmējdarbības centra pārstāvji 31.01.2023. apmeklēja Jelgavas novada daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru “Laipa”, lai pasniegtu pateicības rakstus un pārsteiguma balvas konkursa “Radošā Zemgale 2022” dalībnieku komandai, par izstrādāto reklāmas materiālu par tēmu “Ceļš uz Rundāles ūdensdzirnavām”.

Radošo darbu konkursu “Radošā Zemgale 2022” jauniešiem rudenī izsludināja Zemgales uzņēmējdarbības centrs. Lai veidotu iekļaujošu vidi darba tirgū, pasākumā tika dota iespēja piedalīties arī komandām no Zemgales sociālo pakalpojumu centriem ar iespēju brīvi izvēlēties jebkuru no uzņēmēju dotajiem konkursa uzdevumiem. Sociālo centru kategorijā dalībai konkursā sākotnēji pieteicās divas komandas no DSPC “Laipa” un viena no komandām rezultātā izstrādāja un iesniedza savu sagatavoto darbu – vides reklāmas plakāta dizainu uzņēmumam SIA “Rundāles ūdensdzirnavas”.

Jautāti, vai bija vērts piedalīties konkursā, visi trīs komandas dalībnieki vienā balsī atbild: “Bija.” Komanda sastāv no trīs dalībniekiem – komandas kapteines Egitas Kļaviņas un diviem komandas dalībniekiem Kristīnes Žukauskas un Māra Šveicara. Jautāju komandas kapteinei Egitai, ko viņai deva dalība konkursā. Egita pastāsta: “Drosmi. Bija jāzvana uzņēmējam. Pašā sākumā ir uztraukums zvanīt, bet pēc tam aiziet,” viņa atzīst. Jautāta, kas viņai palīdzēja ar darba izstrādi, Egitas atbilde īsa: “Aija.”

DSPC “Laipa” sociālā darbiniece Aija Zosule pastāsta vairāk par to, kā notika radošā darba sagatavošana un ko dalībnieki ieguva: “Tā ir tā plānošana. Tikāmies otrdienās. No sākuma ir jāsazinās ar uzņēmēju. Tam komandas dalībnieki laipni deleģēja komandas kapteini. Tad bija jāpatrenē, kā zvanīs un ko prasīs. Piezvanīt ir liels izaicinājums, lomu spēles palīdzēja, kā to visu izdarīt. Tad izdomājam kopā nākošos darbiņus, kas pa nedēļu katram ir jāizdara. Daļu no darāmā varēja izdarīt paši, daļu individuālo darbu laikā (katram centra klientam ir savi individuālie darbi sociālā darbinieka vai nodarbību vadītāju vadībā, būtībā apmācības: kuram tās ir lasīt, rakstīt prasmes, datorprasmes, apgūt labāk gramatiku u.c. apmācību uzdevumi). Jaunums, ko apgūt bija Canva programma dizaina veidošanai. Vēl tika sadalīti objekti par kuru katrs meklēs informāciju – ūdensdzirnavas ar savu muzeju, dzirnavu alus darītava un brīvā laika pavadīšana dzirnavu apkārtnē. Katram bija uzdevums sīkāk pameklēt, ne tikai viņu mājaslapā, bet vispār internetā; arī atsauksmes – labas, sliktas. Saprast, kas ir tas koncentrēti un kā to plakāta saturu varētu labāk veidot. Kristīne bija tā, kas visvairāk meklēja informāciju internetā un Māris rūpējās par kopējām tikšanās reizēm. Dalība šādā projektā, tas ir vesels tāds kopums, kur visāda veida prasmes tiek apgūtas, un pašdisciplīna, jo tas darbiņš bija jāizdara līdz galam.”

Sarunā radās arī nākamā ideja, kā jauniegūtās prasmes varētu būt noderīgas. Laipā tiek gatavoti daudz un dažādi produkti – ziepes, rokdarbi, māla trauki. Būtu nedaudz jāpamācās klāt fotografēt un reklāmas materiālus varētu sagatavot arī pašu darbnīcās darinātajiem darbiem, bet iegūtās prasmes noderētu jau nākamajiem konkursiem.

Ilva Kalnāja,
projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste
Foto: I.Kalnāja

27.01.2023.

Aicinām pieaugušos projekta dalībniekus izmantot atbalsta pakalpojumus

Projektā “Atver sirdi Zemgalē” ir iesaistījušies nedaudz vairāk kā 500 pieaugušo, kam invaliditāte noteikta garīga rakstura traucējumu dēļ. Šiem cilvēkiem projekta ietvaros ir veikts vajadzību izvērtējums un izstrādāts Individuālais atbalsta plāns. Diemžēl pakalpojumu saņemšanu uzsākuši vien daļa no visiem iesaistītajiem dalībniekiem.

Aicinām dalībniekus nekavēties un pieteikties atbalsta pakalpojumu saņemšanai rakstot iesniegumu deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajam dienestam, jo projekta apmaksāti pakalpojumi būs pieejami vairs vien līdz 31.08.2023.

Gadījumā, ja ir kādas neskaidrības par pakalpojumu iespējām, aicinām uzdot jautājumus sava novada Sociālajam dienestam, projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītājai Dacei Strautkalnei (kontaktinformācija: e-pasts: Dace.Strautkalne@zpr.gov.lv; tālr. 63021250; 28807929) vai lūgt draugu vai tuvinieku palīdzību.

Arī tiem projekta dalībniekiem, kas jau saņēmuši vai saņem piešķirtos pakalpojumus ir iespēja pārskatīt pakalpojumu klāstu un pieteikties papildus pakalpojumu saņemšanai, jo (BŪTISKI!) visi pakalpojumu skaita ierobežojumi ir atcelti un pakalpojumi pieejami neatkarīgi no iepriekš saņemtā atbalsta reižu skaita, specifikas un ilguma.

Tā, kā 16.06.2015. Ministru kabineta noteikumos 313 (tie ir noteikumi, kas nosaka kādu tieši atbalstu projekta dalībniekiem var sniegt un apmaksāt no Eiropas piešķirtā finansējuma) ir veikta virkne izmaiņu, kas būtiski palielina pieejamo atbalstu, tālāk uzskaitīsim, kādi pakalpojumi projekta dalībniekiem vispār var tikt piešķirti un apmaksāti.

Kādus atbalsta pakalpojumus projekta dalībnieki var saņemt?

Neierobežotu skaitu psihologa konsultācijas un citu speciālistu (fizioterapeita, ergoterapeita, mākslas terapeita, sociālā darbinieka u.c.) konsultācijas un individuālo atbalstu;
Atbalsta grupu un grupu nodarbības;
Aprūpi mājās;
Dienas aprūpes centra pakalpojumu;
Specializēto darbnīcu pakalpojumu;
Grupu dzīvokļa pakalpojumu;
Īslaicīgās sociālās aprūpes jeb “atelpas brīža” pakalpojumu.

Kur un kādi pakalpojumi ir pieejami?

Jelgavas novadā:

daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “Laipa” (adrese: Draudzības iela 3 – 1, Kalnciems, Kalnciema pagasts, Jelgavas novads) piedāvā dienas aprūpes centra, grupu dzīvokļa un specializēto darbnīcu pakalpojumus;
sociālo pakalpojumu centrs “Zīle” (adrese: Celtnieku iela 12, Āne, Cenu pagasts, Jelgavas novads) piedāvā dienas aprūpes centra pakalpojumu;
dienas aprūpes centrs “Upe” (adrese: “Lielplatones skola”, Lielplatones pagasts, Jelgavas novads).

Dobeles novadā:

dienas aprūpes centrs “Solis” (adrese: Brīvības iela 11, Dobele, Dobeles novads);
pašvaldības sociālā dienesta “Grupu dzīvokļi” ( adrese: Uzvaras iela 50, Dobele, Dobeles novads);
specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centrs “Dare Audeamus” (adrese: Krišjāņa Barona iela 3, Dobele, Dobeles novads).

Bauskas novadā:

daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “Sarkanā skola” (adrese: Bauskas iela 4, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts, Bauskas novads) piedāvā dienas aprūpes centra pakalpojumu;
pašvaldības sociālā dienesta dienas aprūpes centrs Rundālē (adrese: “Saulaine 10”, Saulaine, Rundāles pagasts, Bauskas novads);
pašvaldības sociālā dienesta dienas aprūpes centrs Bauskā (adrese: Rūpniecības iela 7, Bauska, Bauskas nov.);
pašvaldības sociālā dienesta aprūpe mājās (adrese: Dzirnavu iela 1, Iecava, Bauskas novads)

Aizkraukles novadā:

pašvaldības sociālā dienesta grupu dzīvokļi “Sproģu skola” (adrese: “Sproģu skola”, Sproģi, Zalves pagasts, Aizkraukles novads);
grupu māja/dzīvokļi “Vīgante” (adrese: “Vīgantes pamatskola”, Staburaga pagasts, Aizkraukles novads);
Vietalvas grupu dzīvoklis (adrese: Aveņu iela 2 – 2, Vietalva, Vietalvas pagasts, Aizkraukles novads);
Pļaviņu dienas aprūpes centrs (adrese: Lielā iela 37, Pļaviņas, Aizkraukles novads);
Sproģu dienas aprūpes centrs (adrese: “Bērnudārzs 2”, Sproģi, Zalves pag., Aizkraukles novads).

Jēkabpils novads:

biedrības “Cerību sala” dienas aprūpes centrs “Cerība” (adrese: Brīvības iela 126, Jēkabpils, Jēkabpils novads);
grupu māja “Saka” (adrese: Brīvības iela 286A, Jēkabpils, Jēkabpils novads);
daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “Rosme” ar dienas aprūpes centra pakalpojumu un specializēto darbnīcu pakalpojumu (adrese: Jaunā iela 39I, Jēkabpils, Jēkabpils novads);
dienas aprūpes centrs “Raksti” (adrese: Skolas iela 9A, Aknīste, Jēkabpils novads);
pašvaldības sociālā dienesta grupu dzīvokļi “Dienvidi” (adrese: Skolas iela 9A, Aknīste, Jēkabpils novads);
pašvaldības sociālā dienesta grupu dzīvokļi “Rīti” (adrese: “Rīti” – 1, Ancene, Asares pagasts, Jēkabpils novads).

Jelgavas Valstspilsēta:

pašvaldības sociālo lietu pārvaldes dienas aprūpes centrs “Atbalsts” (adrese: Stacijas iela 13, Jelgava);
pašvaldības sociālo lietu pārvaldes grupu dzīvokļi (adrese: Pulkveža Oskara Kalpaka iela 9, Jelgava);
pašvaldības sociālo lietu pārvaldes dienas aprūpes centrs “Harmonija” (adrese: Lediņu ceļš 1, Jelgava);
pašvaldības sociālo lietu pārvaldes specializētās darbnīcas (adrese: Stacijas iela 13, Jelgava);
pašvaldības sociālo lietu pārvaldes DI Grupu dzīvokļi (adrese: Stacijas iela 13, Jelgava).

Virkne projektā iesaistīto dalībnieku jau izmanto piedāvātās iespējas un saņem psihologa, fizioterapeita, ergoterapeita, mākslas terapeita, sociālā darbinieka u.c. speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu, kā arī atbalsta grupu un grupu nodarbību pakalpojumus neierobežotā skaitā. Vēl daļa projekta dalībnieku sākuši izmantot grupu dzīvokļu, dienas aprūpes centru un specializēto darbnīcu pakalpojumus, bet projekta dalībnieki ar īpašo kopšanu – aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā un “atelpas brīža” pakalpojumu.

Aicinām projekta dalībniekus sazināties vai doties uz savas pašvaldības Sociālo dienestu un uzrakstīt iesniegumu, lai tie, kas vēl nav sākuši, uzsāktu saņemt pakalpojumus un tie, kas jau saņem vai saņēmuši, pārskatītu un papildinātu piešķirto pakalpojumu klāstu!

Ilva Kalnāja,
projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

30.12.2022.

Semināri pedagogiem, iekļaujošas un drošas vides veidošanai

Piecās Zemgales reģiona skolās, kas ir pieteikušās sadarbībai: Ozolnieku vidusskolā (Jelgavas novads), Dobeles Valsts ģimnāzijā, Griķu pamatskolā (Bauskas novads), Jēkabpils 3. vidusskolā un Zasas vidusskolā (Jēkabpils novads) 2022./23. mācību gada pirmajā pusē notiek Interaktīvi pasākumi, kurus finansē projekts “Atver sirdi Zemgalē”.

Pasākumi tiek īstenoti kā prakstiski semināri gan skolotājiem un skolas personālam, gan skolēnu klasēm vai klašu grupām. Ar praktisko semināru Jēkabpils 3. vidusskolā ir noslēdzies pedagogu un personāla semināru cikls visas piecās iesaistītajā skolās.

Pasākuma ietvaros, pedagogiem un skolas personālam tika piedāvāts praktisks seminārs/viedokļu apmaiņa “Efektīvas metodes skolēnu un skolotāju labbūtībai”, kuru vadīja lietišķās uzvedības analīzes speciāliste, Viduskurzemes pamatskolas – attīstības centra direktore Ināra Oļena. Zviedrijas mākslas filmas “Cik brūklēņu ir pasaulē?” radītajā emocionālajā gaisotnē, pedagogiem bija iespēja ne tikai dalīties ar savu līdzšinējo pieredzi, saskaroties ar dažādības vadību, bet arī uzzināt praktiskas metodes, kas skolā ļauj veiksmīgi risināt šķietami problemātiskas situācijas.

Jautāju Inārai Oļenai, kāpēc bērniem ar dažāda veida traucējumiem ir vajadzīga iekļaušana izglītībā un sabiedrībā kopumā; kā arī, kā kā veidojušās un kam palīdz viņas piedāvātās darba metodes:

“Spēja pieņemt un iekļaut bērnus un pieaugušus cilvēkus ar dažāda veida traucējumiem parāda sabiedrības briedumu un demokrātijas pakāpi. Nav tāda – “mēs” un “citādie”: patiesa demokrātija ir tad, kad ir tikai MĒS. Bērnu, kam tiek diagnosticēti AST (autiskā spektra traucējumi) un UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms), skaits pieaug katru gadu. Mums (kā sabiedrībai) ir izvēle – iekļaut viņus vai atstumt.

Metodes, kuras prezentēju semināra dalībniekiem, pamatā ir balstītas uz funkcionālās uzvedības analīzes (ABA terapijas) pamatprincipiem un iegūtas 40 gadu pedagoģiskā darba, nepārtrauktas praktizēšanas un mācīšanās rezultātā. Teorija iegūta no apgūto apmācību lektoriem un grāmatām, bet īstenās atziņas un mācības no praktiskās darba pieredzes ar bērniem un viņu vecākiem. Aicinu pedagogus būt drosmīgiem, pamēģināt ko jaunu, nebaidīties kļūdīties! Piedāvātās metodes ir pārbaudītas un pielietojamas jebkurā izglītības iestādē. Ir ļoti svarīgi, lai tās tiktu mācītas topošajiem pedagogiem un viņi būtu gatavi nākotnes izaicinājumiem.”

Par ieguvumiem un pārdomām pēc semināra jautāju arī pedagogiem. Kāda skolotāja dalās savās pārdomās pēc dzirdētā:

“Es ieguvu ļoti vērtīgus praktiskus padomus un, piemēram, lielāku izpratni par pozitīvu/negatīvu pastiprinājumu un pozitīvu/negatīvu sodu izmantošanas ietekmi uz skolēnu un arī skolotāju labbūtību. Jāatzīst, ka klausoties lektori Ināru Oļenu, ļoti bieži “pieķēru sevi pie domas”, ka līdz šim esmu bieži pārpratusi un aplam izmantojusi tādas metodes kā ironija un sarkasms, savu nodarbību laikā, tāpēc apzinos, ka ir jāmaina, pirmkārt, sevi, lai varētu veiksmīgi sadarboties ar citiem. Redzētā filma bija patiesi aizkustinoša un pārdomas raisoša.”

Novērotais skolās sakrīt ar virknes skolotāju pausto, ka, lai varētu tiešām runāt par iekļaujošu izglītību bērniem ar uzvedības grūtībām un veselības traucējumiem, ir nepieciešams lielāks atbalsts pedagogiem – atbalsta personāla un asistentu veidā, padziļinātu apmācību veidā pedagogiem, bieži tā ir nepieciešamība pēc arī materiāltehniskās bāzes papildināšanas un vides pieejamības uzlabošanas, kā arī bonusu sistēmas pedagogiem, kas strādā ar šādiem bērniem un vēl vesela virkne pilnībā neatrisinātu vajadzību. Bet kopumā, ļoti ceram, ka tomēr esam ceļā uz iekļaujošu sabiedrību.

Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

30.12.2022.

Apmācības par ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanu bērniem

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros novembra – decembra mēnešos notika apmācības par ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanu bērniem. Apmācībās piedalījās Dobeles novada, Jelgavas novada un Jelgavas Valstspilsētas sociālo pakalpojumu sniedzēji, tai skaitā minētajās pašvaldībās deinstitucionalizācijas (DI) procesa ietvaros jaunizveidoto ģimeniskai videi pietuvināto pakalpojumu darbinieki.

Apmācības kopumā notika 8 dienas, lielākā daļa no tām klātienē. Apmācību dalībnieki apguva sekojošas tēmas:

Bērnu ar traumatisku pieredzi aprūpe. Trauma un tās ietekme uz bērna attīstības vecumposmiem, smadzenēm, piesaisti un dzīvi. Piesaiste un tās nozīme, rūpējoties par bērnu ar traumatisku pagātni. Kā kļūt par kompetentu aprūpētāju emocionāli traumētam bērnam? Kā izmantot pieejamos līdzekļus, lai saprastu traumas ietekmi? Kā maksimāli palielināt bērna apzināto drošību un kāpēc tas ir tik svarīgi bērna adaptācijas posmā? Kā palīdzēt bērnam mazināt emociju uzplūdus un veidot saikni? Kā palīdzēt bērnam pārveidot uzvedības izpausmes, vienlaicīgi turpinot veidot saikni? Kā pieņemt attiecības, kas bērnam bijušas pagātnē? Jaunu, pozitīvu attiecību veidošana. Sadarbība ar bērna bioloģisko ģimeni. Kā palīdzēt bērnam izveidot pamatotu izpratni par viņa dzīvesstāstu. Kā un kāpēc runāt ar bērnu par viņa pagātni? Kā rūpēties par sevi, vienlaikus rūpējoties par bērniem? Starpinstitūciju sadarbības un komandas darba nozīme.
Kaitējoša seksuāla uzvedība. Kas ir kaitējoša seksuāla uzvedība? Kas ir kaitējošas seksuālas uzvedības riska, aizsargājošie un uzturošie faktori? Kā savlaicīgi atpazīt riskus un uz tiem reaģēt? Kā veidot savstarpēju starpprofesionāļu darbu komandā? Kā veidot drošības plānus iestādē, kurā dzīvo un uzturas bērns, lai rīkotos un novērstu kaitējošas seksuālas uzvedības riskus?
Jauniešu no ārpusģimenes aprūpes sagatavošana patstāvīgai dzīvei. Patstāvīgas dzīves uzsākšana. Traumas ietekme uz bērna attīstību un tālāku prasmju apguvi. Zaudējums un atšķirtība. Kāds ir jaunietis, kurš uzaudzis institucionālā aprūpes iestādē, sociālais portrets, vajadzības? Cieņa pret sensitīvu informāciju. Stratēģijas un metodika, lai uzlabotu patstāvīgas dzīves uzsākšanas procesu. Jaunieša līdzdalība patstāvīgas dzīves uzsākšanā un pakalpojumu izveidē.
Pret bērniem vērstas vardarbības atpazīšana un profilakse. Vardarbības veidi. Kā atpazīt vardarbību? Palīdzība un profilakse vardarbībā cietušiem bērniem. Starpprofesionālā un starpinstitūciju sadarbība.

Dažu dalībnieku atziņas pēc apmācībām:

“Vispirsms ir jāveido attiecības ar bērnu un tikai tad jākoriģē viņa uzvedību. Ir svarīgi veidot bērna dzīvesgrāmatu. Ir vērtīgi turpināt mācīties arī tad, kad šajā jomā jau strādā.” - apmācību dalībniece

“Uzsākot darbu ar emocionāli traumētiem bērniem ārkārtīgi svarīgi radīt drošus apstākļus un apmierināt bērna pamatvajadzības, lai mazinātu toksisko trauksmi un būtu vispār iespējams tālākais darbs ar bērnu. Ir svarīgi veidot saikni ar bērnu, lai tālākajā darbā varētu mācīt bērnu atpazīt emocijas, runāt par tām un mazināt nepieņemamu bērna uzvedību. Aprūpētājam ir svarīgi apzināties un pārstrādāt pašam savu traumatisko pieredzi, jo tā varētu kaitēt un traucēt saiknes veidošanā ar emocionāli traumētu bērnu un bērna aprūpē.” – apmācību dalībniece Baiba Lucaua-Makalistere

Virkne dalībnieku atzīst, ka pēc apmācībām labāk spēj izprast bērnu emocijas un apguvuši jaunas metodes veiksmīgākai nevēlamas uzvedības koriģēšanai. Tai pat laikā gribētos, lai vairāk apmācību dalībnieku dziļāk izprot piesaistes nozīmi un attiecību veidošanas ar bērnu nozīmi bērna aprūpē un disciplinēšanā.

Apmācības nodrošināja Atbalsta centrs “Tilts” un Latvijas pašvaldību mācību centrs.

Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

18.08.2022.

"Interaktīvi integrējoši pasākumi skolās, iekļaujošas un drošas vides veidošanai"

Piecās Zemgales reģiona skolās, kas ir pieteikušās sadarbībai: Ozolnieku vidusskolā (Jelgavas novads), Dobeles Valsts ģimnāzijā, Griķu pamatskolā (Bauskas novads), Jēkabpils 3. vidusskolā un Zasas vidusskolā (Jēkabpils novads) 2022./23. mācību gada pirmajā pusē notiks Interaktīvi pasākumi, kurus finansē projekts “Atver sirdi Zemgalē”.

Par projektu un izglītojošiem pasākumiem kopumā

Deinstitucionalizācija paredz visas sabiedrības, tai skaitā iesaistīto speciālistu izpratnes un attieksmes maiņu. Nu jau septīto gadu Latvijā tiek īstenots deinstitucionlizācijas (DI) process, kas paredz paradigmas maiņu sociālās aprūpes jomā: no institucionālas aprūpes pārejot uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā un nepieciešamā atbalsta sniegšanu cilvēka dzīvesvietā. Šis process un projekts “Atver sirdi Zemgalē” ietver cilvēkus ar invaliditāti, īpaši tos, kam invaliditāte ir noteikta dēļ garīga rakstura traucējumiem; bērnus ar invaliditāti dēļ dažāda veida funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes; bērnus, kas izveidojušās dzīves situācijas dēļ, atrodas ārpusģimenes aprūpē. Pašvaldībās iedzīvotājiem tiek veidoti un nodrošināti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi – grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas un citi ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi.

Praktiski deinstitucionalizācijas process paredz, ka cilvēki, kam ir iedzimti vai dzīves laikā radušies smagi veselības traucējumi dzīvo mums līdzās, iekļaujas sabiedrībā, dzīvo patstāvīgu, piepildītu un jēgpilnu dzīvi: apmeklē tās pašas izglītības iestādes un kultūras pasākumus; mācās, attīsta savas prasmes un talantus, izmanto dažādus sabiedriskos pakalpojumus, iekļaujas darba tirgū vai ir kā citādi nodarbināti, veicot brīvprātīgo darbu vai radot noderīgas lietas dienas centros vai specializētajās darbnīcās.

Šim nolūkam Labklājības ministrijas “Vienotā deinstitucionalizācijas komunikācijas stratēģijas pasākumu plāna” īstenošanas ietvaros notiek virkne izglītojošu un uz sabiedrības attieksmes maiņu vērstu pasākumu, ko organizē Labklājības ministrija un pieci reģionālie deinstitucionalizācijas projekti, tai skaitā projekts “Atver sirdi Zemgalē”.

Par interaktīviem pasākumiem piecās skolās

Augusta mēnesī, projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros, uzsākam Interaktīvu pasākumu īstenošanu vispārizglītojošās skolās.
Pasākumu mērķis ir vairot skolēnu un skolas personāla empātiju un dažādības pieņemšanu, veidojot atbalstošu attieksmi un veicinot iekļaujošas sabiedrības veidošanos. Ar dažādību šajā gadījumā saprotam gan bērnus, gan pieaugušos ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem (kustību, somatiskiem, garīgās un psihiskās veselības problēmām u.t.t.), bērnus, kurus neaudzina viņu bioloģiskie vecāki, bērnus, kuriem ir traumatiska pieredze, bērnus ar sociāli-emocionāliem traucējumiem, bet piedāvātā metodika noderēs arī attiecībā uz citām diskriminētām grupām. 2022./2023. mācību gadā trīs pasākumu kopums tiks īstenots piecās Zemgales plānošanas reģiona skolās, kur vienā no pasākumiem iesaistīsies pedagogi un skolas personāls, divu pārējo pasākumu dalībnieki būs skolēnu klase vai klašu grupa un pastarpināti arī skolēnu vecāki. Pasākumu programma sastādīta tā, lai piedāvātie integrējošie pasākumi sniegtu atbalstu pedagogiem iekļaujošas izglītības īstenošanai, pilnveidotu skolotāju prasmes strādāt ar bērniem ar daudzveidīgām mācīšanās vajadzībām. Tie arī vērsti uz skolēnu un viņu vecāku izpratnes veidošanu par drošu un atbalstošu vidi un kopumā uz diskriminācijas mazināšanu.

Pasākuma norisei izvēlēta zviedru pieredze. Zviedrijā deinstitucionaliozācijas process aizsākās pirms apmēram 60 gadiem. Sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā, pasākumu dalībniekiem tiks demonstrēta mākslas filma “Cik brūkleņu ir pasaulē” ar subtitriem latviešu valodā. Filma ir balstīta autobiogrāfiskos notikumos un atklāj Hudiksvall pašvaldības, zināmu arī kā Glada Hudik (laimīgais Hudiks) dienas centra un teātra darbinieka pieaugšanas stāstu. Iekļaujošas attieksmes veidošana skolās ir atkarīga ne tikai no emocionālas līdzestības, bet arī no prasmes pielietot konkrētas metodes situāciju risināšanā, tāpēc pedagogiem un skolas personālam tiek piedāvāts praktisks seminārs/viedokļu apmaiņa “Efektīvas metodes skolēnu un skolotāju labbūtībai”, kuru vadīs lietišķās uzvedības analīzes speciāliste, Viduskurzemes pamatskolas – attīstības centra direktore Ināra Oļena. Balstoties filmas radītajā emocionālajā gaisotnē, pedagogiem būs iespēja ne tikai dalīties ar savu līdzšinējo pieredzi, saskaroties ar dažādības vadību, bet arī uzzināt praktiskas metodes, kas skolā ļauj veiksmīgi risināt šķietami problemātiskas situācijas. Semināra praktisko pielietojumu konkrētajā skolā veicinās skolotāju iesūtītie jautājumi un problēmsituāciju apraksti.

Katrā no skolām, vienai klasei vai klašu grupai, notiks arī divi praktiskie semināri skolēniem. Pēc filmas noskatīšanās, atkarībā no skolēnu vecuma notiks interaktīvas nodarbības/lomu spēles nelielās grupās, kas ļauj atklāt un pašam savā pieredzē izjust, kā darbojas mehānismi, kas padara tevi par izstumto, kā arī – kāda apkārtējo ( vai tava) rīcība pastiprina diskriminējošu attieksmi un kāda rīcība ļauj justies pieņemtam. Pēc grupu darba skolēni varēs paust savas emocijas un dalīties ar jauniegūto pieredzi. Skolēniem paredzēti arī mājas darbi, kas veicami gan kopā, gan individuāli. Noslēguma pasākumā tiks prezentēti un pārrunāti skolēnu darbi, kā arī piedalīsies īpašais viesis, kurš dalīsies ar savu pieredzi, sadzīvojot ar apkārtējo attieksmi savas citādības dēļ. Visi pasākumi iecerēti neformālā gaisotnē un tajos noteikti ir vieta arī kafijai un kam garšīgam, bet noslēgumā tortei vai kliņģerim.

Visus pasākumus vadīs Daina Jāņkalne, žurnāliste, iekļaujošu pasākumu, semināru un grupu nodarbību, “dažādības vadības” treniņu vadītāja.

Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

05.08.2022.

"Izaicinājumi un risinājumi uzsākot un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu"

2022. gada 4. augustā ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros Jelgavas novadā, Kalnciemā notika pieredzes apmaiņas pasākums par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu – izaicinājumi un risinājumi uzsākot un attīstot pakalpojumu darbību.

Aicināti piedalīties pasākumā bija sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzēji, gan tādi, kuri jau sniedz pakalpojumus un ir pieredzējuši, gan tādi, kuru pakalpojumi ir tikai darbības uzsākšanas sākuma stadijā. Pasākums bija ļoti pieprasīts, tajā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieku no visiem Latvijas reģioniem. Pamazām noslēdzas pašvaldību deinstitucionalizācijas infrastruktūras projekti un interese par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu veidošanu un satura nodrošināšanu starp sociālās nozares profesionāļiem ir ļoti liela.

Pasākuma pirmajā daļā notika diskusija, par to, kādi tad ir būtiskākie izaicinājumi uzsākot un attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – grupu dzīvokļus, dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas, šo diskusiju vadīja žurnālists Ansis Bogustovs.

Pasākumā turpinājumā dalībniekiem bija iespēja izstaigāt un iepazīties ar Jelgavas novada daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Laipa” piedāvātajiem pakalpojumiem. Nelielās dalībnieku grupas (respektējot centra iemītnieku privātumu) vadīja un dalījās savā praktiskajā pieredzē centra vadītāja Gita Aizpure un sociālā darbiniece Aija Zosule. Centrs “Laipa” savu darbību uzsāka pirms diviem gadiem, kad no ilgstošās sociālās aprūpes institūcijām uz grupu dzīvokļiem pārcēlās pirmie iemītnieki. Šobrīd lielākā daļa no viņiem centrā “Laipa” ļoti veiksmīgi apgūst patstāvīgās dzīves un darba prasmes.

Pasākuma noslēgumā turpinājās praktiskā diskusija starp pasākuma dalībniekiem. Narkoloģe Lilita Caune pastāstīja, kā risināt atkarību problēmas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un atbildēja uz interesentu jautājumiem.

ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Informāciju sagatavoja Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

Foto: I Kalnāja

02.08.2022.

"Izsludināta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības konkursam"

Ar mērķi stiprināt un attīstīt sociālo uzņēmējdarbību Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar Luminor banku turpina ikgadējo tradīciju un izsludina pieteikšanos sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursam "Tam labam būs augt 2022". Balvā būs iespēja saņemt 2000 eiro finansējumu sociālās biznesa idejas vai projekta realizēšanai. Dalība konkursā ir bezmaksas, un pieteikties iespējams līdz 19. augustam.

Konkursā aicināti piedalīties esošie un topošie sociālie uzņēmēji no visas Latvijas. Tie var būt uzņēmumi ar vai bez sociālā uzņēmuma statusa, biedrības un nodibinājumi, kam nepieciešamas finansējums kādas jaunas idejas vai jau esoša projekta realizēšanai. Tāpat var pietiekties individuālas personas, kuras vēl tikai lolo savu sociālās uzņēmējdarbības ideju un meklē tai starta finansējumu. Pieteikt var ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai.

"Šobrīd visā Latvijā aktīvi darbojas 211 sociālie uzņēmumi, un to skaits ik mēnesi palielinās. Laikā, kad sociālās problēmas kļūst arvien daudzveidīgākas un komplicētākas, sabiedrībai ir nozīmīgs ikviens cilvēks un uzņēmums, kas ir gatavs tās risināt. Konkurss “Tam labam būs augt” ir atbalsts šiem darītājiem - sociālajiem uzņēmējiem -, lai iegūtu naudas līdzekļus biznesa izaugsmei un pastāstītu par savu darbu plašākai sabiedrībai," konkursa ideju skaidro Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Regita Zeiļa.

"Esam ļoti gandarīti turpināt uzsākto sadarbību ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un atbalstīt sociālos uzņēmumus viņu ideju un projektu izlološanā un īstenošanā. Luminor ir svarīgi palīdzēt sociālajiem uzņēmumiem, kuri identificē un risina sabiedrībai būtiskus jautājumus. Šāds konkurss ir labs atspēriena punkts šiem uzņēmējiem spert vienu lielu soli uz priekšu un saņemt papildu atslodzi savas idejas realizēšanā," saka Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.

Konkurss norisināsies trīs kārtās. Lai pieteiktu dalību, ir jāaizpilda elektroniska pieteikuma anketa. Konkursa otrajai kārtai tiks virzītas 25 spēcīgākās sociālās uzņēmējdarbības idejas vai projekti, un dalībnieki piedalīsies mācībās, kur trenēsies īsi, saprotami formulēt savu ideju un prezentēt to ekspertiem. Konkursa fināls notiks 9. septembrī Rīgā, kur desmit finālisti kāps uz skatuves un piecās minūtēs prezentēs savu sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu konkursa žūrijai un tiešraides skatītājiem visā Latvijā. Konkursa tiešraide būs skatāma portālā "Delfi.lv". Arī skatītājiem būs iespēja balsot par savu favorītu.

Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju autori saņems naudas balvu 2000 eiro apmērā. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

Prezentāciju konkurss "Tam labam būs augt" notiek jau trešo gadu. Pērn tajā pieteicās vairāk nekā 60 dalībnieku, un finālā uzvaru guva sociālais uzņēmums "Intelekta attīstības centrs", kura darbības pamatā ir uzmanības un koncentrēšanās spēju trenēšana un dažādu kognitīvo prasmju attīstīšana, padarot šo pakalpojumu pieejamu arī dažādām sociālā riska grupām. Par otru uzvarētāju kļuva sociālais uzņēmums “Barboleta” no Jelgavas, kas izstrādāja metodisko materiālu – spēli "Kas ar mani notiek?", lai palīdzētu bērniem un jauniešiem izprast stresa rašanās iemeslus un iemācīties jaunus uzvedības veidus, kā tikt ar to galā.

Konkursa "Tam labam būs augt" mērķis ir veicināt jau esošu sociālo uzņēmumu un jaunu sociālās uzņēmējdarbības ideju attīstību, kā arī pastāstīt par šīm idejām visai Latvijai. Konkursa galvenais partneris ir Luminor banka. Pasākumu atbalsta Attīstības finanšu institūcija "Altum", līdzfinansējot tā norisi no Eiropas Savienības fondu resursiem, Rimi un portāls "Delfi.lv". Konkursa nolikums un pieteikuma anketa atrodama Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas mājaslapā sua.lv/konkurss2022/.

Publicitates_attels_Tam%20labam%20bus%20augt%202022.jpg

Papildu informācija: Līga Ivanova, liga@sua.lv, 26464686

06.07.2022.

"Atbalsta pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, kuriem noteikta īpašā kopšana"

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” (un arī pārējo reģionālo deinstitucionalizācijas projektu) ietvaros ģimenes, kurās aug bērns ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀK) izsniegusi atzinumu par īpašās kopšanas nepieciešamību, var saņemt projekta apmaksātus pakalpojumus. Šos divus atbalsta pakalpojumus – sociālās aprūpes pakalpojumu un pakalpojumu “Atelpas brīdis” – no projekta līdzekļiem apmaksā ikvienam bērnam, kam ir izsniegts minētais atzinums. Šis atbalsts ir pieejams arī tiem bērniem, kas nekā citādi nav iesaistījušies projektā un, kam nav projekta ietvaros veikts individuālo vajadzību izvērtējums.

Pēc 2021. gada datiem sešās Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībās kopā dzīvo 366 bērni ar VDEĀK noteiktu īpašās kopšanas nepieciešamību dēļ smagiem funkcionāliem traucējumiem. Sociālās aprūpes pakalpojuma iespējas projekta ietvaros līdz šim ir izmantojuši 152 bērni, “Atelpas brīža” – 36 bērni.

16.06.2015. Ministru kabineta noteikumos 313 (tie ir noteikumi, kas nosaka kādu tieši atbalstu projekta ietvaros ģimenēm var sniegt un apmaksāt no Eiropas piešķirtā finansējuma) ir veikta virkne izmaiņu, kas būtiski palielina ģimenēm pieejamo atbalstu. Tālāk lasiet detalizētāk par katru no pakalpojumiem.

Kādus atbalsta pakalpojumus ikviens bērns ar noteiktu īpašo kopšanu var saņemt?

SOCIĀLĀS APRŪPES PAKALPOJUMS bērnam ar noteiktu īpašo kopšanu

Ja bērnam ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību (sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem) ir iespējams saņemt projekta apmaksātu sociālās aprūpes pakalpojumu:

bērnam līdz četru gadu vecumam (ieskaitot) – līdz 200 stundām kalendāra mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē dienas aprūpes centru; tai skaitā (kā arī gadījumos, kad vecāks nestrādā) – līdz 40 stundām kalendāra mēnesī – saturīgai brīvā laika pavadīšanai;
bērnam no 5 līdz 17 gadiem (ieskaitot) – līdz 80 stundām kalendāra mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē dienas aprūpes centru; tai skaitā (kā arī gadījumos, kad vecāks nestrādā) – līdz 40 stundām kalendāra mēnesī – saturīgai brīvā laika pavadīšanai.

Aprūpes pakalpojumu var sniegt juridiska vai fiziska persona, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu. Rakstot iesniegumu ļoti vēlams izvēlēties un minēt konkrētu pakalpojuma sniedzēju. Izvēli var izdarīt starp zināmiem pakalpojuma sniedzējiem, vai vecāki var uzrunāt kādu no tuvinieku vai paziņu vidus, kas uzņemtos sniegt apmaksātu pakalpojumu. Aprūpes pakalpojuma sniedzējs nevar būt bērna 1. pakāpes radinieks un vienā mājsaimniecībā dzīvojoša persona (mamma un tētis), bet var būt, piemēram, krustmāte, vecvecāki, kuri dzīvo citā adresē. Pašvaldība šajā gadījumā noslēgs pakalpojuma līgumu ar izvēlēto personu un ģimene varēs saņemt projekta apmaksātu pakalpojumu.

Aprūpes pakalpojums nodrošina aprūpi un uzraudzību bērna dzīves vietā; attīsta viņa pašaprūpes spējas un piedāvā bērnam saturīgi pavadīt brīvo laiku.

Vēcākiem pakalpojums sniedz iespēju iesaistīties darba tirgū vai izglītībā, īstenot savas intereses, vajadzības un privāto dzīvi.

2. PAKALPOJUMS “ATELPAS BRĪDIS” bērnam ar noteiktu īpašo kopšanu

Bērni ar VDEĀK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību (sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem) var izmantot atelpas brīža pakalpojumu līdz 30 diennaktīm gadā.

Atelpas brīža pakalpojums piedāvā: pieskatīt un aprūpēt bērnu pakalpojuma sniegšanas vietā, ēdināšanu 4 x dienā, pastaigas svaigā gaisā, mācīt pašaprūpi, saturīgi pavadīt brīvo laiku, speciālistu konsultācijas.

Vecākiem pakalpojums piedāvā atpūtu, iespēju nelielai ģimenes un personīgo vajadzību un interešu realizēšanai.

Pakalpojumu var sniegt Sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēti Atelpas brīža pakalpojuma sniedzēji.

Kas jādara, lai saņemtu pakalpojumus?

Ģimenēm, kas vēl nav sākušas pakalpojumu saņemšanu, bērna vecākam, audžuvecākam vai likumiskajam pārstāvim ir jāvēršas deklarētās dzīvesvietas Sociālajā dienestā ar iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu. Iesniegumam ieteicams pievienot invaliditāti un īpašās kopšanas nepieciešamību apliecinošo dokumentu kopijas. Tās ģimenes, kas jau saņēmušas vai pašlaik saņem pakalpojumus, var pārskatīt iespējamo atbalstu un, ja nepieciešams, iesniegumā lūgt veikt izmaiņas piešķirto reižu skaitam vai pievienot nepieciešamo pakalpojumu.

Projekta mājaslapā ir pieejami iesniegumu paraugi: https://atversirdi.lv/noderigi/, bet iesniegumu variet rakstīt arī paša izvēlētā formā. Vēršam uzmanību, ka projektā apmaksātus pakalpojumus varēs saņemt līdz 31.08.2023., tāpēc lūgums neatlikt pakalpojumu saņemšanu uz vēlāku laiku. Tiešām, aicinām ģimenes izmantot šo Eiropas Savienības atvēlēto finansējumu!

Ja jums ir neskaidri jautājumi vai rodas grūtības ar pakalpojumu saņemšanu, aicinām sazināties ar projekta pārstāvēm:

Daci Strautkalni, projekta ” Atver sirdi Zemgalē” vadītāju tālr. 28807929, e-pasts dace.strautkalne@zpr.gov.lv vai

Natāliju Gerasimovu, projekta “Atver sirdi Zemgalē” koordinatori, tālr: 65207419, e-pasts: natalija.gerasimova@zpr.gov.lv

Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

16.06.2022.

Bauskas novadā darbību uzsāk divi jauni pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti

2022. gada 27. maijā ar svinīgu pasākumu oficiāli tika atklāts Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “Sarkanā skola” (adrese: Bauskas iela 4, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts, Bauskas novads). Lai īstenotu Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānu, Bauskas novada pašvaldība ar ERAF finansējumu izveidojusi un 13. aprīlī reģistrējusi LM Sociālo pakalpojumu reģistrā divus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus - dienas aprūpes centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ar 27 vietām un dienas aprūpes centru pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem 14 vietām.

DSPC “Sarkanā skola” atrodas Vecumniekos, līdz Bauskas centram gan būs kādi 30 kilometri, bet kursē sabiedriskais transports. Autobusa pietura nokļūšanai uz Bausku atrodas 50 metru attālumā no centra ēkas un autobuss kursē vairākas reizes dienā. 300 metru attālumā atrodas Vecumnieku centra pietura, no kuras var aizbraukt arī uz Rīgu, Jelgavu, Ilūksti, Skaistkalni, Kurmeni.

“Kā plānota daudzfunkcionālā centra darbība un ikdiena? Kādi klienti jau sākuši apmeklēt centru un kādus vēl paredzēts piesaistīt? Kādi vēl pakalpojumi un notikumi centrā ir paredzēti?”, tie ir jautājumi, ko uzdevu DSPC “Sarkanā skola” vadītājai Līvai Vecvanagai mūsu sarunā ZOOM.

“Centrā ir izveidoti un reģistrēti divi pakalpojumi - dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un dienas aprūpes centrs pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Abi pakalpojumi ir izvietoti ēkas pirmajā stāvā. Dienas aprūpes pakalpojumu vajadzībām ir iekārtota sensorā istaba, sauso nodarbību telpa; kopā lejā ir 4 nodarbību telpas, garderobes telpa, kuru var arī izmantot nodarbībām, ja nepieciešams; tualetes, dušas. Ir paredzēts abus pakalpojumus dalīt plūsmās pa dienām un pa telpām. Mums bija saruna ar vecākiem - ir vecāki, kas vēlas, lai bērni ar pieaugušajiem reizēm strādātu kopā, un ir vecāki, kuri grib, lai grupas būtu nodalītas.

Savukārt, ēkas otrajā stāvā pakalpojumi un nodarbības tiks piedāvātas arī citām mērķa grupām, gan sociālā dienesta klientiem, gan jauniešiem, gan vienkārši iedzīvotājiem. Pašlaik izstrādājam cenrādi telpu nomai. Otrajā stāvā atrodas semināru zāle, telpa mākslas nodarbībām vai mākslas terapijai, izveidotas divas telpas jauniešiem. Drīzumā Skolēnu dome rīkos pasākumu, notiks dienas nometne sociālo pedagogu klientiem, iedzīvotājiem būs pieejamas maksas jogas nodarbības.

Pirmais mēnesis ar dienas aprūpes centru klientiem mums ir bijis maijs. Līgumi uz doto brīdi ir noslēgti ar 10 klientiem - 4 bērniem un 6 pieaugušajiem un turpinās jauno klientu izvērtēšana pakalpojuma piešķiršanai. Pagaidām visi klienti ir deinstitucionalizācijas (DI) projekta ietvaros izvērtētie un ir no bijušā Vecumnieku novada. Klienti no citiem Bauskas pagastiem, cietiem novadiem, kā arī projekta ietvaros neizvērtēti klienti mums pagaidām nav. Pieļauju, ka būs, jo interesi ir izrādījuši no Baldones pašvaldības un, ja kāds pieteiktos, kas nav DI projektā izvērtēts, mēs ar viņu arī strādātu. Informācija par izveidotajiem pakalpojumiem ir publicēta pašvaldības mājaslapā. Ir izstrādāts dienas aprūpes centra cenrādis, varēsim uzņemt citu novadu iedzīvotājus, kad deputāti to apstiprinās.

Centra personāls pašlaik ir aprēķināts, lai varētu uzņemt līdz 20 klientiem dienā. Ir uzsāktas sarunas ar mūzikas terapeitu, fizioterapeitu, keramikas speciālistu, kas būs šeit pieejami. Darbinieki dienas centrā strādā ar prasmju attīstīšanu klientiem. Vēl ir pieejama sveču liešana, ziepju izgatavošana, dažādi radošie darbi – veidošana, zīmēšana, līmēšanas. Notiek arī meistarklases ēst gatavošanā. Specializētās darbnīcas centrā nav, šis aktivitātes tiek piedāvātas dienas centra aktivitāšu ietvaros.

Dienas kārtība dienas aprūpes centrā notiek sekojoši - ierašanās ir līdz pulksten 9 no rīta, kad klienti atnāk, vispirms lejā ir mierīga rīta tēja. No pulksten 9 līdz 10 nedaudz aktīvāka daļa aplītī - sportiņš, zumba, lai nedaudz uzmundrinātos. Tad ir nodarbības zīmēšanā, sveču vai ziepju liešanā, dažādas radošās nodarbības. Pēc iespējas vairāk mēģinām pavadīt laiku laukā svaigā gaisā, pastaigai mums ir ļoti skaista vieta, varam apiet apkārt ezeram. Mācam arī jauniešiem darba pieredzi – kaut ko sagrābt, salasīt zarus. Tad var spēlēt bumbu, “topā” šobrīd ir spēle Mēmais šovs. Tad ir pusdienas. Pēcpusdienā var turpināt nepabeigtos radošos darbus vai ir brīvais laiks - galda spēles, puzzles, grāmatas, vienkārši pasēdēt dīvāniņā un savā starpā parunāties. Ja ir lietains laiks, tad arī pēcpusdienā ir nodarbības.

Paredzēts, ka klientus vecāki paši no rīta atved uz dienas centru. Ar laiku plānots iegādāties transportu, bet tādiem gadījumiem, kad darba dēļ vecāki paši nevar atvest. Mums ir blakus pansionāts, kas nodrošina ēdināšanu. Klienti paši, aktivitātes un pastaigas pēc, iet tam pakaļ un termosiņos atnes, paši arī mācās klāt galdus, uzservēt un novākt. Ēd šeit centrā uz vietas.

Mums ir gadījumi, kad atnāk mamma pakaļ un jaunieši (tā centrā darbinieki sauc klientus) negrib iet mājās. Var just, ka viņiem te patīk. Mūsu mērķis ir likt viņiem justies kā mājās. “Sarkanā skola” ir nosaukums un, protams, viņi te iemācās prasmes, bet arī māju sajūtu mēs gribam radīt. Mēs jokojamies, smejamies, darām visu, lai viņu jūtas gaidīti un lai pakalpojums ir kvalitatīvs.

Dienas centrā klienti ļoti sadraudzējas, arī mācās viens no otra - klāt galdu, pieklājību, pieskata un rūpējas viens par otru. Var redzēt, ka viņiem ir pietrūkusi socializācija. Līdz šim nebija tādu dienas centru. Pa retam viņi satikās uz Ziemassvētkiem, kad rīkojām balli, bet pēdējos divus gadus dēļ Covid -19 pandēmijas vispār nesatikās. Sabiedrībā, diemžēl, joprojām nevēlas redzēt šādus cilvēkus, draudzēties ar viņiem vēl mazāk, tad šeit viņi iegūst to socializācijas prasmi. Te viņi ir savējie.

20. augustā plānots rīkot integrācijas dienu. Mēs jau būsim iepazinuši viens otru un tad mums būs integrācijas diena, lai iepazīstinātu sabiedrību ar to, kas mēs esam, ko mēs te darām un ko mākam. Un mākam ļoti smuki darīt to, ko arī parastās skolās dara. Varbūt sanāk lēnāk, bet varam būt noderīgi. Pēc dienas centrā gatavotajām svecēm jau tagad ir pieprasījums – novada darbinieki, braucot pieredzes apmaiņā, pie dāvaniņas liek klāt mūsu gatavoto svecīti. Tāds ir klientu ieguldījums. Ceram uz labu laiku, lai varam realizēt pasākumu ārā, piedāvāt kādas sportiskās aktivitātes, iesaistīt bērnus ar burbuļiem un bumbām, sejiņu apgleznošanu un mūziku. Lai parādītu, kā mums viss te notiek un ir forši.

Man ir svarīgs vecāku novērtējums. Kad vecāks atnāk (klientam) pakaļ, mēs parunājam: vai klientam patīk centrā, vai ir apmierināts, ko mājās saka? Ir iecere pēc kāda laika uztaisīt atbalsta grupu arī vecākiem, varbūt arī kādu meistarklasi viņiem, lai viņi redz, kā mēs te darbojamies. Arī vecākiem ir vajadzīgs atbalsts, gan bērnu, gan nu jau pieaugušo personu vecākiem, jo problēmas jau, pa lielam, ir vienas un tās pašas. Man liekas, ka tie cilvēki, kas iet cauri šai pieredzei arī labāk spēj viens otram palīdzēt, atbalstīt un iedrošināt, daloties savā starpā,” tā par jaunatvērtā centra darbību un iecerēm pastāsta Līva Vecvanaga.

Pēc Administratīvi teritoriālās reformas Bauskas novads ietver Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadus. Kopumā Bauskas novadā dzīvo 468 pieaugušas personas, kam dēļ garīga rakstura traucējumiem noteikta invaliditāte. Projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros individuālo vajadzību izvērtējums veikts ir 94 personām, no tām dienas aprūpes centra pakalpojumi nepieciešami 47 personām. Kopumā novadā dzīvo 226 bērni ar noteiktu invaliditāti dēļ funkcionāliem traucējumiem. Individuālo vajadzību izvērtējums ir veikts 139 bērniem, no kuriem 63 bērniem būtu nepieciešami dienas aprūpes centra pakalpojumi.

Ilva Kalnāja,
projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste
Foto: Jānis Kļaviņš

13.06.2022.

Aicinājums projekta «Atver sirdi Zemgalē» ietvaros izvērtētajiem projekta dalībniekiem pieteikties pakalpojumu saņemšanai

Projekta ietvaros izvērtētos dalībniekus, lai uzsāktu (vai turpinātu) saņemt projekta “Atver sirdi Zemgalē” apmaksātus Individuālajā atbalsta plānā iekļautos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, aicinām vērsties Bauskas novada Sociālajā dienestā (adrese: Rūpniecības iela 7, Bauska, Bauskas novads, LV-3901; e-pasts: socialais.dienests@bauska.lv ) ar atbilstošu iesniegumu. Kontaktpersona sociālā darbiniece Daiga Supe, tālr. +371 26803811; e-pasts: daiga.supe@bauska.lv.

Vēlamies arī informēt, ka projektā iesaistītajiem dalībniekiem ir mainīti vairāku pakalpojumu saņemšanas nosacījumi:

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un noteiktu invaliditāti.

1. Sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms bērniem ar FT, kam ir VDEĀVK atzinums par īpašu kopšanu:

līdz četru gadu vecumam (ieskaitot) - līdz 200 stundām kalendāra mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē dienas aprūpes centru; tai skaitā (kā arī gadījumos, kad vecāks nestrādā) - līdz 40 stundām kalendāra mēnesī - saturīgai brīvā laika pavadīšanai;

no 5 līdz 17 gadiem (ieskaitot) - līdz 80 stundām kalendāra mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē dienas aprūpes centru;tai skaitā (kā arī gadījumos, kad vecāks nestrādā) - līdz 40 stundām kalendāra mēnesī - saturīgai brīvā laika pavadīšanai.

2. Dienas aprūpes centra pakalpojuma segšanai bērniem ar FT ir atcelts izmaksu apjoma ierobežojums.

3. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar FT ir atcelts 100 reižu skaita ierobežojums un turpmāk ir iespēja saņemt pakalpojumus, kas nepieciešami bērna veselības un sociālā stāvokļa uzlabošanai un ir norādīti atbalsta plānā, neierobežotā daudzumā.

Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem.

4. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem/ likumiskajiem pārstāvjiem ir atcelts 40 reižu skaita ierobežojums un turpmāk ir iespēja saņemt pakalpojumus neierobežotā daudzumā. Turklāt vairs nav noteikta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma specifika, kas nozīmē, ka var izvēlēties veselības stāvoklim nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, piemēram, mākslas, mūzikas terapiju, psihologu, fizioterapiju u.c, kas noteikti atbalsta plānā.

Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un noteiktu invaliditāti.

5. Projektā iesaistītie cilvēki ar GRT var saņemt neierobežotu skaitu psihologa konsultācijas un citu speciālistu (fizioterapeita, ergoterapeita, mākslas terapeita, sociālā darbinieka u.c.) konsultācijas un individuālo atbalstu, kā arī atbalsta grupu un grupu nodarbības. Visi pakalpojumu skaita ierobežojumi ir atcelti un pakalpojumi pieejami neatkarīgi no iepriekš saņemtā atbalsta reižu skaita un specifikas.

Vēršam uzmanību, ka projektā apmaksātus pakalpojumus varēs saņemt līdz 31.08.2023., tāpēc lūgums neatlikt pakalpojumu saņemšanu uz vēlāku laiku. Lai pakalpojumu saņemtu, ir jāgriežas sava novada sociālajā dienestā.

Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna ietvaros Bauskas novada pašvaldībā tika izveidoti un darbību uzsākuši sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi:

Dienas aprūpes centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (Saulaines sociālais centrs, “Saulaines 10”, Saulaine, Rundāles pag., Bauskas nov., LV-3901);
Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs "Sarkanā skola" ar dienas aprūpes centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un dienas aprūpes centru pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (Bauskas iela 4, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts, Bauskas novads, LV–3933)

Bauskas novadā kopumā:

dzīvo 226 bērni ar invaliditāti dēļ funkcionāliem traucējumiem, projektā ir iesaistījušies un individuālo vajadzību izvērtējums veikts 139 bērniem, bet tikai 93 bērni uz šo brīdi saņem projekta apmaksātus pakalpojumus;
dzīvo 468 cilvēki, kam dēļ garīga rakstura traucējumiem noteikta invaliditāte, projektā iesaistījušies un vajadzību izvērtējums veikts 94 cilvēkiem, bet uz šo brīdi tikai 42 persona saņem projekta apmaksātus pakalpojumus.

Vairāk informācijas sazinoties ar Natāliju Gerasimovu, projekta “Atver sirdi Zemgalē” koordinatori, e-pasts: natalija.gerasimonva@zpr.gov.lv ; tālr: 65207419 un projekta vietnē www.atversirdi.lv.

22.03.2022.

DI ietvaros Bauskā tiek veidots ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums bērniem

Bauskā ir izveidota infrastruktūra ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ārpusģimenes aprūpē. Šobrīd notiek speciālistu piesaiste un ir uzsākta dokumentu gatavošana pakalpojuma reģistrēšanai LM Sociālo pakalpojumu reģistrā. Saskaņā ar Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānu, pakalpojums tiek veidots 8 bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Pakalpojums atradīsies Bauskā, renovētā privātmājā, kas atrodas apmēram 2 kilometru attālumā no skolas, bibliotēkas, Bauskas autoostas. 400 metru no ēkas atrodas sabiedriskā transporta pietura. Nākotnē bērnu nokļūšanai uz skolu varētu tikt nodrošināts sociālā dienesta transports.

Bauskas pašvaldības realizētā projekta “Deinstitucionalizācijas plāna īstenošana Bauskas novadā” ietvaros ēka ar platību 228.9 m2 ir pielāgota ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanai ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Mājas divos stāvos ir iekārtotas 4 guļamistabas, vannas istaba, virtuve, kas apvienota ar ēdamtelpu, atpūtas telpa un darbinieku istaba. Mājai ir plašs pagalms ar lapeni un to ieskauj žogs, kas rada drošības sajūtu. Ēkas iekšpuse ir aprīkota ar visu nepieciešamo sadzīves tehniku, mēbelēm, lai ikviens tur justos ērti un mājīgi.

Ēkai ir nodrošināta vides pieejamība – pie ieejas kāpnēm ir nodrošināts āra pacēlājs, ēkā ir pacēlājs, kurš no pirmā stāva sniedz iespēju nokļūt otrajā stāvā, pie sienām ir pieejami uzraksti Braila rakstā, ir labiekārtota vannas istaba personām ar funkcionāliem traucējumiem. Ēka ir pilnībā sagatavota un aprīkota, lai uzņemtu bērnus un jauniešus. Izveidotā vide ir iekļaujoša un piekļūstama ikvienam, arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Kopējās objekta infrastruktūras izveidošanas izmaksas – 177 212.98 EUR, tai skaitā ERAF finansējums 39 623.89 EUR, valsts budžeta finansējums 6 765.25 EUR, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 1 552.90 EUR un Bauskas novada pašvaldības finansējums 129 270.94 EUR.

Ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu bērniem ārpusģimenes aprūpē nodrošinās Bauskas novada Sociālais dienests, kas veic nepieciešamās darbības sabiedrībā balstīta sociālā pakalpojuma reģistrēšanai LM Sabiedrisko pakalpojumu reģistrā. Pakalpojuma nodrošināšanai tiek piesaistīti speciālisti: četri sociālie audzinātāji, viens sociālais aprūpētājs, viens sociālais darbinieks un viens psihologs. Ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums nodrošinās bērniem sociālo aprūpi un rehabilitāciju ģimeniskā vidē, ikdienišķā mājas dzīvē. Kopā ar bērniem un jauniešiem ikdienā mājā uzturēsies darbinieki, kuri nodrošinās pakalpojuma norisi pietuvinātu ģimeniskai videi. Pakalpojumu vienlaicīgi varēs saņemt astoņi 3 līdz 18 gadus veci bērni/jaunieši.

Video materiālā redzama pakalpojumam izveidotā infrastruktūra un aprīkojums: ŠEIT.

Zemgales plānošanas reģiona ESF projekts “Atver sirdi Zemgalē” (vienošanās Nr.9.2.2.1/15/I/001). Visiem ir vajadzīgas mājas. Vieta, kur apņem rūpes, siltums un uzmanība. Mēs vēlamies palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā: bērniem, kas patreiz aug aprūpes iestādēs, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm, pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgai dzīvei. Vairāk informācijas atversirdi.lv

Informāciju sagatavoja:
Ilva Kalnāja,
projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste
Foto: Bauskas novada pašvaldība

Vairāk par DI procesa ietvaros izveidotajiem pakalpojumiem Zemgalē lasi: Ilzes pagaidu mājas Elejā, Inga un Ingus gatavojas patstāvīgai dzivei, Rundāles novadā izveidots jauns sabiedrībā balstīts sociālais pakalpojums cilvēkiem ar invaliditāti, Radīta iespēja cilvēkiem ar invaliditāti uzsākt patstāvīgu dzīvi, Drīzumā durvis vērs inovatīvs pakalpojums cilvēkiem ar invaliditāti, Auces novadā izveidots dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

18.03.2022.

Integrējošas nometnes bērniem, kas aug ģimenēs un aprūpes iestādēs

2022.gada vasarā projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros jau 5 gadu organizēsim integrējošu vasaras nometni jauniešiem, kas aug aprūpes iestādēs un ģimenēs. Šovasar nometnes dalībnieki atkal būs jaunieši vecumā no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot), kas dzīvo savās ģimenēs un Zemgales sociālās aprūpes iestādēs dzīvojoši jaunieši, aptuveni proporcijā 50:50. Diennakts integrējošā nometne, kā iepriekšējos gadus, iecerēta 5 diennaktis. Iecere arī paredz, ka nometnē var piedalīties bērni/jaunieši, kas patstāvīgi, bez vecāka vai asistenta palīdzības var piedalīties nodarbībās un sporta pasākumos, t.i. visās nometnes programmas aktivitātēs.

Priecē tas, ka Zemgalē institucionālo aprūpes iestāžu skaits bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ir ļoti būtiski samazinājies. Dažās pašvaldībās šiem bērniem un jauniešiem ir izveidoti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, bet lielāko ieguldījumu bērnu aprūpē dod pieaugošā audžuģimeņu kustība. Deinstitucionalizācijas projektu iervaros notiekošās integrējošās nometnes dod iespēju satikties bērniem un viņu ģimenēm no dažādām vidēm, satikties, sadraudzēties, apgūt jaunu pieredzi un kļūt atvērtākiem pret dažādību. Nometnes organizēšanas mērķi ir vairot bērnu un viņu ģimeņu empātiju un izpratni par citiem bērniem, kurus neaudzina viņu vecāki; savukārt, bērniem no aprūpes iestādēm veicināt integrāciju un sadarbības prasmju apguvi ar citiem bērniem un pieaugušajiem.

Kā minēju, šogan nometne iecerēte jau 5 gadu. 2018. augustā notika 5 diennakšu nometne 13-17 gadu veciem jauniešiem viesu namā “Satekas” Vecumnieku pagastā, tajā kopā piedalījās 30 jaunieši. Vēl 2018. gada vasarā 3 bērni no Zemgales sociālās aprūpes iestādēm projekta ietvaros piedalījās Kurzemes reģiona organizētajā integrējošajā nometnē. 2019. gada vasarā 28 jaunieši piedalījās piedzīvojumu nometnē viesu namā “Dimantu kalns” un 2020. gada vasarā integrējošā jauniešu nometne kopā 25 jauniešiem, notika viesu namā “Mauriņi”.

Savukārt, pagājušajā 2021. gada vasarā nometni organizējām mazākiem bērniem – divām atsevišķām 7-12 gadu vecu bērnu grupām, kopā 42 dalībniekiem, viesu namā “Mauriņi”.

Pēc dalības nometnē pagājušajā vasarā jautāju bērnu vecākiem, kā, viņuprāt, dalība nometnē veicinājusi bērnu no dažādām vidēm (ģimenēm, audžuģimenēm, aprūpes iestādēm, SOS ciematiem) integrāciju un izpratni par dažādību, pauda: “Manam bērnam izeidojusies izpratne par to, ka ģimenes un vecāki var būt dažādi. Esot bijis ļoti interesanti runāties ar bērniem no audžuģimenēm un klausīties viņu dzīvesstāstus.”

“Bērni stāstīja, ka nometnē piedalījās vienaudži no SOS ciematiņa, ļaujot tuvāk apzināties faktu, ka ne visiem bērniem ir mamma un tētis un, ka audzināšanas modeļi mēdz atšķirties, esot forši, ka ir iespēja šādās nometnēs satikties. Mēs, kā vecāki, par to arī esam ļoti gandarīti!”

Likumiskais pārstāvis par aprūpes iestādē dzīvojošo bērnu dalību nometnē pauda: “Gandarījums par iespēju bērniem izrauties no ierastās vides. Bērni (visi trīs) atgriezās noguruši, bet starojoši.”

SOS mamma: “Zēni ir vairāk satuvinājušies un kļuvuši apzinīgāki. Man, kā SOS mammai, deva lielu prieku, ka puišiem patīk iesaistīties un strādāt komandā ar citiem bērniem.”

Savukākārt, nometnes pedagos ir novērojis: “Satiekot bērnus no dažādiem ģimenes un vides modeļiem bērni izprot, ka svarīga ir paša spēja komunicēt un pieņemt lietas un situācijas.”

Pagājušajā gadā, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, iekļāvām nometnes programmā arī 2 grupas nodarbības ar psihologu, kurās pārrunāt nometnes laikā notikušos priecīgos vai trauksmainos notikumus, pārrunāt konfliktsituācijas un meklēt risinājumus, mazināt trauksmi, veicināt bērnu sadarbības un savstarpējas empātijas prasmi.

Nometnes psiholoģe par darbošanos ar bērniem nometnē pagājušajā vasarā atklāja: “Bērni redzēja, ka mēdz būt dažādi bērni no dažādām ģimenēm, bērniem tika skaidrots, ka mēdz būt dažādas ģimenes un apstākļi, ka visiem bērniem ģimenes nav vienādas,” un dalās ar novēroto: “Bērniem (no apprūpes iestādēm) ir grūtības kontrolēt savas emocijas un dusmas, bērni daudz minēja savu negatīvo pieredzi bērnībā, kā izņemti no ģimenes un, kā piedzīvojuši dažāda veida vardarbību.”

Veidojot nometnes programmu, tajā tiek iekļautas dažādas sportiskas aktivitātes, ja laika apstākļi to atļauj, svaigā gaisā; spēles vai aktivitātes sadarbības prasmju veidošanai un stiprināšanai; spēles, rotaļas, stafetes. Dabu izzinošas un radošas nodarbības. Arī nodarbības grupās saskarsmes prasmju un empātijas attīstīšanai; nodarbības dabas izpētei; radošās darbnīcas; stratēģiskas komandas sacensības; aktivitātes, kas veicina dažādu hobiju un interešu veidošanos un saturīgu brīvā laika pavadīšanu; aktivitātes intereses par uzņēmējdarbību atraisīšanai vai nākamās profesijas izvēlei.

Nometnes bērniem un jauniešiem iepriekšējos gados tika veidotas kā aizraujošs vasaras piedzīvojums ar pārgājieniem dabā, laivu braucieniem, tikšanos ar kinologiem un suņu paraugdemonstrējumiem, zirgu izjādēm, atrakciju parka apmeklējumiem. Šoreiz nometnes aktivitātes formulētas vispārīgāk, konkrēto aktivitāšu izvēli vairāk atstājot nometnes pakalpojuma sniedzēja ziņā.

Gaidāmās vasaras nometnes norises laiks un vieta būs zināmi marta mēnesī. Dalībnieku pieteikšanās pavasarī tiks izsludināta projekta “Atver sirdi Zemgalē” interneta vietnē un feisbuka lapā.

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste Ilva Kalnāja
Foto: I.Kalnāja

09.03.2022.

Projekta „Atver sirdi Zemgalē” 2021. gada apkopojums Bauskas novadā

Pēc 2021.gada Administratīvi teritoriālās reformas Bauskas novads ietver Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadus. 2021.gadā Rundāles novadā tika izveidots un atvērts Saulaines sociālais centrs. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2021.gadā projekta ievaros sniegto pakalpojumu skaits ir pieaudzis. Tāpat apgūtais finansējums, salīdzinājumā ar 2020.gadu ir būtiski palielinājies, sasniedzot 210 936, 01 euro.

07.10.2022.

Aizritējusi pieredzes apmaiņa sociālo pakalpojumu sniegšanā

Strauji, viens pēc otra darbību uzsāk jaunie deinstitucionalizācijas (DI) ietvaros veidotie sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi – grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, dienas aprūpes centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Lai jaunveidoto pakalpojumu sniedzēji varētu savstarpēji iepazīties, pasākuma laikā un arī turpmāk apmainīties ar pieredzi; kā arī, lai citas iesaistītās puses – sociālie dienesti, speciālisti uzzinātu par šiem pakalpojumiem, 2021. gada 1. oktobrī projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros rīkojām attālinātu pieredzes apmaiņas pasākumu “Sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu organizēšana un nodrošināšana mērķagrupām”.

Ar praktisko pieredzi un izmantotajām darba metodēm dalījās trīs sociālo pakalpojumu centri.

Jelgavas novada daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “Zīle” (Ozolnieki), kas sniedz dienas aprūpes pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Centra vadītāja Ieva Briģe pastāstīja par silto smilšu nodarbībām un par Marte Meo metodi, ko centrā izmanto bērnu ar funkcionāliem traucējumiem sociālajā rehabilitācijā. Pakalpojumi reģistrēti pirms gada un pašvaldība infrastruktūru izveidojusi DI projektu ietvaros.

Jelgavas novada daudzfunkcionālais centrs “Laipa” (Kalnciems), kas sniedz grupu dzīvokļu, dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Par pakalpojumu sniegšanu centra pirmā pastāvēšanas gada laikā stāstīja centra vadītāja Gita Aizpure. Viņa arī detalizētāk izstāstīja par sensorās istabas izmantošanas iespējām klientu prasmju attīstīšanai un nomierināšanai vai aktivizēšanai. Centrā daudz tiek domāts par dažādu klientu prasmju attīstīšanu un nodarbinātības iespējām, katram atbilstoši konkrētā brīža varēšanai. Specializētajā darbnīcā, bez kartona apstrādes nesen uzsākta arī ziepju izgatavošana. Visi trīs minētie pakalpojumi reģistrēti pirms gada un infrastruktūra izveidota DI infrastruktūras projektu ietvaros.

Atbalsta centrs ģimenēm ar bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” (Ventspils valstspilsēta), ir nevalstiska organizācija, kas jau 20 gadus sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Šobrīd, Covid-19 laikā, prioritāte pakalpojumu saņemšanai tiek dota DI projektu klientiem, bet centram ir izveidojies plašs klientu loks, kas saņem atbalstu. Centra vadītāja Ieva Sāmīte – Cērpa izstāstīja, ka centrs sniedz dienas aprūpes pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus gan bērniem, gan pieaugušajiem ar invaliditāti. Centrs veiksmīgi piesaista un nodrošina bērniem nepieciešamos speciālistus konsultācijām, nepieciešamības gadījumā vāc ziedojumus ārstēšanai. Pašvaldībām, kas DI ietvaros veido sociālo pakalpojumu infrastruktūru, ir iespēja piesaistīt nevalstiskās organizācijas sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu izveidei un nodrošināšanai vai izmantot viņu lielo pieredzi pakalpojuma satura izstrādē un izveidē.

Pasākumā dzirdējām arī nelielas prezentācijas/ vizītkartes par sekojošiem pakalpojumiem.

Skrīveru dienas aprūpes centrs “Sapņi” (Aizkraukles novads), vadītājs Eduards Pāvulēns, sniedz dienas aprūpes centra pakalpojumus pieaugušajiem un bērniem ar invaliditāti.

Grupu mājas, dienas aprūpes centra un speciālizētās darbnīcas “Spāre” (Cēsu novads, Amatas pagasts) infrastruktūra izveidota DI projektu ietvaros. Kā pastāsta pakalpojumu vadītāja Evijas Grava, pakalpojumi atvērušies šajā vasarā un tos nodrošina biedrība “Cerību spārni”. Drīzumā “Spārē” atvērsies arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem.

Pļaviņu (Aizkraukles novads) dienas aprūpes centrs pieaugušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, savu darbību reģistrēja šajā vasarā. Par iecerēm centra darbā dalās centra vadītāja Ilze Krastiņa.

Invalīdu habilitācijas dienas centrs (Cēsu novads) darbojas no 2011. gada un šobrīd sniedz dienas aprūpes centra un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām personām DI projekta ietvaros. Atelpas brīža pakalpojums un dažādu speciālistu konsultācijas tiek iepirktas kā ārpakalpojums, saskaņā ar klientu vajadzībām. Par centra darbību pastāsta tā vadītāja Ērika Donenberga.

Dienas aprūpes centrs “Eglāji”(Madonas novads, Lubānas apvienība) sniedz pakalpojumus pieaugušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, savu darbību uzsācis šī gada pirmajā pusē. Centra vadītāja Dace Valaine iepazīstina ar atmosfēru un aktivitātēm centrā.

Gandarījums, jēgas izjūta un cilvēki, kas izvēlas un dara izskan kā apvienojošais motīvs caur stāstiem un šķiet ir īstā veiksmes atslēga pakalpojumos, kuri izdodas.

Gatavojot pasākumu un apzinot interesentu loku, iezīmējās arī ļoti plašs jautājumu loks uz kuriem pakalpojumu sniedzēji meklē atbildes un risinājumus. Tā pat kā pasākumā nebija iespējams aptvert visus pakalpojumus, nebija arī iespējams atbildēt uz visien jautājumiem. Bez pakapojumu sniedzēju savstarpējiem stāstiem šoreiz bijām pieaicinājuši divus savas nozares ekspertus. Viens no aktuāliem jautājumiem pakalpojumos pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem ir atkarības, tāpēc par atkarību problēmām un to risinājumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem stāstīja ārste – narkoloģe Lilita Caune. Par to, kā intelektuālās attīstības traucējumi un psihiskās saslimšanas ietekmē cilvēku funkcionēšanu, kā arī apskatīt no psihiatra viedokļa divu klientu gadījumus bijām aicinājuši ārstu – psihiatru Ņikitu Bezborodovu.

Interesi par attālināto pieredzes apmaiņas pasākumu izrādīja 90 dalībnieki no visas Latvijas – sociālo pakalpojumu sniedzēji, sociālo dienestu darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un speciālisti.

Ilva Kalnāja,
projekta Atver sirdi Zemgalē komunikāciju speciāliste

06.08.2021.

Kādu atbalstu var saņemt ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti jeb atkārtošana zināšanu māte

Projekta „Atver sirdi Zemgalē” īstenošana sākās 2015.gada nogalē un kopš tā laika tas piedzīvojis daudz izmaiņu un transformējies. Tāpēc ir svarīgi vēlreiz uzsvērt, kādu atbalstu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros var saņemt ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti.

Sociālos pakalpojumus piešķir, veido un iepērk pašvaldību sociālie dienesti, bet no deinstitucionalizācijas projekta līdzekļiem pašvaldībām tiek kompensēti sniegto sociālo pakalpojumu izdevumi. Līdz ar to IESNIEGUMS par pakalpojuma piešķiršanu ir jāraksta savas deklarētas dzīvesvietas sociālajam dienestam.

SOCIĀLĀS APRŪPES PAKALPOJUMS bērnam ar noteiktu īpašo kopšanu

Kas var sniegt aprūpes pakalpojumu?

Juridiska vai fiziska persona, ar kuru pašvaldība slēdz līgumu.
Vecākam ir tiesības izvēlēties pakalpojuma sniedzēju un norādīt to iesniegumā.
Pakalpojuma sniedzējs nevar būt bērna 1. pakāpes radinieks un vienā mājsaimniecībā dzīvojoša persona (mamma un tētis – nevar būt, Ome vai Opis, kuri dzīvo citā adresē – var būt aprūpes pakalpojuma sniedzējs).

Ko pakalpojums nodrošina?

aprūpēt un uzraudzīt bērnu viņa dzīves vietā
attīstīt viņa pašaprūpes spējas
saturīgi pavadīt brīvo laiku

Nosacījumi pakalpojuma saņemšanai:

Bērnam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību (sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem).
Bērnam nav noteikti jābūt izvērtētam projekta ietvaros!
Bērniem līdz 4 gadu vecumam ieskaitot, iespējams pakalpojumu izmantot līdz 200 stundām mēnesī, ja vecāks strādā, mācās, apmeklē Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumus, dienas aprūpes centru, tai skaitā ne vairāk kā 40 stundas mēnesī brīvā laika pavadīšanai.
Bērniem no 5 gadu vecumam līdz 17 gadiem ieskaitot, līdz 80 stundām mēnesī , ja vecāks strādā, mācās, apmeklē NVA pasākumus, dienas aprūpes centru, tai skaitā ne vairāk kā 40 stundas mēnesī brīvā laika pavadīšanai.
Ja vecāks nestrādā, nemācās, neapmeklē NVA vai DAC, tad ir iespēja saņemt aprūpes pakalpojumu līdz 40 stundām mēnesī brīvā laika pavadīšanai.

SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMI bērnam ar invaliditāti, kam veikts individuālo vajadzību izvērtējums, un viņa ģimenei

Kas var sniegt pakalpojumus?

Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā (https://vspmis.lm.gov.lv/Public/PublicetsPakalpojums), ārstniecības personu reģistrā (https://registri.vi.gov.lv/rap), ārstniecības iestāžu reģistrā (https://registri.vi.gov.lv/air) vai psihologu reģistrā (https://is.viis.gov.lv/Pages/Psychologist/Public/PsychologistPublicSearch.aspx) reģistrēti pakalpojumu sniedzēji.

Vecāks iesniegumā var norādīt vēlamo speciālistu vai pakalpojuma sniedzēju un, ja tas būs atbilstoši reģistrēts kādā no reģistriem, tad pakalpojumu varēs saņemt pie šī speciālista vai pakalpojumu sniedzēja.

Kas un kādus pakalpojumus var saņemt?

Pakalpojumus, kas norādīti atbalsta plānā, piemēram, psihologa konsultācijas, mākslas vai deju kustību terapiju, fizioterapiju, RC Poga piedāvāto rehabilitāciju, dienas aprūpes centra pakalpojumu. Projekta ietvaros izvērtētie bērni saņem fizioterapeitu, ergoterapeitu, audiologopēdu, rehabilitologu, psihologu, psihiatru konsultācijas, dažāda veida terapijas – kanisterapiju, Voita terapiju, spēļu terapiju, smilšu terapiju, Montesori terapiju, ABA vai uzvedības terapiju, Marte Meo metodes pakalpojumu, silto smilšu terapijas nodarbības un citus pakalpojumus, kas iekļauti atbalsta plānos. Virknē jaunizveidoto dienas aprūpes centru pakalpojumu ir izveidotas, aprīkotas un pieejamas arī relaksācijas istabas un sensorās istabas. Vecāki vai audžuvecāki var saņemt psihologa pakalpojumus, rehabilitologa pakalpojumus, fizioterapiju, izglītojošās atbalsta grupas vecākiem un citus individuālajā atbalsta plānā iekļautos pakalpojumus.

Nosacījumi pakalpojumu saņemšanai:

Bērnam ir noteikta invaliditāte
Ir veikts individuālo vajadzību izvērtējums bērnam un sastādīts atbalsta plāns!
Bērns var saņemt atbalsta plānā noteiktos pakalpojumus līdz 100 reizēm
Bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes – atbalsta plānā noteiktos pakalpojumus līdz 40 reizēm par katru izvērtēto bērnu ar invaliditāti

ATELPAS BRĪŽA PAKALPOJUMS bērnam ar noteiktu īpašo kopšanu

Kas sniedz pakalpojumu?

Sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēti Atelpas brīža pakalpojuma sniedzēji

Ko piedāvā pakalpojums?

pieskatīt un aprūpēt bērnu pakalpojuma sniegšanas vietā
ēdināšanu 4 x dienā
pastaigas svaigā gaisā
mācīt pašaprūpi
saturīgi pavadīt brīvo laiku
speciālistu konsultācijas

Nosacījumi pakalpojuma saņemšanai:

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību bērnam (sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem)
Bērnam nav noteikti jābūt izvērtētam projekta ietvaros!
Iespējams izmantot līdz 30 diennaktīm gadā

Kas vecākiem ir jāizdara, lai saņemtu pakalpojumu?

Jāiesniedz RAKSTISKS IESNIEGUMS deklarētās dzīvesvietas sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt pakalpojumu.

IESNIEGUMU paraugi pieejami: https://atversirdi.lv/noderigi/

Latvijā šobrīd tiek īstenoti 5 reģionālie deinstuticionalizācijas projekti, kuri darbojas un finansē sociālos pakalpojumus saskaņā ar 16.06.2015. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 313. Zemgalē DI aktivitātes ievieš ESF projekts “Atver sirdi Zemgalē” (vienošanās Nr. 9.2.2.1./15/I/001), tā ieviešanas laiks ir no 2015. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim. Projekta kopējās izmaksas ir 9 412 350,00 EUR, no kuriem 85% ir ESF līdzfinansējums (8 000 497,43 EUR) un 15% Valsts budžeta finansējums (1 411 852,57 EUR). Lielākā daļa projekta finansējuma paredzēta pakalpojumu izmaksu segšanai mērķagrupām, tai skaitā pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem.

Vairāk informācijas:
Dace Strautkalne, projekta „Atver sirdi Zemgalē” vadītāja.
Kontaktinformācija: t. 28807929, e-pasts dace.strautkalne@zpr.gov.lv

Ilva Kalnāja,
projekta „Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

Attēls: no vietnes pexels.com

11.05.2021.

Jelgavā izveidota Ģimenes dienai veltīta unikāla, interaktīva un izglītojoša Labdarības pastaigu spēle ar pievienoto vērtību “Roberts, Jelgava un citi stāsti!”

Biedrība “ORANŽAIS STARS” un sociālais projekts #RobertsDara ikvienu interesentu no 15.maija līdz 1.jūnijam aicina doties ģimeniskā pastaigā, iepazīstot Jelgavu no cita skatpunkta. Spēles mērķis ir parādīt Jelgavas pilsētas pievilcību, īpašās vietas un objektus, pievērst sabiedrības uzmanību invaliditātes problēmām, palīdzēt bērniem ar invaliditāti un veicināt sabiedrības grupu integrāciju.

LABDARĪBAS orientēšanās spēle pa Jelgavas pilsētas teritoriju “Roberts, Jelgava un citi stāsti!” ir biedrības “ORANŽAIS STARS” iniciatīva, kas piedāvā jēgpilnu un interesantu laika pavadīšanu svaigā gaisā.Spēle ir veidota, izmantojot digitālās tehnoloģijas, būs spēlējama, izmantojot viedtālruni, ir “vīrusa droša” un turklāt ar pievienoto vērtību – no lietošanas maksas gūtie ienākumi tiks novirzīti biedrības mērķu īstenošanai – bērnu ar īpašām vajadzībām un viņu vecāku atbalstam: ārstniecībai, sociālajai un fiziskajai rehabilitācijai. Personas ar invaliditāti spēli varēs spēlēt bez dalības maksas, bet pārējie to varēs iegādāties par 15 EUR uz vienu viedierīci (komandu). Spēle veidota dinamiska, ar dažādiem uzdevumiem un būs saistoša ģimenēm ar bērniem, jauniešiem un ikvienam, kas vēlas iegūt pozitīvas emocijas, uzzināt kaut ko jaunu par Jelgavu, interaktīvā veidā iesaistīties labdarībā un kļūt par sociālā projekta #RobertsDara atbalstītāju.

Spēles virtuālais gids ir ROBERTS, 15 gadus vecs aktīvs jaunietis ar garīga rakstura traucējumiem. Viņš aicina brīnišķīgā ģimeniskā ceļojumā pa Jelgavas ielām, šķērsielām, skvēriem un parkiem, ļaujot iepazīt pilsētas vēsturi, ēkas, ievērojamas personības un notikumus. Biedrība „ORANŽAIS STARS” Reģ. nr. 40008147443, Saldus iela 14, Jelgava, LV-3007, tālr.22080338, e-pasts: inga.bale@inbox.lv Bankas konts: AS Swedbanka LV63HABA0551026665347 Būtiski, ka spēles veidošanā varēja iesaistīties ikviens jelgavnieks, daloties ar savu stāstu, asociācijām, bērnības atmiņām un nozīmīgākajiem mirkļiem, kas saistās ar Jelgavu.

Labdarības pastaigu spēles laikā dalībniekiem ne vairāk kā 2 mājsaimniecību ietvaros jāveic aptuveni 7 kilometrus garš maršruts (aptuvenais laiks – 3 stundas). Dalībniekus sagaida dažādi foto un video uzdevumi, stāsti, kā arī izglītojoša informācija. Šīs nav sacensības, un maršruts ir veicams paša izvēlētā laikā no Ģimenes dienas, 15.maija, līdz Bērnu aizsardzības dienai, 1.jūnijam.

Lai reģistrētos Labdarības spēlei, jāaizpilda pieteikums saitē: ŠEIT.

Biedrība “ORANŽAIS STARS” ir nevalstiska organizācija, kuras pamatdarbības mērķis ir sniegt atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni invalīdi un bērni ar īpašām vajadzībām, un veicināt plašākas sabiedrības izpratni par iecietību, veidot Jelgavas sabiedrības pozitīvu attieksmi pret visiem bērniem.

Organizācijai ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss (atbalstāmā joma – labdarība). #RobertsDara ir ģimenes veidots sociāls projekts ar mērķi popularizēt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu un parādīt, ka personas ar garīga rakstura traucējumiem grib un var draudzēties ar vienaudžiem un ka viņu ģimenes locekļi var būt un ir sociāli aktīvi. Roberts ir sirsnīgs jaunietis ar attīstības traucējumiem, kuram nepieciešama īpaša aprūpe un nepārtraukta pieskatīšana. Roberts savas saslimšanas dēļ ir hiperaktīvs, un tas bija iemesls, kāpēc ģimene nolēma veidot sociālo projektu #RobertsDara, – lai arī Roberts pieaugot aiz sevis atstātu kaut ko paliekošu.

Papildu informācija:
biedrība “ORANŽAIS STARS”,
Inga Baļe,
e-pasts inga.bale@inbox.lv,
tālrunis 22080338
FB: https://www.facebook.com/oranzaisstars https://www.facebook.com/RobertsDaraEsiAktivs

04.03.2021.

Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai

Pašvaldībām ir lieliska iespēja būt gan par sociālo uzņēmumu sadarbības partneri, gan arī atbalstīt jaunu sociālo uzņēmumu rašanos novadā vai pilsētā, gan kļūt par tiltu, lai savienotu sociālās uzņēmējdarbības veicējus un personas, kas ir ieinteresētas viņu darbā. Pašvaldību interesēs ir spēcīgu sociālo uzņēmumu rašanās un veiksmīga darbība to teritorijā, kas palīdzētu risināt tās sociālās problēmas, kas jau ir nonākušas pašvaldību redzeslokā.

Rokasgrāmatā „Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai" ir apkopoti ieteikumi un labās prakses piemēri, kā pašvaldība var aktīvi iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības vides veidošanā savā novadā.

Rokasgrāmata „Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai": ŠEIT.

04.01.2021.

Projekta „Atver sirdi Zemgalē” ietvaros 2020.gadā apgūti papildus finanšu līdzekļi sociālo pakalpojumu nodrošināšanai

Šajā pārmaiņu laikā pakalpojumu sniedzēji rada alternatīvas drošai pakalpojumu nodrošināšanai un klienti veiksmīgi pielāgojas. 2020.gadā sniegto pakalpojumu skaits pieaudzis, salīdzinājumā ar 2019.gadu apgūtais finansējums to nodrošināšanai palielinājies vairāk kā par divām reizēm, sasniedzot 85 740 euro.

Projekta „Atver sirdi Zemgalē” ietvaros sociālās rehabilitācijas pakalpojumi 2020.gadā nodrošināti 29 projektā izvērtētiem bērniem ar funkcionēšanas traucējumiem, vēl 7 bērniem pakalpojumi piešķirti, taču nav uzsākta to saņemšana. Apmeklētas psihologu konsultācijas, agrīnās intervences terapija, smilšu terapija, ģimenes konsultācijas ar Theraplay metodi, audiologopēdu, ergoterapeita, fizioterapeitu pakalpojumi, mūzikas terapija, uztura speciālista, rehabilitologa konsultācijas un scenar procedūras Bauskā, Iecavā un Rīgā. Arī 12 bērnu likumiskajiem pārstāvjiem nodrošinātas dažādas fizioterapijas nodarbības, psihologu konsultācijas un ārsta rehabilitologa apmeklējums. „Atelpas brīža” pakalpojumu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā “Eleja” izmantojusi viena ģimene, savukārt, pēc projekta budžeta pārskatīšanas sociālās aprūpes pakalpojums piešķirts papildus 13 ģimenēm, kopā 26 ģimenes 2020.gadā saņēmušas aprūpētāja atbalstu.

Šie sociālie pakalpojumi spēlējuši būtisku lomu 62 bērnu attīstībā, vecāku stiprināšanā un ģimeņu labklājības uzlabošanā kopumā. Vairāki vecāki ir spējuši atgriezties savās darba vietās pilnā slodzē, bērni sagatavojušies tik nozīmīgam startam kā skolas 1.klase un kāds atradis savu speciālistu, kāds kļuvis par godalgotu sportistu un citi ir tikko sākuši ceļu pretī saviem mērķiem. Katra ģimenē un katrā bērna sasniegumā īpaša vērtība.

Arī Bauskas novada Sociālais dienests turpinājis sniegt projektā izvērtētām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem dienas aprūpes centra pakalpojumu, kas par ESF līdzekļiem nodrošināts 10 personām. Sociālo darbinieku konsultācijas saņēmušas 14 personas un ergoterapeita nodarbības sniegtas deviņiem klientiem, savukārt sociālā rehabilitētāja konsultācijas saņēmusi viena persona. 2020.gadā astoņām pilngadīgām personām pakalpojumu „Aprūpe mājās” sniedza biedrības „Latvijas Sarkanā Krusts” birojs „Aprūpe mājās” Bauskas novadā. Attīstoties deinstitucionalizācijas procesā plānotajai infrastruktūrai, viena persona ir uzsākusi saņemt pakalpojumu kompleksu jaunizveidotajā daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā “LAIPA”, Kalnciemā, kur tiek saņemts dienas centra, grupu dzīvokļa un specializēto darbnīcu pakalpojums.

Tā veicināta 22 pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarība, emocionālā un fiziskā labsajūtu, iekļaušanās sabiedrībā un jaunu sociālo prasmju apguve un pilnveide.

Pateicoties projekta „Atver sirdi Zemgalē” konceptam, attīstījušies dažādi sociālie pakalpojumi, tāpat izveidotas veiksmīgas sadarbības ar citu novadu speciālistiem. Projekts tiek realizēts līdz 2023.gada 31.augustam, lai paplašinātu pieejamo pakalpojuma klāstu tepat Bauskas novadā un lai saņemtu sev nepieciešamo pakalpojumu, esat aicināti sazināties ar Bauskas novada Sociālā dienestā sociālo darbinieci Aneti Brazausku (bērnu ar funkcionālajiem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem) vai sociālo darbinieci Daigu Supi (pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem).

Sagatavoja:
Anete Brazauska,
Bauskas novada Sociālā dienesta
Sociālā darbiniece
Tālr. 27839899

06.10.2020.

Aicinām pakalpojumu sniedzējus uz apmācībām par deinstitucionalizāciju (DI)

Mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuriem veselības stāvokļa dēļ vai sakarā dzīves notikumiem ir grūtības iekļauties sabiedrībā, tai skaitā saņemt dažādus sabiedriskos pakalpojumus. Šobrīd Latvijā tiek īstenota virkne deinstitucionalizācijas projektu, kas paredz pašvaldībās veidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes, kā arī bērni, kas palikuši bez vecāku gādības, varētu veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā. Lai atvieglotu dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzējiem atpazīt un kvalitatīvi sniegt pakalpojumus augstākminētajām mērķgrupām, projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros notiks apmācības izglītības darbiniekiem, pasta darbiniekiem, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, kultūras un tiesībsargājošo iestāžu un citiem vispārējo pakalpojumu sniedzēju (VPS) pārstāvjiem par viņu lomu deinstitucionalizācijas procesā un saskarsmes īpatnībām ar minētajām mērķa grupām. Daudzpusēja līguma ietvaros šādas apmācības notiks arī pārējos plānošanas reģionos.

Šobrīd ieplānoti trīs apmācību semināri (lūdzu skatīt zemāk), uz kuriem aicinām pieteikties speciālistus un pakalpojumu sniedzējus. Vēl pastāv iespēja, ka noorganizējam projekta apmaksātas apmācības (par vienu vai vairākām mērķa grupām) jūsu organizētai grupai, vismaz 20 cilvēkiem.

Apmācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem (VPS) par viņu lomu deinstitucionalizācijas (DI) procesā attiecībā uz personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

Kad: 2020. gada 14. oktobrī no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Kur: Zemgales reģionālajā pieaugušo izglītības centrā, Svētes ielā 33, Jelgava.

Kas tiek aicināti: dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji – pieaugušo izglītības darbinieki, darba devēji un to asociācijas, bibliotekāri, sabiedriskā transporta vadītāji, pastnieki, kultūras, sporta un atpūtas centru darbinieki, policisti, tiesneši, bāriņtiesas darbinieki. Mērķauditorijā neietilpst veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti un psihiatri.

Saite reģistrācijai dalībai seminārā: https://forms.gle/LoTx5pUP3PB2kkUFA

Mācību pasākuma mērķis: Informēt vispārējo pakalpojumu sniedzējus par deinstitucionalizācijas procesu (tā nepieciešamības pamatojumu un norises gaitu), kā arī par vispārējo pakalpojumu sniedzēju lomu deinstitucionalizācijas procesā attiecībā uz pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Apmācību ietvaros tiks sniegti praktiski padomi saskarsmei ar cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, biežāk sastopamās problēmsituācijas un to vēlamie risinājumi.

Apmācību nepieciešamības pamatojums: Lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumu dēļ) varētu pilnvērtīgi dzīvot un veiksmīgi iekļauties sabiedrībā, viņiem nepieciešams līdzcilvēku atbalsts. Ja cilvēkam ar garīgas attīstības traucējumiem jau no mazotnes nav iespējas atbilstoši sevi attīstīt un integrēties sabiedrībā (atbilstoši spējām – mācīties, apmeklēt interešu izglītības nodarbības, apmeklēt publiskus pasākumus), palielinās iespēja, ka cilvēks nekad nevarēs dzīvot patstāvīgi (tai skaitā iekļauties darba tirgū) un būs atkarīgs no tuviniekiem vai spiests dzīvot ilgstošas aprūpes institūcijā. Tāpat, balstoties uz sabiedriskās domas izvērtējumu , secināms, ka cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem bieži nākas saskarties ar negatīvu attieksmi (bailes, nepatika, vēlme izvairīties) no citiem cilvēkiem savu veselības problēmu dēļ. Tā uzskata gandrīz puse (47%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un 73% respondentu, kuru ģimenēs ir kāda persona ar garīga rakstura traucējumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai vispārējo pakalpojumu sniedzēji (pasniedzēji, interešu izglītības speciālisti, pastnieki, policisti, bāriņtiesu pārstāvji u.c.) apzinātos, kādas ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem vajadzības, iespējas un tiesības. Zinoši vispārējo pakalpojumu sniedzēji ir nozīmīgs atbalsts ģimenei, kurā ir cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem, savukārt nezinošs speciālists var radīt šķēršļus integrācijai, kas ierobežo personas spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā.

Apmācības īstenos: Biedrība “Rīgas rūpju bērns”, vadošais apmācību lektors Māris Grāvis – biedrības «Rīgas pilsētas «Rūpju bērns» valdes priekšsēdētājs, SIA «Ģimenes asistentu serviss» valdes loceklis, SIA RB CAFE (kafejnīca, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, tai skaitā ar garīga rakstura traucējumiem) idejas autors, konsultants invaliditātes jautājumos un jauniešu neformālās izglītības treneris.

Dalība seminārā ir bez maksas, iepriekš reģistrējot dalību. Lūdzu aizpildiet pieteikumu, saite reģistrācijai šeit: https://forms.gle/LoTx5pUP3PB2kkUFA

Apmācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem (VPS) par viņu lomu deinstitucionalizācijas (DI) procesā attiecībā uz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Kad: 2020. gada 12. novembrī no plkst. 10.00 līdz 18.00

Kur: Jēkabpils gaļas namā, 2 stāva zālē, Viestura ielā 35, Jēkabpilī.

Kas tiek aicināti: Pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu pārstāvji (t.sk. speciālie pedagogi un sociālie pedagogi), interešu izglītības (t.sk. pašvaldību izglītības pārvalžu) speciālisti un citi izglītības iestāžu pārstāvji, kas strādā ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, policijas nepilngadīgo nodaļu darbinieki. Mērķauditorijā neietilpst veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti, pediatri.

Saite reģistrācijai dalībai seminārā: https://forms.gle/iZvq6V6jcZsNKX2G9

Mācību pasākuma mērķis: Informēt vispārējo pakalpojumu sniedzējus par deinstitucionalizācijas procesu (tā nepieciešamības pamatojumu un norises gaitu), kā arī par vispārējo pakalpojumu sniedzēju lomu deinstitucionalizācijas procesā attiecībā uz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Tai skaitā par pienākumiem un praktiskajām iespējām veidot iekļaujošu vidi bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, mikroklimata uzlabošanu starp vienaudžiem, palīdzot bērniem, ar funkcionāliem traucējumiem integrēties sabiedrībā un justies pieņemtiem gan kolektīvā, gan arī sabiedrībā kopumā.

Apmācību nepieciešamības pamatojums: Lai bērni ar invaliditāti (kas noteikta funkcionālo traucējumu – redzes, dzirdes, kustību, psihisko, garīgas attīstības vai vispārējo saslimšanu dēļ) izaugot varētu pilnvērtīgi dzīvot un veiksmīgi iekļauties sabiedrībā, viņiem nepieciešams līdzcilvēku atbalsts. Ja bērnam jau no mazotnes nav iespējas integrēties sabiedrībā un atbilstoši bērna spējām – mācīties, apmeklēt interešu izglītības nodarbības, apmeklēt publiskus pasākumus u.c., palielinās iespēja, ka arī pēc pilngadības sasniegšanas cilvēks nevarēs dzīvot patstāvīgi (tai skaitā, iekļauties darba tirgū) un būs atkarīgs no tuviniekiem vai spiests dzīvot ilgstošas aprūpes institūcijā. Tāpēc ir svarīgi, lai vispārējo pakalpojumu sniedzēji (skolotāji, bērnudārzu darbinieki, interešu izglītības speciālisti) apzinātos, kādas ir bērnu ar invaliditāti vajadzības, iespējas un tiesības. Zinoši vispārējo pakalpojumu sniedzēji ir nozīmīgs atbalsts ģimenei, kas audzina bērnu ar invaliditāti, savukārt nekompetents speciālists var radīt šķēršļus bērna integrācijai.

Apmācības īstenos: Nodibinājums “Latvijas Bērnu bāreņu fonds” – sabiedriskā labuma organizācija, kas piedāvā atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ģimenēm ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem; sniedz psihosociālu atbalstu, iekļaušanās un saskarsmes grūtību gadījumos; nodrošina apmācības emocionāli traumētu bērnu aprūpētājiem.

Apmācību galvenā lektore – Ilze Dreifelde, Mg.psych., mg.sc.sal., sert. psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore. Bez privātprakses, Ilze ir arī vieslektore vairākās augstskolās, un pati turpina studijas doktorantūrā; ir mamma bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kurš nu jau aizgājis mūžībā un ir autore grāmatai “Likteņa loterija”, kurā dalās ar emocionālu un personīgu stāstu par dzīvi līdzās bērnam ar invaliditāti.

Dalība seminārā ir bez maksas, iepriekš reģistrējot dalību. Lūdzu aizpildiet pieteikumu, saite reģistrācijai šeit: https://forms.gle/iZvq6V6jcZsNKX2G9

Apmācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem (VPS) par viņu lomu deinstitucionalizācijas (DI) procesā attiecībā uz bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Kad: 2020. gada 3. decembrī no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Kur: Kafejnīcā “Silva”, 2 stāva zālē, Driksas ielā 7/9, Jelgavā.

Kas tiek aicināti: vispārējo pakalpojumu sniedzēji – pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu pārstāvji (tai skaitā skolu sociālie pedagogi), valsts un pašvaldības policijas pārstāvji, interešu izglītības speciālisti. Mērķauditorijā neietilpst veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti, psihiatri.

Saite reģistrācijai dalībai seminārā: https://forms.gle/2BrABDeAV78ftyZ18

Mācību pasākuma mērķis: Informēt vispārējo pakalpojumu sniedzējus par deinstitucionalizācijas procesu (tā nepieciešamības pamatojumu un norises gaitu), kā arī par vispārējo pakalpojumu sniedzēju lomu deinstitucionalizācijas procesā attiecībā uz ārpusģimenes aprūpē esoši bērniem. Tai skaitā, visbiežāk sastopamām problēmsituācijām, to vēlamiem risinājumiem, īpatnībām saskarsmē ar bērniem ārpusģimenes aprūpē un audžuģimenēs.

Apmācību nepieciešamības pamatojums: Ārpusģimenes aprūpē esoši bērni dzīves laikā saskārušies ar traumējošām situācijām (ne vien atšķirtību no vecākiem, bet bieži arī emocionālu un fizisku vardarbību) un viņiem nepieciešama īpaša uzmanība un atbalsts, lai viņi spētu uzticēties cilvēkiem, veidot emocionālu piesaisti vai pārvarētu dzīves laikā iegūtus uzvedības traucējumus. Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros mainīsies bērnu ārpusģimenes aprūpes kārtība un Latvija atteiksies no lielajām bērnu aprūpes iestādēm, kurās vienlaikus mīt daudz bērnu, vairāk fokusējoties uz pakalpojuma izveidi un nodrošināšanu sabiedrībā. Tāpēc ir svarīgi, lai ikdienas komunikācijā ar līdzcilvēkiem – vispārējo pakalpojumu sniedzējiem (skolotājiem, policistiem u.c.), kam trūkst padziļinātu zināšanu par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības – šie bērni saņemtu profesionālu atbalstu un viņiem nebūtu jāsaskaras ar noraidošu attieksmi, kas visbiežāk balstīta nepamatotos, negatīvos stereotipos vai nespējā izprast bērna emocionālo stāvokli un nepieciešamību pēc atbalsta.

Apmācības īstenos: Profesionālo audžuģimeņu apvienība “Terēze”. Apmācību lektore Ārija Martukāne, speciāliste karitatīvajā sociālā darbā, Profesionālo ģimeņu apvienības “Terēze” valdes locekle; Ģimeņu atbalsta centra “Terēze” vadītāja; audžumamma; Ārija pašlaik turpina studijas profesionālajā maģistra programmā “Supervīzija”.

Dalība seminārā ir bez maksas, iepriekš reģistrējot dalību. Lūdzu aizpildiet pieteikumu, saite reģistrācijai šeit: https://forms.gle/2BrABDeAV78ftyZ18

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste Ilva Kalnāja,
e-pasts saziņai un papildus informācijai: ilva.kalnaja@zpr.gov.lv

30.07.2020.

Potenciālos audžuvecākus, aizbildņus, adoptētājus un citus aicina uz sarunu ar psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu

Aicinām potenciālos audžuvecākus, aizbildņus un adoptētājus un visus, kam rūp krīzes situācijās vai bez aprūpes palikušu jauniešu labklājība, uz sarunu ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu un pusaudžu psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu par pusaudžu garīgo veselību un ar to saistītiem jautājumiem:

• Kādas ir biežākās pusaudžu garīgās veselības problēmas? Kas tās izraisa? Kā atpazīt problēmas un traucējumus?

• Ko darīt, ja pusaudzis neklausa, klaiņo vai uzvedas agresīvi? Kādi praktiski paņēmieni palīdzēs labāk saprasties ar pusaudzi?

• Kad jāsāk uztraukties par atkarībām?

• Kādos gadījumos un kur meklēt profesionālu atbalstu?

Pasākums notiks 2020. gada 19. augustā plkst. 15.00 – 18.00, Bauskā. Precīzu pasākuma vietu paziņosim pirms pasākuma, rakstot uz jūsu pieteikumā norādīto e-pastu.

Dalība pasākumā ir bez maksas aizpildot pieteikumu: ŠEIT.

Uz sarunu tiek aicināti Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku un citu tuvāko novadu iedzīvotāji un speciālisti. Līdzīgs pasākums drīzumā notiks Jelgavā. Pasākumi tiek organizēti projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros - informējoši, izglītojoši un motivējoši pasākumi ar mērķi atbalstīt un motivēt potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes un sniedzot praktisku informāciju.

Ilva Kalnāja,
Projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste
Kontaktinformācija: 266814226; ilva.kalnaja@zpr.gov.lv

05.05.2020.

Deinstitucionalizācijas procesā paveiktais un aktuālais Zemgales reģionā

Lai izvērtētu, kā kopumā sokas ar deinstitucionalizāciju (DI) Zemgalē, 2020. gada sākumā veikts Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. īstenošanas progresa izvērtējums, kurā apkopota aktuālā informācija par projekta ieviešanas progresu un mūsu sadarbības partneru – Zemgales pašvaldību sasniegtajiem rezultātiem ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ieviešanā. Projektā no 22 Zemgales reģiona pašvaldībām ir iesaistījusies 21 pašvaldība.

Izvērtējumā sniegta aktuālā informācija par mērķgrupu personu skaitu pašvaldībās un projekta ietvaros izvērtēto personu skaitu; aprakstīts, kādi sabiedrībā balstīti pakalpojumi jau ir pieejami pašvaldībās un kādi projekta ietvaros tiks veidoti; atspoguļota pašvaldību savstarpējā komunikācija, kādus pakalpojumus tās gatavas piedāvāt citām pašvaldībām un kādus gatavas pirkt; detalizēti uzskaitīti līdz šim no ESF projekta līdzekļiem Zemgales pašvaldībām kompensētie izdevumi par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu projekta mērķa grupām.

Zemgales plānošanas reģionā kopumā, uz 2019. gada beigām, dzīvo 2456 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kam sakarā ar garīga rakstura traucējumiem ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, no tām 857 personas atrodas ilgstošās valsts sociālās aprūpes institūcijās. Projekta ietvaros veikta izvērtēšana un sastādīti individuāli atbalsta plāni 386 personām ar GRT, tai skaitā 127 personām, kas dzīvo institūcijās. Ģimenēs dzīvo 1028 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), 392 no viņiem ir izstrādāti atbalsta plāni. Bērnu sociālās aprūpes institūcijās dzīvo 125 bērni, kas palikuši bez vecāku gādības.

No 2016. līdz 2019. gadam (ieskaitot), par sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanu augstākminētajām mērķgrupām, Zemgales pašvaldībām kompensēti līdzekļi 546 380 EUR apmērā. Biežāk tikuši izmantoti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi – tos izmantojuši 165 pakalpojuma saņēmēji, aprūpes pakalpojums – 65 saņēmēji, speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu – izmantojuši 40 pakalpojuma saņēmēji. Kopā pakalpojumus šobrīd saņem 77 personas ar GRT (aprūpi mājās, speciālistu konsultācijas, atbalsta grupas un grupu nodarbības, dienas aprūpes centra pakalpojumu, grupu dzīvokļa pakalpojumu, specializēto darbnīcu pakalpojumu un īslaicīgo sociālo aprūpi), 220 bērni ar FT (“Atelpas brīža” pakalpojumu, sociālas rehabilitācijas pakalpojumus, aprūpes pakalpojumu) un 120 bērnu ar FT vecāki saņem sociālo rehabilitāciju.

Vieni no aktīvākajiem finansējuma apguvējiem, pakalpojumu sniegšanai, līdz šim ir Vecumnieku novads 71 836 EUR, Bauskas novads 66 190 EUR, Dobeles novads 41 460 EUR, savukārt lielajām pilsētām – Jelgavas pilsēta 143 892 EUR, Jēkabpils pilsēta 59 391 EUR apgūti ESF līdzekļi. Pie aktīvākajām pašvaldībām noteikti minams arī Jelgavas novads, kas apguvis 23 056 EUR finansējumu pakalpojumiem un šobrīd jau uzsācis gatavot patstāvīgai dzīvei jaunizveidotajos grupu dzīvokļos 7 klientus ar GRT.

Apmaksāto pakalpojumu skaits mērķa personām pakāpeniski ir pieaudzis, taču nav sasniegts plānotais skaits, kam par iemeslu minams apstāklis, ka pašvaldībās vēl nav izveidoti plānotie sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi. Šobrīd vidēji par 2 gadiem ir novirzījusies ERAF finansēto projektu un sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide pašvaldībās. Sākotnēji, līdz 2020. gadam iecerēto projektu noslēgums tiek plānots 2022. gadā, atsevišķos gadījumos 2023. gadā.

Deinstitucionalizācijas projekti Latvijā (kopā pieci reģionālie projekti), tai skaitā ESF projekts “Atver sirdi Zemgalē” uzsākti 2015. gadā ar mērķi mazināt mērķgrupu personu skaitu, kas saņem institucionālo aprūpi, un radīt šodienas izpratnei piemērotus, sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GTR, bērniem ar FT un bērniem, kas dzīvo bērnunamos. Lai izstrādātu un ieviestu, pēc iespējas cilvēku vajadzībām pielāgotus sabiedrībā balstītos pakalpojumus, projektā iesaistītas reālas mērķgrupas personas, tām veikts vajadzību izvērtējums un no projekta līdzekļiem tiek apmaksātas sniegto pakalpojumu izmaksas. Šis process tiek īstenots sekojoši – sociālo pakalpojumu piešķir vietējās pašvaldības Sociālais dienests un izmaksas pakalpojumu izmaksu segšanai pašvaldībām tiek kompensētas no ESF līdzekļiem.

Projekts Nr. 9.2.2.1./15/I/001 “Atver sirdi Zemgalē” tiek īstenots laika posmā no 2015. gada 1. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim ar kopējo budžetu 6 778 348 EUR (ESF finansējums sastāda 85%), tai skaitā projektā iesaistītajām Zemgales pašvaldībām pieejamā summa sabiedrībā balstītu pakalpojumu apmaksai sastāda 4 065 148 EUR.

Vienlaikus Zemgales reģiona pašvaldībām līdz 2022. gada beigām no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei ir pieejami līdzekļi 8 009 125 EUR apmērā.

Pielikumā: Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gada izvērtējums.

Uz papildu jautājumiem atbildēs projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja Dace strautkalne mob.tāltunis: 28807929 e-pasts: dace.strautkalne@zpr.gov.lv

Materiālu sagatavoja
Ilva Kalnāja,
projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

12.03.2020.

Aicinām potenciālos audžuvecākus, aizbildņus, adoptētājus un visus, kam rūp krīzes situācijās vai bez aprūpes palikušu jauniešu labklājība, uz sarunu ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pusaudžu resursu centra vadītāju, bērnu un pusaudžu psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu.

Runāsim par pusaudžu garīgo veselību un ar to saistītiem jautājumiem:

Kādas ir biežākās pusaudžu garīgās veselības problēmas? Kas tās izraisa? Kā atpazīt problēmas un traucējumus?
Ko darīt, ja pusaudzis neklausa, klaiņo vai uzvedas agresīvi? Kādi praktiski paņēmieni palīdzēs labāk saprasties ar pusaudzi?
Kad jāsāk uztraukties par atkarībām?
Kādos gadījumos un kur meklēt profesionālu atbalstu?

Pasākums notiks 2020. gada 25. martā plkst. 15.00 – 18.00, Bauskā.
Dalība pasākumā ir bez maksas aizpildot pieteikumu: ŠEIT.

Reģistrācija pasākumam līdz 2020.gada 23.martam, par pasākumu norises vietu dalībnieki tiks informēti pēc reģistrācijas.

Jautājumu gadījumā lūdzu sazināties ar projekta "Atver sirdi Zemgalē" komunikāciju speciālisti Ilvu Kalnāju, tālrunis 28814226, e-pasts ilva.kalnaja@zpr.gov.lv

Pasākums tiek organizēti projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros - informējoši, izglītojoši un motivējoši pasākumi ar mērķi atbalstīt un motivēt potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes un sniedzot praktisku informāciju. Uzskatām, ka ikvienam bērnam un pusaudzim ir tiesības izaugt ģimenē.

Vairāk informācijas projekta "Atver sirdi Zemgalē" feisbuka lapā @atversirdi.

Sagatavoja:
Ilva Kalnāja,
Zemgales plānošanas reģiona projekta "Atver sirdi Zemgalē" komunikāciju speciāliste

Anete Brazauska,
Bauskas novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece

02.01.2020.

Bauskas novadā projekta „Atver sirdi Zemgalē” ietvaros 2019.gadā izveidoti jauni sociālie pakalpojumi personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenēs

Projekta ietvaros 2019.gadā sadarbība veidota ar 16 pakalpojuma sniedzējiem, tā nodrošinot daudzveidīgu sociālo pakalpojumu klāstu. Kopā sniegti 598 pakalpojumi 33 Bauskas novada bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu vecākiem, dažādi sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumi nodrošināti 13 projektā izvērtētām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Bērniem organizēta smilšu terapija, mūzikas terapija, ABA terapija, psihologu, psihoterapeita konsultācijas, reitterapija, individuālās vingrošanas nodarbības, masāžas, fizioterapeitu konsultācijas, logopēdu nodarbības, fizikālā terapija, ergoterapeita konsultācijas un nodarbības mājās, uztura speciālista konsultācija, nodarbības ar Theraplay metodi un īslaicīgās aprūpes pakalpojumu „atelpas brīdis” līdz 30 diennaktīm gadā izmantojušas 3 ģimenes, savukārt aprūpes pakalpojums sniegts 13 bērniem. Bērnu vecāki saņēmuši psihologu, rehabilitologa konsultācijas un fizioterapijas nodarbības.

2019.gadā Bauskas novada Sociālais dienests reģistrējis dienas aprūpes centra pakalpojumu, to sniedzis 7 projektā izvērtētajiem pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, mājas aprūpi saņēma 9 personas, pakalpojumu „atelpas brīdis” pieprasījušas 2 personas, individuālās sociālo darbinieku konsultācijas sniegtas 10 personām, ergoterapeita konsultācijas saņēmuši 8 projekta dalībnieki un 1 personai sniegtas sociālā rehabilitētāja konsultācijas.

Pagājušajā gadā projektam izvērtēti vēl 6 bērni, līdz ar to iespējas saņemt pakalpojumus ir bijušas 58 novada bērniem. Papildus izvērtēti arī 8 pieaugušie, kuri pakalpojumus uzsāks saņemt šogad.

Bauskas novada pašvaldība organizēs pakalpojumus projekta ietvaros līdz 2023.gada 31.augustam, tāpēc izvērtētie dalībnieki, kas nav uzsākuši saņemt sociālās rehabilitācijas, “atelpas brīža”, aprūpi mājās un citus pieejamos pakalpojumus, aicināti griezties Bauskas novada Sociālajā dienestā pie sociālās darbinieces Anetes Brazauskas (bērnu ar funkcionālajiem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem) vai sociālās darbinieces Daigas Supes (pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem).

Sagatavoja:
Bauskas novada Sociālā dienesta
Sociālā darbiniece Anete Brazauska,
Tālr. 27839899

01.10.2019.

Tiek nodrošināti jauni sociālie pakalpojumi un pakalpojumu nepārtrauktība

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros tiek piedāvāts atbalsts projektā izvērtētām personām ar garīga rakstura traucējumiem un ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Ņemot vērā katra individuālās vajadzības, tiek nodrošināts iespējami efektīvākais atbalsts funkcionālo traucējumu un to radīto seku novēršanai vai mazināšanai.

Pateicoties projektam sociālo pakalpojumu grozs Bauskas novadā ir papildināts ar tādiem pakalpojumiem, kas iepriekš nebija pieejami. Kā viens no tiem minams Bauskas novada pašvaldības iestādes ”Bauskas novada Sociālais dienests” izveidotais dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuru sociālais dienests nodrošina ne tikai projektā izvērtētajām personām no 2019.gada 3. jūlija.

Ņemot vērā pieprasījumu, rasta iespēja projektā uzņemt papildus dalībniekus. Bauskas novadā šī gada augustā tika izvērtēti 6 bērni un līdz gada beigām plānots izvērtēt arī 8 pieaugušos. Pēc multiprofesionāļu komandas novērtēšanas tiek sastādīts individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, kurā norādīti veicamie pasākumi īstermiņā un ilgtermiņā, izvērtētajai personai vai bērnu likumiskajiem pārstāvjiem ir iespējas pašiem plānot pakalpojumu sadalījumu un saņemšanas laiku pat projekta beigām - 2023.gada 31.decembrim.

Pašvaldībai svarīgi nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus, tāpēc, noslēdzoties Labklājības ministrijas īstenotajam individuālā budžeta modeļa izmēģinājuma projektam sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti un viņu vecākiem, tiek nodrošināta pakalpojumu nepārtrauktība iespēju robežās projektā „Atver sirdi Zemgalē”. Tāpat tiek domāts par pakalpojumu nodrošināšanu iespējām arī pēc šī projekta beigām – šobrīd Bauskas novada Sociālais dienests sagatavojis projektu par aprūpes pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Interesenti un projekta dalībnieki, kas nav uzsākuši saņemt sociālās rehabilitācijas, “atelpas brīža”, aprūpi mājās un citus pieejamos pakalpojumus, aicināti griezties Bauskas novada Sociālajā dienestā pie sociālās darbinieces Anetes Strautiņas (bērnu ar funkcionālajiem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem) vai sociālās darbinieces Zanes Kukas (pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem).

Sagatavoja:
Bauskas novada Sociālā dienesta
Sociālā darbiniece Anete Strautiņa,
Tālr.. 27839899

01.07.2019.

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros no 29.jūlija līdz 2. augustam (5 dienas) notiks diennakts piedzīvojumu nometne Zemgales reģionā dzīvojošiem bērniem/jauniešiem

Nometnē aicināti piedalīties bērni/jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Nometne iecerēta, kā kopīgs vasaras piedzīvojums bērniem no ģimenēm un Zemgales bērnu namos dzīvojošiem bērniem, kopā līdz 30 bērnu/jauniešu

Nometnes norises vieta ir nolūkota Ķeguma novadā, kurp 29. julijā ap plkst.11.00 dosimies visi kopā ar autobusu no Jelgavas. Piecu, nometnē pavadīto dienu laikā būs iespēja uzzināt par zaļo uzņēmējdarbību, apgūt dažādas iemaņas uzturēties dabā - mežā un uz ūdens, tikties ar kinologiem un viņu suņiem, apmeklēt Zemessardzes štābu, uzzināt par senlatviešu senajiem amatiem un ieročiem, darboties daudzās un dažādās sporta un radošājās aktivitātēs zinošu nozares speciālistu un nometnes audzinātāju pavadībā. 2. augustā ap pulksten 15.00 atgriezīsimies Jelgavā.

Nometnes norise tiks finansēta no ESF projekta "Atver sirdi Zemgalē" līdzekļiem, bērniem/jauniešiem dalība nometnē ir bez maksas. Aicinām pieteikties bērnus/jauniešus vecumā no 13 līdz 18 gadiem, kuru dzīvesvieta ir Zemgales plānošanas reģiona teritorijā.

Sagatavoja:
Ilva Kalnāja, projekta "Atver sirdi Zemgalē" komunikāciju speciāliste, t.28814226.

16.05.2019.

Pieredzes apmaiņas pasākums “Sociālās integrācijas un rehabilitācijas pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem”

2019. gada 14. un 15. maijā norisinājās pieredzes apmaiņas pasākums, kurā tika aicināti esošie un potenciālie sociālo pakalpojumu sniedzēji Zemgales reģionā: pašvaldību vadītāji un darbinieki, sociālo dienestu speciālisti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, plānošanas reģionu un pašvaldību speciālisti un par sociālo jomu rakstoši žurnālisti.

Bauskas novada pašvaldību pārstāvēja “Atver sirdi Zemgalē” projekta speciāliste Zane Kuka un sociālā darbiniece Dita Čekša.

Pieredzes apmaiņa norisinājās divu dienu garumā Jelgavas novadā. Pirmajā dienā tika apskatīti dažādi ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumi, kā, piemēram, psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” pakalpojumi, to vēsture. Tālāk ceļš veda uz VSAC “Zemgale” Jelgavas filiāli, pusceļa māju, kur tika iegūtas zināšanas par tur nodrošinātajiem pakalpojumiem, nodarbinātības veicināšanas pasākumiem un sociālās rehabilitācijas iespējām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – GRT). Vakara noslēgumā dalībniekiem tika dota iespēja noskatīties mākslas filmu “Cik brūkleņu ir pasaulē?”, filma demonstrēta sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību un veidota balstoties uz autobiogrāfiskiem notikumiem, piedaloties aktieriem ar īpašām vajadzībām no Glada Hudik teātra trupas. Pēc filmas noskatīšanās dalībnieki devās vakariņās, kur tika veidotas diskusijas.

Otrā pasākuma dienā laiks tika veltīts sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu apskatīšanai un informācijas apmaiņai ar pakalpojuma sniedzējiem no Zemgales reģiona. Par sniegtajiem pakalpojumiem, alternatīvo, attīstošo, izglītojošo sistēmu un par bērnu un jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem integrāciju sabiedrībā informāciju sniedza SIA “Iespēja izaugsmei” pārstāve Irēna Domniece. Kā arī resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda” prezentēja atbalsta personas pakalpojumu un ieskatu metodē, uz personu vērstā pieejā. Tālāk ceļš veda uz JPPI “Jelgavas sociālo lietu pārvaldi” uz Grupu dzīvokļa pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem un dienas centru “Integra” pakalpojums personām ar GRT un bērniem vecumā no 16 – 18 gadiem ar invaliditāti.

Pateicoties pieredzes apmaiņas pasākumam, iegūti jauni zināšanu resursi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšanai Bauskas novadā. Īpašs paldies par atbalstu un sadarbību projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītājai un komandai.

Sagatavoja:
Bauskas novada sociālā darbiniece Dita Čekša

14.03.2019.

Trīs gadu laikā, kopš Bauskas novadā tiek realizēts projekts “Atver sirdi Zemgalē” izvērtēti 52 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, 16 personas ar garīga rakstura traucējumiem un 7 personas ar GRT ilgstošas aprūpes institūcijā

Katram bērnam tika izstrādāts individuālais atbalsta plāns, pēc kura vecāki sadarbībā ar sociālo darbinieku izvēlas nepieciešamos pakalpojumu sniedzējus, kopā 40 pakalpojuma sniegšanas reizes bērniem visā projekta īstenošanas laikā un bērnu ar funkcionālajiem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem ne vairāk kā 20 pakalpojuma sniegšanas reizes visā projekta īstenošanas laikā. Līdz šim 21 bērns sācis saņemt logopēdu, audiologopēda, ergoterapeita, fizioterapeitu, rehabilitologa un fizikālās terapijas pakalpojumus, 10 bērni saņēmuši un 6 aizvien saņem aprūpes pakalpojumu, 1 bērns saņēmis atelpas brīža pakalpojumu un 20 vecāki izmantojuši fizioterapijas pakalpojumus. Tuvākajā laikā projekta dalībnieki plānojuši saņemt psihologa, psihoterapeita, uztura speciālista konsultācijas un smilšu spēles nodarbības, iecerēts sadarboties arī ar mūzikas terapeitu un veidot atbalsta grupu vecākiem.

Šobrīd sabiedrībā balstītus pakalpojumus, aprūpe mājās, ergoterapeita un sociālā darbinieka konsultācijas, saņem arī 13 personas ar garīga rakstura traucējumiem.

Bauskas novada pašvaldība šo projektu plāno realizēt līdz 2023.gada 31.decembrim, tāpēc izvērtētie dalībnieki, kas nav uzsākuši saņemt sociālās rehabilitācijas, “Atelpas brīža”, aprūpi mājās un citus pieejamos pakalpojumus, aicināti griezties Bauskas novada Sociālajā dienestā pie sociālās darbinieces Zanes Kukas (personām ar GRT) vai Daigas Supes (bērnu ar FT likumiskajiem pārstāvjiem).

Sagatavoja:
Anete Strautiņa, tel. 27839899

16.01.2019.

Kā sokas ar sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu?

Projekts “Atver sirdi Zemgalē” turpinās jau trīs gadus. Kādi projekta laikā sasniegti rezultāti sociālo pakalpojumu sniegšanā? Lai cilvēki ar invaliditāti nenonāktu ilgstošās aprūpes institūcijās, ir svarīgi, lai viņiem un viņu ģimenes locekļiem būtu pieejama palīdzība un atbalsts tuvu dzīvesvietai savā pašvaldībā. Sabiedrībā balstīti pakalpojumi cilvēkiem ierastā vidē ir tas, ko paredzēts veidot deinstitucionalizācijas (DI) projektos. Pašvaldības šogad uzsāk sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūras veidošanu, tomēr daļu pakalpojumu jau uzsākts sniegt. Precīzāk izsakoties, no projekta līdzekļiem tiek apmaksāti mūsu sadarbības partneru - pašvaldību sniegtie pakalpojumi saviem iedzīvotājiem.

Sabiedrībā balstīti pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Tā kā sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūru pašvaldības tagad tikai sāk veidot, nopietnas grūtības sagādāja projektā sasniedzamā rezultāta - 43 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas saņem sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, sasniegšana līdz 2018. gada beigām. Šobrīd ar prieku varam paziņot, ka pakalpojumus uzsākušas saņemt 63 personas ar garīga rakstura traucējumiem - Jēkabpils novadā -1, Skrīveru novadā – 1, Jelgavas novadā- 3, Vecumnieku novadā – 4, Aizkraukles novadā – 7, Jēkabpils pilsētā – 8, Bauskas novadā – 11, Dobeles novadā -13, Jelgavas pilsētā – 15 cilvēki. Līdz projekta noslēgumam 2023.gadā, Zemgalē paredzēts sniegt pakalpojumus 328 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, no tiem 242 projekta ietvaros veikta individuālā izvērtēšana, 86 paredzēts izvērtēt un sastādīt individuālo izvērtēšanas plānu 2019. gadā.

Piecu reģionālo DI projektu ietvaros sociālos pakalpojumus uzsākuši saņemt 285 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas dzīvo sabiedrībā. Kopumā Latvijā sabiedrībā balstītus pakalpojumus ir uzsākuši saņemt arī 11 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kas ir atstājuši ilgstošās aprūpes iestādi DI projektu laikā.

Sabiedrībā balstīti pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm.

Daudz labāk sokas ar pakalpojumu sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenēs. Jāsaka, ka pakalpojumu sniegšana turpinās, 2018. gadā uzsākts sniegt pakalpojumu 107 bērniem.

Iepriekš projektā izvērtētas 297 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzības. Atbilstoši papildus piešķirtajam finansējumam Zemgales reģionā 2019. gadā vēl tiks izvērtēti 34 bērni.

Līdz 2018. gada beigām Latvijā reģionālo DI projektu ietvaros kopā pakalpojumus sākuši saņemt 650 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenēs un 193 šo bērnu vecāki vai audžuvecāki.

Sagatavoja:
Dace Strautkalne,
projekta vadītāja

16.10.2018.

Par snieguma rādītāja neizpildi un iespējamām EK sankcijām

Deinstitucionalizācijas (DI) projektu ietvaros pakalpojumu sniegšana izvērtētām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) notiek pārāk lēni.

Kopējais snieguma rādītājs, kas visos reģionos kopā un Zemgalē līdz šī gada beigām jāsasniedz, ir 210 personām Latvijā kopā un 40 personām Zemgalē sniegtu un no DI projekta apmaksātu pakalpojumu pilngadīgām personām ar GRT. Pašreiz snieguma rādītājs nesasniedz pat 50% no nepieciešamā pakalpojumu apjoma, pakalpojumi apmaksāti tikai 90 personām Latvijā kopā, Zemgalē tikai 18 personām.

Nesasniedzot iepriekš minēto snieguma rezultātu 2018. gada beigām, Eiropas Komisija piemēros sankcijas. Latvija zaudēs snieguma rezervi ESF programmas 9. prioritātei, kas kopumā sastāda ap 6 miljoniem eiro. Samazinājums skars Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas pārziņā esošos no ESF finansētos projektus.

Lūdzam pašvaldības izvērtēt visas iespējas sniegt pakalpojumus pilngadīgām personām ar GRT. Bez aktuāli nepieciešamās dienas aprūpes centru, grupu dzīvokļu un specializēto darbnīcu infrastruktūras pašvaldībās, kuru izveide piesaistot ERAF finansējumu sāksies 2019. gadā, šobrīd ir iespēja sniegt mērķgrupai aprūpi mājās, speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu, atbalsta grupu nodarbības.

Cilvēku ar GRT ģimenes locekļus un līdzcilvēkus aicinām atbalstīt un motivēt savus tuviniekus uzrakstīt iesniegumu savas pašvaldības Sociālajam dienestam un saņemt apmaksātus sociālos pakalpojumus.

Ilva Kalnāja,
projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste
t.28814226, e-pasts: ilva.kalnaja@zpr.gov.lv

18.07.2018.

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros no 13. līdz 17. augustam (5 dienas) Vecumnieku novada viesu namā “Satekas”, notiks diennakts piedzīvojumu nometne Zemgales reģionā dzīvojošiem bērniem. Nometnē aicināti piedalīties bērni vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Nometne tiek organizēta ar mērķi saliedēt un iepazīt bērnus no ģimenēm, kā arī Zemgales bērnunamos dzīvojošos bērnus!

Provizoriskā nometnes dienas kārtība:

1. diena

– ierašanās, iekārtošanās, grupu izveidošana, drošības instrukcijas;

– iepazīšanās spēles; interaktīvās nodarbības grupās saskarsmes prasmju un empātijas attīstīšanai;

– nodarbības ārā, ar mērķi uzlabot iemaņas un zināšanas par izdzīvošanas pamatiem āra apstākļos, piemēram, ugunskura kurināšana, ēst gatavošana uz ugunskura u.c.

2. diena

– interaktīvās nodarbības grupās saskarsmes prasmju un empātijas attīstīšanai;

– interaktīvās nodarbības dabas izpētei;

– radošās darbnīcas kā kolektīvu saliedējošas programmas, kurās grupas darbojas kopā ar radošās profesijas pārstāvi, veidojot kopīgus mākslas objektus;

– stratēģiskas komandas sacensības.

3. diena

– tikšanās ar zirgaudzētājiem, apmācība sadarbībai ar zirgiem;

– pārgājiens ar zirgiem jāšus nometnes norises apkārtnē (ne mazāk kā 4 zirgi; pārgājiena ilgums ne mazāk kā 2 stundas)

– interaktīvās nodarbības dabas izpētei;

– radošās darbnīcas kā kolektīvu saliedējošas programmas, kurās grupas darbojas kopā ar radošās profesijas pārstāvi, veidojot kopīgus mākslas objektus.

4. diena

– Aktīvās atpūtas parka apmeklējums;

– Tikšanās ar kinologiem, iesaistot vismaz 2 suņu paraugdemonstrējumus (tikšanās ilgums ne mazāk kā 1,5 stundas);

– Netradicionāli sporta veidi un jautrības stafetes;

– Nometnes noslēguma pasākums – vakars pie ugunskurs un/vai diskotēka.

5. diena

– Ekskursija uz Zemessardzes štābu, iepazīšanās ar Zemessardzes darbu un iespējām iesaistīties Jaunsargos;

– Došanās mājās.

Aicinām pieteikties laicīgi – dalībnieku skaits ierobežots!

Dalību nometnei var pieteikt: ŠEIT.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzu sazināties ar projekta vadītāju Daci Strautkalni, 28807929, dace.strautkalne@zpr.gov.lv.

Ilva Kalnāja,
projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste
t.28814226, e-pasts: ilva.kalnaja@zpr.gov.lv

25.06.2018.

Vecāki, kuri audzina bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, var saņemt aprūpes pakalpojumu

Bauskas novada Sociālais dienests aicina pieteikties vecākus, kuri audzina bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk FT), kuriem ir noteikta invaliditāte un saskaņā ar Veselības un darbspējas ārstu valsts komisijas (VDEĀK) atzinumu ir nepieciešama īpaša kopšana.

Deinstitucionalizācijas projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros bērni ar FT var saņemt aprūpes pakalpojumu, kuru pilnībā apmaksā no projekta līdzekļiem.

Aprūpes pakalpojumu bērniem ar FT līdz 4 gadu vecumam vecāki var saņemt līdz 50 stundām nedēļā, no kurām ne vairāk kā 10 stundas ir paredzētas vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai, bet pārējās 40 stundas ir tiesības pieprasīt tad, ja vecāks strādā, mācās, piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumos vai apmeklē dienas aprūpes centru, attiecīgi savam iesniegumam pievienojot atbilstošus dokumentus vai informāciju. Savukārt vecākiem, kuri audzina bērnu ar FT no 5 līdz 17 gadu vecumam, aprūpes pakalpojuma apjoms ir 10 stundas nedēļā.

Aprūpes pakalpojumu drīkst sniegt jebkura bērnam un ģimenei pietuvināta persona, ar kuru Sociālajā dienestā tiks noslēgts līgums. Aprūpētājs saņem samaksu atbilstoši minimālajai stundu likmei, kas mainās katru mēnesi un vidēji ir ap 2.70 euro par 1 stundu.

Pēc VDEĀK sniegtajām ziņām Bauskas novadā ir 36 bērni ar funkcionāliem traucējumiem vecumā līdz 17 gadiem ieskaitot. Pašlaik aprūpes pakalpojumu saņem 7 ģimenes.

Kontaktpersona Daiga Supe, sociālā darbiniece darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem, tālr. 63921802, 26803811

Sagatavoja:
Sociālā dienesta vadītāja vietniece,
Mag.sc.soc. Ina Krūmiņa

16.04.2018.

Deinstitucionalizācija uzņem apgriezienus

Atskatoties uz gada sākumā paveikto.

Finiša taisnē iegājusi Eiropas Sociālā fonda projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros izstrādātā „Zemgales reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017. -2020. gadam” (DI plāns) izstrāde. Ar Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes 2018. gada 29. marta lēmumu Nr. 10e ir apstiprināta DI plāna gala redakcija un plāns nodots izskatīšanai un saskaņošanai Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomei. DI plāns ir vidēja termiņa plānošanas dokuments un kalpos par pamatu jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidei mērķa grupām. Pēc DI plāna galīgās apstiprināšanas Zemgales pašvaldības varēs uzsākt ERAF finansējuma apguvi sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei un veidot savās teritorijās dienas aprūpes centru, grupu dzīvokļu un citus ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Nedaudz ieilgusī DI plāna izstrādes un apstiprināšanas gaita, projekta komandai radīja bažas par mērķa grupai sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzētā ES sociālā fonda finansējuma savlaicīgu apguvi, jo sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra pašvaldībās, prognozējoši, tiks izveidota, un attiecīgi šo pakalpojumu sniegšana tiks uzsākta tikai 2019. gada otrā pusē. Tomēr projekta ietvaros ir pieejama virkne pakalpojumu, kuru sniegšanai nav nepieciešama papildus infrastruktūra un tos pašvaldības var sniegt saviem cilvēkiem jau tagad un izmaksas iesniegt apmaksai no projekta līdzekļiem.

Lai novērstu radušos šķēršļus, pakalpojumu saņemšanai, projekta komanda devās vizītēs pie reģiona pašvaldību sociālajiem dienestiem, un tikšanās reizēs uzklausīja problēmas, skaidroja iepirkumu un atskaišu sagatavošanas prasības, kā arī sniedza ieteikumus. Pašvaldību speciālisti izteica bažas, ka pakalpojumu sniegšanai reģionos nepietiek kvalificētu speciālistu, tāpēc sagatavojām publikāciju, kā arī vērsāmies pie reģistrētu ārstniecības personu un sociālo pakalpojumu sniedzēju organizācijām ar lūgumu pieteikties speciālistiem, kas būtu gatavi sniegt pakalpojumus reģionā, īpaši attālajās teritorijās. Jāpiebilst, ka pakalpojuma izmaksās var tikt iekļauti arī ceļa izdevumi speciālistam. No 21 projektā iesaistītās Zemgales pašvaldības, šobrīd esam apmeklējuši 15. Pēc vizītēm pie pašvaldībām ir būtiski aktivizējusies sociālo pakalpojumu sniegšana bērniem ar invaliditāti un to ģimenēm.

Ikvienam bērnam, kam noteikta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība, ir iespēja saņemt aprūpes pakalpojumu un “atelpas brīža” pakalpojumu. Šobrīd projekta apmaksātu aprūpes pakalpojumu saņem 14 bērni, bet 21 bērns ir saņēmis “Atelpas brīža” pakalpojumu.

Veiksmīgi turpinās projekta finansēto sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniegšana pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar invaliditāti un to likumiskajiem pārstāvjiem. No 300 pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kam veikts individuālais novērtējums un izstrādāts atbalsta plāns, un ir iespēja saņemt projekta apmaksātu aprūpi mājās, grupu dzīvokļa, specializēto darbnīcu, dienas aprūpes centru, individuālo konsultāciju, atbalsta grupu un grupu nodarbību pakalpojumus, līdz šī gada februāra beigām dienas aprūpes centra pakalpojumus jau saņem 5 personas. No 356 bērniem, kam veikts individuālo vajadzību novērtējums un izstrādāts atbalsta plāns, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmuši 12 bērni un viņu vecāki. Lai paplašinātu pakalpojumu saņēmēju loku, šī gada ceturtajā ceturksnī tiek plānota papildus pieaugušo un bērnu izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde.

Īstenojot komunikāciju plāna aktivitātes sabiedrības un mērķgrupas izglītošanai un attieksmes maiņai – “Pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana esošajiem un potenciālajiem sociālo pakalpojumu sniedzēju, plānošanas reģiona un pašvaldību pārstāvjiem un medijiem par DI procesu īstenošanas pieredzi Latvijā” un “Individuālās konsultēšanas un motivēšanas pasākumu organizēšana potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm”, esam iecerējuši pieredzes apmaiņas braucienu. Pieredzes apmaiņā aicināsim esošās un potenciālajās ģimenes, kas uzņemas rūpes par pamestiem bērniem, pašvaldību sociālo dienestu ģimeņu speciālistus un speciālistus, kas drīzumā pašvaldībā plāno veidot ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, bāriņtiesu speciālistus, audžuģimeņu un ģimeņu atbalsta biedrību pārstāvjus, mediju pārstāvjus. Pasākuma laikā iecerēts apmeklēt Zvannieku mājas Cēsu pusē, kur tās saimnieki vidē, kas maksimāli pietuvināta ģimenes modelim, bērnunama bērniem māca uzņemties rūpes un apgūt ikdienas dzīvei nepieciešamās iemaņas. Bez aprūpes palikušam bērnam veiksmīgi tiek piemeklēta audžuģimene, aizbildnis, potenciāls adoptētājs vai vienkārši uzticības persona, kā arī tiek sniegta psiholoģiska, finansiāla vai juridiska palīdzība krīzes situācijā nonākušam bērnam, pusaudzim vai mātei ar bērnu, kas risina sociālos, veselības, izglītības un ar emocionālu un materiālu labklājību saistītus jautājumus.

Lai veicinātu uzņemošo ģimeņu skaita pieaugumu, organizējam sarunu vakarus potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm. Februārī – martā notika pirmie trīs sarunu vakari reģiona pilsētās Jelgavā, Bauskā un Jēkabpilī. Uz pasākumiem bija aicinātas arī apkārtējo novadu potenciālās bērnus uzņemošās ģimenes, kā arī pieredzējušas audžuģimenes, ģimeņu atbalsta biedrības un speciālisti. Pasākumos piedalījās arī bērnus uzņemošo ģimeņu atbalsta organizācija “Plecs”. Kopā šajos pasākumos piedalījās 75 dalībnieki. Saņemtās atsauksmes no dalībniekiem par pasākumā radīto atmosfēru un saņemto informāciju ir pozitīvas. “Sarunu vakars man palīdzēja labāk izprast situāciju”, saka kāda sarunu vakara dalībniece. Kāda no dalībniecēm pauda domu, ka sarunu vakars vēl vairāk nostiprināja viņas pārliecību, ka lēmums uzņemt ģimenē bērnu ir pareizs. Savukārt cita apmeklētāja, kura uzskata, ka sarunu vakarā uz savu būtiskāko jautājumu atbildi nesaņēma domā, ka viņai noderīgi bija citu ģimeņu pieredzes stāsti, kā arī informācija no bāriņtiesas par dažādajām formām, kā bērnam var palīdzēt. “Noderīga bija citu ģimeņu pieredze un stāsti, kā arī informācija no bāriņtiesas par dažādajām formām, kā bērnam var palīdzēt,” tā savu dalību pasākumā komentē sarunu vakara dalībniece.

Sarunu vakars ir iespēja potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem, audžuģimenēm neformālā, drošā vidē uzdot savus jautājumus un saņemt atbildes, dzirdēt pieredzes stāstus no pieredzējušām audžumammām, uzzināt kur un kādu atbalstu ir iespējams saņemt. Tā ir arī iespēja iepazīties ar cilvēkiem, kas uz vietas novadā var sniegt padomu vai atbalstu sarežģītā situācijā. Šobrīd apkopojam iegūto pieredzi un uzsākam nākamo sarunu vakaru gatavošanu. Vēlamies nedaudz uzlabot pasākuma formātu un pievienot iespēju potenciālajām uzņemošajām ģimenēm saņemt arī individuālu konsultāciju.

Ilva Kalnāja,
projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

09.03.2018.

Piesakies un atnāc!

Vai esi domājis, ka gribētu palīdzēt kādam bērniņam no bērnunama? Jā! Jā, bet ko tieši? Nē!

Šie ir atbilžu varianti, kas pirmie ienāk prātā. Iespējams, tev ir kāda cita atbilde. Bet arī tad, ja atbilde sākas ar jā, varētu, nebūt viegli saprast un pieņemt lēmumu.

Profesionāļi lēš, ka ģimene līdz lēmuma pieņemšanai adoptēt bērniņu, kļūt par audžuvecākiem vai aizbildni, nonākot laika posmā, kas ilgst līdz diviem un vairāk gadiem.

Motivācija palīdzēt var būt visdažādākā, veids un iespējas arī. Varbūt tev piemērotā iespēja ir kļūt par mentoru jaunietim, lai palīdzētu apgūt patstāvīgas dzīves iemaņas, vai iesaistīties brīvprātīgajā darbā bērnu aprūpes iestādē.

Atnāc uz sarunu vakaru! Neformālā gaisotnē pie tējas tases, tiekoties ar līdzīgi domājošiem, būs iespēja gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, dzirdēt kāda viesa reālo pieredzi, pajautāt speciālista viedokli, kliedēt šaubas, noskaidrot, par un pret. Tā ir arī iespēja pavadīt vakaru patīkamā gaisotnē ar mūziku un sarunām un ja, ne gluži pieņemt gala lēmumu, tad vismaz pavirzīties tam soli tuvāk.

Sarunu vakari ir iecerēti trīs Zemgales pilsētās, bet laipni tiek gaidīti arī visu apkārtējo novadu iedzīvotāji. Dalība pasākumā ir bezmaksas iepriekš reģistrējoties.

Pasākums Jelgavā notiks, 20. februārī, kafejnīcā “Silva”, Driksas ielā 7/9, 2. stāva zālē, laikā no 17.00-20.00.
Reģistrācija: ŠEIT

Pasākums Bauskā, 9. martā, laikā no 17.00-20.00, restorānā "Mūza", Slimnīcas iela 7, (atrodas viesnīcā Rixwell Bauska Hotel).
Reģistrācija: ŠEIT

Pasākums Jēkabpilī, 20. martā, laikā no 17.00 - 20.00, restorānā "Oāze", Mežrūpnieku ielā 2.
Reģistrācija: ŠEIT

Sagatavoja:
Ilva Kalnāja,
Projekta komunikāciju speciāliste, tālrunis 28814226

18.01.2018.

Par Sarunu vakariem potenciālajām audžuģimenēm, adoptētājiem, aizbildņiem

Lai sniegtu iespēju uzdot jautājumus – Kas? Kur? Kad? Ko? – tiem, kas vēlētos palīdzēt un uzņemties rūpes par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, Zemgales plānošanas reģions ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros uzsāk pasākuma “Individuālās konsultēšanas un motivēšanas pasākumu organizēšana potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm” īstenošanu.

Aktivitātes ietvaros iecerēti pirmie trīs pasākumi – sarunu vakari, kas notiks trīs reģiona pilsētās Jelgavā, Bauskā un Jēkabpilī. Pasākumos aicināti piedalīties pilsētu un apkārtējo novadu iedzīvotāji kuriem ir vēlme palīdzēt bērniem.

Latvijā joprojām bērnunamos mīt ap 1200 bērnu, no tiem ap 150 Zemgalē un ik gadu aizbildnības tiesības Latvijā kopumā tiek apturētas apmēram 1500 bērnu vecākiem. Pašlaik ap 600 esošās audžuģimenes nespēj pilnībā nodrošināt vajadzību pēc ģimeniskas vides nodrošināšanas bez vecāku aprūpes palikušiem bērniem.

Pēc mēdiju pievērstās uzmanības bērnunamu bērnu situācijai, rakstu sērijā “Sistēmas bērni” un akcijā “Dod pieci” – “Salabo bērnību”, pieaugusi sabiedrības interese par bērnunamu bērnu likteņiem. Ne viena vien ģimene, pēc dzirdētā, apsvērusi, vai varētu palīdzēt un paņemt audzināšanā kādu bērniņu no bērnunama, vai kādā citā veidā sniegt savu atbalstu bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Ļoti priecē, ka ap Ziemassvētkiem notikušajā akcijā “Dod pieci” saziedoti līdzekļi audžuģimeņu atbalsta programmai “Plecs” 370 tūkstošu eiro apmērā. Arī Labklājības ministrija paziņojusi, ka no 2018. gada, turpmākos trīs gadus ik gadu piešķirs šai programmai 250 tūkstošus eiro. No 2018. gada ir būtiski palielināta valsts atlīdzība par audžuģimenes un aizbildņa pienākumu pildīšanu, kā arī uzturnauda bērniem. 2018.gadā plānots uzsākt arī specializēto audžuģimeņu kustības veidošanu. Tās būtu ģimenes, kas var uzņemt bērniņu jebkurā diennakts laikā, vai uzņemt zīdaini vai vardarbībā cietušu bērnu.

Gan speciālistiem, gan sabiedrībai viennozīmīgi skaidrs, ka ilgstošās bērnu aprūpes iestādes ir morāli novecojušas un nespēj nodrošināt bērniem praktiskajai dzīvei nepieciešamo iemaņu apguvi. Bet pats būtiskākais, tajās, arī neskatoties uz darbinieku ieinteresētību, nav iespējams sniegt bērna attīstībai tik ārkārtīgi nepieciešamo vienas, divu primārās aprūpes personu piesaisti, kas bērnam sniegtu iespēju izveidot drošāku piesaisti (diez vai par šiem bērniem varēsim runāt par iespēju izveidot drošu piesaisti) un līdz ar to arī līdzsvarotu personības attīstību visa mūža garumā, spējas pašam nākotnē veidot noturīgas attiecības, izveidot savu ģimeni un kļūt par laimīgu cilvēku un pilnvērtīgu sabiedrības locekli.

Ņemot vērā, ka izplatītākie iemesli bērnu nonākšanai bērnu sociālās aprūpes institūcijās ir vardarbība pret bērnu vai bērna pamešana novārtā, kā arī pārmērīga alkohola lietošana bērna ģimenē, narkotisko vielu lietošana ģimenē, šie bērni ir jau ar traumatisku pieredzi, bērna izņemšana no ģimenes un ievietošana institūcijā šo traumu visbiežāk vēl padziļina. Cilvēkiem, kas uzņemsies audzināt bez vecāku aprūpes palikušus bērnus, būs nepieciešamas gan padziļinātas zināšanas, gan pacietība un sirds gudrība.

Ikvienu, kas apsver iespēju uzņemt savā ģimenē bērnu no bērnu nama vai kā citādi palīdzēt aicinām apmeklēt sarunu vakaru un neformālā gaisotnē noskaidrot neskaidros jautājumus. Pašvaldības un bāriņtiesas aicinām informēt visus interesentus par gaidāmajiem pasākumiem.

Pasākums Jelgavā notiks, 20. februārī, kafejnīcā “Silva”, Driksas ielā 7/9, 2. stāva zālē, laikā no 17.00-20.00. Dalība pasākumā ieriekš reģistrējoties http://ejuz.lv/vakarsjelgava

Pasākums Bauskā, 9. martā laikā no 17.00-20.00, restorānā “Mūza”, Slimnīcas iela 7, (atrodas viesnīcā Rixwell Bauska Hotel), saite reģistrācijai http://ejuz.lv/vakarsbauska

Pasākums Jēkabpilī, 20. martā laikā no 17.00-20.00, restorānā “Oāze”, Mežrūpnieku ielā 2, saite reģistrācijai http://ejuz.lv/vakarsjekabpils

Detalizēta informācija par pasākumiem pieejama projekta interneta vietnē atversirdi.lv

Ilva Kalnāja,
projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste
tālrunis, 28814226, e-pasts: ilva.kalnaja@zpr.gov.lv

10.11.2017.

Paziņojums par sabiedriskās apspriedes sanāksmi: Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020. gadam

Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padome ar 17.10.2017. lēmumu Nr. 4/29 ir apstiprinājusi, un nodevusi publiskai apspriešanai Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam 1. redakciju.

Deinstitucionalizācijas plānā, atbilstoši reālu personu izvērtējumam, ir apzinātas vajadzības un definētas darbības, sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveidei Zemgales pašvaldībās. Plāns piedāvās risinājumus:

patstāvīgas un no institūcijām neatkarīgas dzīves iespēju nodrošināšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem;
ģimeniskas vides nodrošināšanai ārpusģimenes aprūpē dzīvojošiem bērniem;
sociālai iekļaušanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, piedāvājot sociālo rehabilitāciju, aprūpes pakalpojumus bērniem un atbalstu ģimenēm.

Laipni aicināti piedalīties sabiedriskās apspriedes sanāksmē Bauskā 2017. gada 10. novembrī plkst. 10:00 Bauskas Kultūras centrā, Bauskā, Kalna ielā 18, Izstāžu zālē.

Publiskās apspriešanas laikā no 2017. gada 18. oktobra līdz 21. novembrim ar deinstitucionalizācijas plāna pirmās redakcijas materiāliem var iepazīties Zemgales plānošanas reģiona oficiālajā mājaslapā www.zemgale.lv sadaļā Attīstība/Sabiedrības līdzdalība un projekta “Atver sirdi Zemgalē!” interneta vietnē www.atversirdi.lv.

06.11.2017.

Aicinām uz sarunu Bauskā!

10.11.2017 plkst.10.00, Bauskā, Kalna iela 18, Izstāžu zālē, notiks Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam 1.redakcijas sabiedriskā apspriede. Uz sabiedrisko apspriedi laipni aicināti Bauskas, Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novadu iedzīvotāji, pašvaldību speciālisti, nevalstisko organizāciju, mediju pārstāvji.

Kas tiek plānots deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Bauskā un tās tuvākajā apkārtnē?

Deinstucionalizācijas plāns paredz sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi Zemgales reģiona pašvaldībās, izmantojot Eiropas Reģionālās Attīstības fonda līdzekļus. Bauskas novads plāno izveidot Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru. Centrs atradīsies Rūpniecības ielā 9, Bauska, Bauskas novads, tajā tiks izvietoti dienas aprūpes centri. Lai nodrošinātu atbalstu personām ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, centrs piedāvās aprūpes pakalpojumu un dažādus sociālos pakalpojumus. Gan bērniem, gan pieaugušajiem ar invaliditāti nereti nepieciešama nepārtraukta pieskatīšana. Ģimenes, kurās ir cilvēks ar invaliditāti, pa dienu varēs izmantot dienas aprūpes centra pakalpojumu tādējādi neizkrītot no darba tirgus, savukārt cilvēkiem ar invaliditāti tur būs nodrošināta aprūpe dienas laikā. Centrā viņš varēs saņemt arī nepieciešamos pakalpojumus, piemēram, sociālās un pašaprūpes iemaņu attīstīšanas, dažāda veida individuālās un grupu nodarbības, konsultācijas klientiem un to ģimenes locekļiem, sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumus, nodarbinātību veicinošo prasmju attīstīšana (piemēram, aušana, kokapstrāde, šūšana u.c.) un patstāvīgas funkcionēšanas prasmju attīstīšana (piemēram, mājturības darbi, kulinārijas nodarbības) u.c. Centrā plānots izveidot Dienas aprūpes centru 20 pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem un Dienas aprūpes centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ar 10 vietām. Vēl centrā atradīsies Specializētās darbnīcas ar 10 vietām pieaugušajiem. Jēgpilna nodarbe ir viens no cilvēka cieņas pamatakmeņiem. Specializētajā darbnīcā ar klientiem strādās specializētās darbnīcas profilam atbilstošs speciālists, lai nodrošinātu darba prasmju un iemaņu apgūšanu.

Centrā tiks izveidots arī Atelpas brīža pakalpojums ar vietām 12 bērniem. Pakalpojums Atelpas brīdis ir domāts bērna ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam īslaicīgai aprūpei laikā, kad vecāki dažādu darba vai privātu iemeslu dēļ to nevar sniegt paši. Valsts apmaksāts Atelpas brīža pakalpojums ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti, jau tagad ir pieejams līdz 30 diennaktīm gadā. Pēc centra izveides to būs iespējams saņemt arī Bauskā.

Ēkā Rūpniecības ielā 14, Bauska, Bauskas novads paredzēts izveidot Grupu dzīvokļus 16 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pakalpojums nodrošinās mājokli un sociālo atbalstu, kas iekļauj arī pašaprūpes prasmju un sociālo prasmju korekciju.

Ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojuma izveide 8 ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem ieplānota Salātu ielā 4, Bauska, Bauskas novads. Kamēr, audžuģimeņu kustība un starpresoru sadarbība Latvijā nav pietiekoši attīstīta, lai visiem bērniem, kas ilgstoši vai īslaicīgi palikuši bez vecāku gādības nodrošinātu ievietošanu ģimenē, pašvaldības plāno veidot nelielas, ģimenes videi pietuvinātas institūcijas.

Sociālos pakalpojumus no Bauskas novada plāno pirkt Rundāles un Iecavas pašvaldības.

Rundāles novads plāno veidot Dienas aprūpes centru 3 vietām pieaugušiem ar invaliditāti un 11 vietām bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Iecavas novadā tiks izveidoti pakalpojumi pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem - Dienas aprūpes centrs kopumā 17 vietām un Grupu dzīvokļi ar 6 vietām.

Rundāles un Iecavas pašvaldības vēl risina jautājumu par pakalpojuma atrašanās vietu.

Vecumniekos Dienas aprūpes centru veidot paredzēts ēkā Bauskas ielā 4, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads. Centrs plānots 8 pieaugušajiem ar un 19 bērniem ar invaliditāti.

Valstī prasības sociālo pakalpojumu nodrošināšanai reglamentē šogad jūnijā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”.

Zemgales reģionā, saskaņā ar izvērtēto personu apzinātajām vajadzībām, bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti paredzēts nodrošināt dažādus sociālos pakalpojumus gan no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem, gan no projekta “Atver sirdi Zemgalē!” finansējuma. Būs pieejami aprūpes mājās, dienas aprūpes centra, grupu dzīvokļa, specializēto darbnīcu, sociālās rehabilitācijas, “atelpas brīža” un aprūpes pakalpojumi un speciālistu konsultācijas. Pašvaldībā plānots izstrādāt un ieviest arī jaunus sabiedrībā balstītus pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti.

Bez vecāku aprūpes palikušiem bērniem paredzēts, nodrošināt ārpusģimenes aprūpes formu - audžuģimenes, aizbildņi un adoptētāji - attīstību un ģimeniskai videi pietuvinātu sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveidi.

Informāciju sagatavoja:
Ilva Kalnāja,
projekta “Atver sirdi Zemgalē!” komunikāciju speciāliste

08.08.2017.

Audžuģimeņu skaita ziņā Kandavas novads ir pirmajā vietā Latvijā. Kā gan tas iespējams – kamēr lielākā daļa pašvaldību sūdzas par cilvēku nevēlēšanos pieņemt svešus bērnus, Kandavas novadā audžuvecākus atrod itin visiem?

To vaicājam INTAM LEITARTAM, Kandavas novada sociālā dienesta direktoram.

Nekāda brīnuma nav. Viss sākas ar labo gribu.

Kad 1998. gadā mūsu pašvaldībā tika veidots sociālais dienests, jau uzreiz tika pieņemts lēmums – mēs strādāsim tikai un vienīgi ar alternatīvo aprūpi. Tas nozīmē: alternatīva aprūpe ne tikai bērniem, bet – ikvienam. Lai visi – neatkarīgi no tā, cik lieli vai mazi – varētu mitināties savās mājās, nevis bērnunamos vai pansionātos.

Tikpat svarīgi bija panākt, lai Dome saprastu – nevienam nav jādzīvo aprūpes iestādē – un pieņemtu politisku lēmumu pie tādas nostājas turēties. Gājām vēl tālāk, atgūstot arī tos bērnus, kas atradās bērnunamos, izkaisīti pa visu Latviju. Tagad institūcijā nedzīvo neviens. Mēs savus cilvēkus prom laist negribam. Bērni ir mūsu prioritāte, nākamie svarīgākie – cilvēki ar invaliditāti, vēl nākamie – cilvēki, kam vajadzīga ārstēšana.

Mēs sadarbojamies.

Redziet, sociālais dienests jau nav viens – tam pēc iespējas ciešāk jāsadarbojas ar bāriņtiesu. Ja sadarbības nav, strādāt grūti. Mums ir laimējies ar izciliem bāriņtiesas priekšsēdētājiem, un rezultāts ir labs. Šobrīd novadā ir 64 audžuģimenes, un tajās dzīvo 105 bērni (no mūsu novada – 36). Novadā ir arī 42 aizbildņu ģimenes, un tajās mitinās 55 bērni.

Liels paldies jāsaka arī tiem novadiem, kuru ģimenes pieņem mūsu bērnus! Atsevišķos gadījumos nevaram viņus atstāt pie sevis – piemēram, ja bioloģiskie vecāki izteikuši draudus. Reizēm bērns drošības vārdā jāved pēc iespējas tālāk, pat uz otru Latvijas malu.

“Svarīgi bija panākt, lai Dome saprastu – nevienam nav jādzīvo aprūpes iestādē – un pieņemtu politisku lēmumu pie tādas nostājas turēties.” – Ints Leitarts.

Sarunas – galvenā metode.

Tikpat kā neviens audžuvecāks nepiesakās pats. Reklāmas rullīši, kas tiek translēti pa radio un televīziju, kā arī raksti uz cilvēkiem īpaši neiedarbojas. Arī pasākumiem, kas aptver plašas cilvēku masas, manuprāt, rezultāta nav. Rezultāts ir tad, ja aizbrauc uz mājām un sāc ar cilvēkiem runāt – tikai tā. Turklāt nevajag viņiem gāzties virsū ar maksimālu jaudu! Tas cilvēkus atbaida. Ir tikai neuzkrītoši jāsniedz maksimāla palīdzība un atbalsts.

Kad tikko sākām, no ģimenēm bieži bija jāizņem liels bērnu skaits, – no sešiem līdz astoņiem. Negribējām bērnus dalīt vai vest tālu, savukārt atrast cilvēkus, kas pieņemtu visus, šķita neiespējamā misija. Tomēr ik pa laikam gadījās kāda traka – labā nozīmē! – ģimene, kas pieņēma visus sešus vai astoņus. Tā notiek joprojām. Vienkārši nepamet pārējos. Jo tas ir necilvēcīgi – bērnus šķirt.

Biedē galējības.

Mani mazliet baida situācija, kas sāk veidoties, – audžuģimenes tiek celtas augstāk par pārējām ģimenēm. Tas nav normāli. Ģimene ir un paliek ģimene neatkarīgi no tā, vai atbildību tajā uzņēmušies vecāki, audžuvecāki vai aizbildņi. Audžuģimenēm tikai jāsniedz lielāka palīdzība, jo bērniņu ir daudz un viņiem mēdz būt problēmas ar veselību vai uzvedību. Tomēr tikpat liela palīdzība un uzmanība būtu jāvelta jebkurai daudzbērnu ģimenei!

Tāpēc man šķiet jocīga pašvaldību sacensība par to, kurš maksās lielākus bērnu uzturlīdzekļus. Bagātās pašvaldības maksā daudz. Es nesaku, ka tas ir slikti – bērns vai vecāki ir ieguvēji, bet tas pastiprina atšķirības, jo parastās ģimenes tik daudz līdzekļu ieguldīt savos bērnos nevar. Šo jautājumu vajadzētu regulēt valsts līmenī – diskutēt un nonākt pie kopsaucēja.

Mūsu cilvēki saņem to, ko viņiem vajag.

Mēs neesam miljonāri, bet sociālā joma mums ir labi attīstīta. Piemēram, ikvienam no iedzīvotājiem, kurš nevar izmantot parasto satiksmes autobusu, piešķiram bezmaksas transportu, un viņš var doties uz jebkuru vietu Latvijā.

Ja kādam no audžuvecākiem vai aizbildņiem ir risks piedzīvot izdegšanas sindromu, uz dienu vai vairākām atrodam cilvēku, kas varētu viņu aizvietot, un apmaksājam viņa pakalpojumus. Tikmēr audžuvecāks var kaut kur aizbraukt un atpūsties. Sava veida atslodzes pauze! Sniedzam atbalstu arī tad, ja kādam no vecākiem nepieciešama mediķu palīdzība vai viņš nokļuvis slimnīcā.

Arī bērni jau saņem visu svarīgāko: reitterapiju, hidromasāžu, karsto smilšu terapiju, fizioterapijas procedūras, Montesori terapiju, klīniskā un parasta logopēda pakalpojumus.

Tā ka zināmā mērā esam zaudētāji – mums jau viss ir kārtībā; deinstitucionalizācijas projektā naudu paņemt nevaram. (smejas.)

19.05.2017.

Sēde notikusi. Kādi secinājumi?

16. maijā norisinājās divu Saeimas komisiju – Sociālo un darbu lietu, kā arī Cilvēktiesību komisijas – kopsēde. Tikušies ar mērķi pārrunāt situāciju Jelgavas bērnunamā un bērnu aprūpes sistēmā kopumā, deputāti secināja: likumos viss ir pareizi; problēmas rodas cilvēku attieksmes un likumu interpretācijas dēļ.

Sēdē piedalījās arī mūsu projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja Dace Strautkalne.

Uz Saeimas komisiju kopsēdi daudzi lika lielas cerības – pienācis laiks kādam risinājumam. Kā nekā jau mēnesi tā saucamā “Jelgavas bērnunama lieta” (stāstam visā tā garumā var izsekot šeit) ir karsta tēma medijos. Informācijas šajā laikā izskanējis daudz un tā bieži vien bijusi pretrunīga – piemēram, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš apgalvojis, ka Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija vardarbību bērnunamā nav apstiprinājusi, savukārt pati iestāde A. Rāviņa paziņojumu nodēvējusi par “nepatiesu” (lasīt šeit), jo turpinās lietvedība pret divām aprūpes iestādes darbiniecēm. Joprojām pašvaldībā nav arī pieņemts lēmums, vai bērnunama vadītājai Maijai Neilandei būtu jāpamet ieņemamais amats, vai arī ne.

Uz sēdi bija aicināti arī tie biedrības “Bērni bērniem” pārstāvji, kuri Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai ziņoja par pārkāpumiem. Diemžēl viņi pie vārda netika un kopumā notiekošo vērtē kā cīņu starp iestādēm, turklāt, viņuprāt, šajā cīņā tiek pazaudēts galvenais, par ko vajadzētu domāt, – par bērniem. “Sajutu tādu milzīgu bezspēcības sajūtu,” sarunā ar medijiem neslēpa biedrības valdes locekle Ieva Kalniņa. “Tas ir ziņojums visai sabiedrībai: labāk nesakiet neko, labāk pieņemiet visu, kā ir, nesūdzieties!”

Tiesa, kā norāda Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kopumā valstī pieaug uzsākto administratīvo lietu skaits par vardarbību pret bērniem – šī gada pirmajos mēnešos to ir vairāk nekā 2015. gadā kopā un teju tikpat daudz kā iepriekšējā gadā kopumā. Tomēr, kā uzsvēra inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga, ne cīņa ar sekām ir galvenais, par ko būtu jādomā: “Sodīšana ir bezspēcības pazīme. Ir jāstrādā preventīvi. Jāveicina cilvēku spējas pašiem sevi kontrolēt un atbildēt par rīcību.”

Arī projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja Dace Strautkalne uzskata, ka notikušais jāņem vērā, lai novēstu kļūdas nākotnē. “Pēc sēdes jūtos vēl vairāk pārliecināta par to, ka deinstitucionalizācijas process ir ļoti nepieciešams. Mūsu projekts ir reālākā iespēja, kā uzlabot dzīvi bērniem, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē,” saka Dace Strautkalne. “Un tas nozīmē, ka mums ir jādomā gan plašāk, gan arī niansētāk – pirmkārt, ne tikai jāveido jauns modelis – ģimeniskākas aprūpes iestādes, bet arī rūpīgi jāizvērtē, kādi speciālisti jaunajās sienās strādās, un jāsniedz viņiem profesionāls atbalsts. Otrkārt, ja daudzi bērni nevar atgriezties mājās vai nonākt audžuģimenēs, jo trūkst sociālo darbinieku, kas palīdzētu to risināt, jāpalielina darbinieku skaits vai citādi jāsadala administratīvie pienākumi. Nevar būt tā, ka ar ģimeni neviens nestrādā, jo, lūk, visiem enerģija un laiks jāiegulda papīru aizpildīšanā! Un, treškārt, mums katram jāpārskata sava vērtību sistēma un jāpārstāj meklēt atrunas, kāpēc kaut ko nav iespējams izdarīt. Nē, mums visiem ir jādomā, ko spējam paveikt. Tas, ko varu darīt es – vadīt projektu, tiecoties uz vislielāko mērķi: lai visi, pilnīgi visi Zemgales plānošanas reģiona bērni varētu dzīvot ģimenēs. Es ticu, ka tas būs iespējams.”

Sēdes turpinājums gaidāms pēc vasaras – septembrī.

25.02.2017.

Bezmaksas atbalsts ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti

Zemgales plānošanas reģiona īstenotā projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros bērni ar invaliditāti un viņu vecāki var bezmaksas saņemt “Atelpas brīža” pakalpojumu – bērna līdz 17.g.v.(ieskaitot) īslaicīgai aprūpei un uzraudzībai pie pakalpojuma sniedzēja un Aprūpes pakalpojumu – bērna līdz 4 g.v (ieskaitot) aprūpei un uzraudzībai līdz 50h nedēļā bērna dzīvesvietā.

Par aprūpes pakalpojumu:

07.01.2017.

Kā darbs atrod cilvēku

Labākajā gadījumā garīgi atpalikuši vai psihiski slimi cilvēki mūsos raisa līdzjūtību. Sliktākajā – bailes un agresiju. Kamēr mēs Latvijā vēl risinām pašus vienkāršākos jautājumus (tā sakot: kā pret viņiem izturēties; vai viņi mani neapdraud?), citviet pasaulē, piemēram, Vācijā, cilvēki ar garīgajiem traucējumiem iet uz darbu un maksā nodokļus. Un nedomājiet – ne jau zeķu adīšana vai izšūšana ir viņu galvenā nodarbe.

Iecere uzrakstīt par sociālo uzņēmējdarbību Vācijā radās pēc konferences apmeklējuma. Tās tēma – “Inovatīvi aspekti personu ar garīga rakstura traucējumiem aprūpē un nodarbinātībā (Vācijas un Latvijas pieredze)” – nebūt nesolījās būt elpu aizraujoša. Bet tieši tāda tā izrādījās. Klausoties, ko stāsta uzņēmēji un sociālie darbinieki no Vācijas, atkal un atkal prātā nāca doma: “Kaut to dzirdētu amatpersonas, kas pieņem lēmumus! Lūk, skaidrs un veiksmīgs piemērs, kā, pārliekot akcentus un mainot likumdošanu, izveidot plaukstošu sociālo uzņēmējdarbību.”

Ne klienti, bet darbinieki

Vācijā dzīvo 7,5 miljoni cilvēku ar smagiem garīgajiem traucējumiem, un viņu skaitam atbilstošs ir arī sociālo uzņēmumu daudzums – veseli 720. Kā stāsta sociālā uzņēmuma vadītāja Klaudija Klī (Claudia Klee), kopumā tajos nodarbināti aptuveni 70 tūkstoši darbinieku. Te nu jāpiemin, ka Vācijā ar vārdu “darbinieki” neapzīmē, kā varētu šķist, cilvēkus, kas strādā ar garīgi slimajiem, bet gan pašas personas ar veselības traucējumiem. It kā sīka nianse, tomēr tā rāda attieksmi – šos cilvēkus neuztverot kā nastu nodokļu maksātājiem, bet gan kā sabiedrības daļu, kas dod savu ieguldījumu valsts ekonomikā. Turklāt tiek pieņemts, ka viņi tikai šobrīd nespēj (vēl nespēj vai vairs nespēj) strādāt brīvajā darba tirgū, toties nākotnē, iespējams, būs konkurētspējīgi ar veselajiem. Teiksit, pārāk optimistiski? Iespējams, bet dažiem tas patiesi izdodas.

Motivācija uzņēmējiem

Vācijā likumdošana nosaka, ka itin visiem uzņēmumiem jānodarbina personas ar invaliditāti. Pretējā gadījumā spēkā stājas sods, turklāt gana liels (starp citu, tādējādi iekasēta nauda paliek turpat – sociālajā jomā), savukārt tām ražotnēm, kas slēdz līgumu ar sociālo uzņēmumu, pienākas izdevīgas nodokļu atlaides. Tomēr, kā uzsver Klaudija, bailes no soda un garantētie labumi ir tikai divi no iemesliem (kaut arī būtiski!), kāpēc uzņēmēji ir atsaucīgi un ievēro likumā prasīto. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka lielākā daļa cilvēku ar invaliditāti ir labi darbinieki, jo ļoti vēlas strādāt. “Viņi darbu izpilda precīzi, viņu radītie produkti ir kvalitatīvi,” ar pārliecību saka Klaudija.

Viens sociālais uzņēmums pastāvīgi sadarbojas ar gana daudzām ražotnēm – no piecpadsmit līdz divdesmit, tostarp arī ar lieliem un populāriem uzņēmumiem. Piemēram, Klaudijas pārstāvētās iestādes pakalpojumus izmanto “Rolls-Royce”, un darbinieki no sirds lepojas ar to, ka strādā ekskluzīvā zīmolā. (Viņi gatavo iepakojuma kastes, bet tas lepnumu nemazina.)

Īpaši neiedziļinoties, varētu šķist, ka šādā sistēmā cilvēki tiek pielāgoti konkrētiem darbiem – proti, tiem, par kuru izpildi uzņēmums noslēdzis līgumus; kā nekā viņiem – ar iedzimtiem vai iegūtiem veselības traucējumiem – taču jāpriecājas par jelkādu iespēju strādāt… Nebūt ne. Shēma darbojas pretēji: pamatu pamatos sociālais uzņēmums sniedz pakalpojumu – īstenot nodarbinātību, un ikvienam, kurš tajā vēršas, tiek piemeklēta nodarbe, kas viņu interesē un kuru paveikt ir pa spēkam. Tā kā vienam sociālajam uzņēmumam ir daudz līgumu, darbu var atrast katram. Labi, gandrīz katram. Klaudijas uzņēmumā strādā 450 darbinieku, un no tiem 35 cilvēki ar ļoti smagiem traucējumiem laiku pavada uzņēmumā izveidotajā dienas centrā. Skaidrs, ka viņu galvenais mērķis nav produktivitāte, tomēr pat viņi pamanās strādāt. Kaut vai šķirojot skrūves, kas nepieciešamas pasūtījumu izpildei, lai “būtu sasaistē ar pārējo uzņēmumu”, piebilst Klaudija.

Vācijas pieredze izklausās pārliecinoši, tomēr rodas daudzi jautājumi. Kā cilvēki ar garīgajiem traucējumiem nonāk sociālajā uzņēmumā? Kā reāli – taustāmi un praktiski – tiek organizēts darbs? Vai cilvēki dodas uz uzņēmumiem? Kur viņi strādā? Vai viņiem pielāgo iekārtas, vai arī viņi iemanās apieties ar iekārtām, kas radītas veseliem cilvēkiem?

Pirmie soļi

Vācijā taciņa uz sociālajiem uzņēmumiem laika gaitā ir gludi iestaigāta. Sistēma strādā efektīvi: jau mācību laikā jaunieši ar garīgajiem traucējumiem viesojas un iziet praksi uzņēmumos, un, tiklīdz skola pabeigta, tā, lieki nekavēdamies, dodas pieteikties darbā. Pirmie trīs mēneši ir adaptācijas jeb pielāgošanās laiks. Jaunietis iejūtas neierastajā lomā, apmeklē potenciālo darbavietu, izzina savas spējas, izprot vēlmes un iespējas. Kad trīs mēneši pagājuši, kopā ar atbalsta personu tiek pieņemts lēmums, vai noskatītais darbs būs īstais. Ja ne, cilvēks izmēģina citu jomu vai citu uzņēmumu – un tā līdz brīdim, kad darbavieta atrasta. Jūs domājat, ka tad sākas darbs? Maldāties! Ar to brīdi sākas 24 mēnešu aroda apmācības kurss, turklāt visas izmaksas sedz valsts nodarbinātības aģentūra. Prasmes, kuras cilvēks apgūst šajā laikā, ir visdažādākās – kāds iemanās apieties ar sarežģītu iekārtu, savukārt cits – salocīt papīra salvetes. Šis ir arī laiks, kad cilvēks paplašina savu redzesloku (piemēram, ja plānots strādāt ar kokmateriāliem, viņš uzzina visu par koku – kur un kā tas aug, kā nonāk līdz ražotnei, ko no šī materiāla iespējams pagatavot), mācās, kā komunicēt ar darba devēju un kolēģiem, kā arī izprot elementāro darba drošību – piemēram, nebāzt pirkstus elektrības rozetēs. Apmācībās netiek piemirstas arī radošas aktivitātes – kā nekā ikvienam dzīvē vajadzīgs arī prieks un rotaļīgums.

Tikmēr nesnauž arī atbalsta komanda. Viņu uzdevums: izdomāt un sagādāt resursus, kas palīdzētu cilvēkam strādāt. Teiksim, situācija: sievietei tiek plānots darbiņš – likt iepakojumā noteikta daudzuma salvetes, bet viņa… neprot skaitīt. Kā palīdzēt viņai veikt uzdevumu? Pirmā loģiskā atbilde, kas iešaujas prātā, – trūkstošās prasmes iemācīt, tomēr, iespējams, apgūt saskaitīšanu cilvēkam izrādītos par grūtu. Lūk, kā tas tika atrisināts: sievietei uz darba galda nolika tabulu ar piecpadsmit lodziņiem; uz katra viņa novietoja vienu salveti, un, kad tabula bija pilna, viņa zināja – vajadzīgais daudzums ir paņemts. Vienkārši, bet efektīvi.

Tomēr reizēm risinājumi prasa ne tikai radošu vai asprātīgu, bet arī tehnoloģiski sarežģītu pieeju – piemēram, konstruēt iekārtu, kas kompensē roku trūkumu. “Nepārspīlējot varu teikt, ka tā ir atsevišķa zinātne – izprojektēt, kā konkrētajam cilvēkam paveikt darbu,” stāsta Klaudija.

Kā viss notiek?

Tātad – cilvēks ir guvis atbalstu: izvēlējies amatu, iemācījies visu nepieciešamo, saņēmis viņam radītus resursus… Kas notiek tālāk?

Daļu cilvēku nodarbina pats sociālais uzņēmums. Kāds darbinieks tīra telpas vai sagaida apmeklētājus reģistratūrā, cits saklāj galdu, vēl kāda pienākums ir konkrēts, bet atbildīgs – sekot līdzi, lai labierīcības telpās neaptrūktos tualetes papīra. Parasti sociālajam uzņēmumam pašam pieder vairākas ražotnes – piemēram, Klaudijas uzņēmums kūrē bistro un pat galdniecību. Cilvēki gatavo ēst, apkalpo vietējos iedzīvotājus, un bistro ir labi apmeklēts, savukārt galdniecībā top jaunas lietas – tādas kā iepakojuma kastes, rotaļlietas, iekura skaliņi vai namiņi kukaiņiem (tos izvieto urbānajā vidē, tādējādi līdzsvarojot ekosistēmu). Tikmēr daļa uzņēmuma darbinieku – 28 cilvēki – dodas uz darbu ārpusē un plecu pie pleca ar pārējiem darbiniekiem strādā atvērtajā darba tirgū, piemēram, izjaucot elektropreces, šķirojot detaļas, arhivējot vai iznīcinot dokumentus (lielākoties īpaši slepenus). Atkarībā no tā, kādi ir pasūtījumi, sociālais uzņēmums arī iegādājas iekārtas un veido speciālas darbnīcas.

Parasti darbs norisinās grupās, kas sastāv no 14 cilvēkiem un viena grupas vadītāja – pretēji gaidītajam, viņš nav sociālais darbinieks vai citas palīdzošas profesijas pārstāvis, bet gan cilvēks ar tehnisku izglītību, kurš gadu papildus apguvis pedagoģiju un psiholoģiju. Tomēr fakts, ka atbalsta persona atrodas līdzās, vēl nenozīmē, ka viņš iesaistās ik uz soļa – palīdzīgu roku viņš sniedz vien brīdī, kad citādi nav iespējams. Ne velti Vācijā jau kopš mazotnes liels uzsvars likts uz neatkarību; nekas no tā, ko cilvēks varētu paveikt pats, viņa vietā darīts netiek. Tiesa, šķēršļus ceļā uz neatkarību mēdz likt vecāki, kas slimā bērna vietā gatavi darīt visu. “Darbs ar vecākiem nav viegls,” piekrīt Klaudija. “Un bieži vien vecāku viedoklis par neatkarīgu dzīvi atšķiras no pašu bērnu uzskatiem. Mēs tādos gadījumos sakām: “Viss, jūsu mazulītis ir izaudzis! Jums ir jālaiž viņš pasaulē.””

Darbs palīdz dzīvot

Nav jāmeklē zinātniski pierādījumi (kaut arī tādu netrūkst), lai pārliecinātos, cik lielu lomu ikviena cilvēka dzīvē spēlē sociālie kontakti, izaugsmes iespēja un notikumiem piesātinātas dienas. Citiem vārdiem sakot – iespēja dzīvot jēgpilni. Turklāt, izjūtot sevi kā daļu no sabiedrības, cilvēks ar invaliditāti būtiski ceļ savu pašvērtējumu. “Piekritīsit, pastāv milzīga atšķirība – vai cilvēks savā nodabā līmē aplikācijas, vai arī gatavo sveces, kas sniedz prieku citiem. Cilvēki sociālajos uzņēmumos strādā, nevis nodarbojas ar niekiem,” strikti uzsver Klaudija.

Vienlaikus cilvēks strādādams parūpējas par savu nākotni, neriskējot reiz kļūt par nastu – proti, par katru cilvēku ar invaliditāti, kas strādā, tiek veiktas sociālās iemaksas atbilstoši vidējai algai valstī. Un, kaut arī viņu ikmēneša alga ir gana pieticīga (vidēji 80 eiro, papildus saņemot piemaksas atkarībā no uzņēmuma peļņas, kā arī sociālos pabalstus), pēc divdesmit gadiem viņi var doties vecuma pensijā un baudīt godīgi nopelnīto, ik mēnesi saņemot 800 eiro lielu pensiju.

Vai tā reiz būs arī pie mums? Tikmēr Latvijā…

Arī Latvijā katram ir tiesības strādāt. Vismaz teorētiski. Kā nosaka Darba likuma 7. pants, “ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu”, tomēr ir vairākas nianses, kas skar cilvēkus ar garīgajiem traucējumiem. Pirmkārt, viņi var strādāt, ja ar tiesas lēmumu nav ierobežota viņu rīcībspēja. Realitātē šādi ierobežojumi pastāv gana bieži (parasti par tiem parūpējušies radinieki; ne vienmēr pamatoti), un tie var skart arī darbu. Citiem vārdiem sakot – ja aizbildnis uzskata, ka cilvēkam jāstrādā nav, viņš paliks tur, kur atrodas, – vienmuļās dzīves pašā viducī. Tieši beztiesība ir viens no iemesliem, kāpēc resursu centrs “Zelda” tik aktīvi iestājas par tā saucamo atbalstīto lemtspēju. Sīkāk par to: ŠEIT.

Otrkārt, ja cilvēks diendienā mitinās aprūpes iestādē, bet viņš atrod darbu, aktuāls kļūst jautājums, vai viņam piemērotākā eksistences forma ir ikdiena aprūpes iestādē. Gan pēc likuma normām, gan pēc loģikas viņam vajadzētu pārcelties uz savu dzīvesvietu un saņemt atbalstu tur. (Jo, kaut arī cilvēks strādā, viņam, visticamāk, bez atbalsta neiztikt.) Tas ir viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc visā valstī sākusies desinstitucionalizācija – projekts, kas vērsts uz patstāvīgu dzīvi ārpus aprūpes iestādes. Tomēr jauni atbalsta pakalpojumi ir vēl tikai nākotnes vīzija – šobrīd tiek vākta informācija, kas cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem nepieciešams, lai viņi dzīvotu patstāvīgi. Un tas nozīmē vienu – lielākā daļa pašvaldību vēl nav gatavas sniegt cilvēkiem reālu atbalstu.

To visu saliekot kopā, sanāk, lūk, šāda situācija: cilvēki, mitinādamies aprūpes iestādēs, drīkst strādāt, tomēr… minimāli. Un pavisam noteikti ne pilnu darbalaiku; pretējā gadījumā viņi riskē zaudēt valsts nodrošinātu mājokli.

Vienlaikus prasībās sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteikts, ka ilgstošas aprūpes iestādēs “jānodrošina darba prasmju saglabāšana, atjaunošana vai apgūšana atbilstoši (..) individuālajā plānā paredzētajam”. Ja darbs nav vērsts uz peļņu, bet uz nodarbinātību, to par algotu darbu neuzskata. Tā nu Latvijas aprūpes iestādēs aiz slēgtām durvīm top skaisti šedevri – izšūtas vai zīmētas gleznas, rūpīgi šūdinātas vai kokā darinātas rotaļlietas, adījumi, rotājumi… Bieži vien darinājumi ir tik virtuozi, ka raisa apbrīnu. Bet arī neizpratni, kāpēc cilvēki, kuriem liktenis dāvājis veiklus pirkstus un mākslinieciskuma izjūtu, nedrīkstētu ar to pelnīt.

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka tuvākajos mēnešos Latvijā sāksies sociālās uzņēmējdarbības pilotprojekts. Atliek cerēt, ka tā gaitā radīsies arī skaidrība, kādus soļus spert, lai līdz darba tirgum nonāktu cilvēki, kuriem šobrīd uzsākt darbu – turklāt saņemot algu! – šķiet tikpat neiespējami, kā aizlidot līdz Mēnesim.

03.10.2016.

Projekts “Atver sirdi Zemgalē” aicina vecākus pieteikt sociālajai rehabilitācijai bērnus ar invaliditāti

KAD? Pieteikšanās turpināsies līdz šī gada 31. oktobrim. Tas nozīmē – vairs nav atlicis daudz laika!

KĀPĒC? Pieteikties nepieciešams, lai bērni, kam noteikta invaliditāte, varētu saņemt sev nepieciešamo sociālo rehabilitāciju. (Sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas palīdz bērnam sadzīvot ar veselības traucējumiem, tikt galā ar ikdienu un mācīties dzīvot sabiedrībā. Sociālo rehabilitāciju veic tādi speciālisti kā psihologs, logopēds, reitterapeits, hidroterapeits.) Ne mazāk būtisks ir fakts, ka pakalpojumus saņems arī bērnu vecāki, turklāt – pilnīgi bez maksas!

CIK DAUDZ? Kopumā katram bērnam no 2017. līdz 2022. gadam paredzēta iespēja apmeklēt līdz pat četriem dažādiem speciālistiem (piemēram, psihologu, logopēdu, reitterapeitu, hidroterapeitu vai jebkādu citu speciālistu, kas viņam nepieciešams); katru speciālistu– līdz desmit reizēm.

Savukārt bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes šajā laikā bez maksas varēs apmeklēt līdz diviem dažādiem speciālistiem – psihologu, rehabilitologu, fizioterapeitu vai izglītojošas atbalsta grupas; katru – līdz desmit reizēm.

KUR? Šo iespēju var izmantot visi vecāki, kas dzīvo Zemgales plānošanas reģionā (izņemot Jaunjelgavas novadu).

KĀ? Lai pieteiktos, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Ja rodas jebkāda veida neskaidrības (tostarp gadījumos, kad sociālie darbinieki jums nespēj sniegt visu informāciju, kas jūs interesē), droši zvaniet vai rakstiet projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītājai Dacei Strautkalnei, e-pasts: dace.strautkalne@zpr.gov.lv, tālrunis: 63021250, 28807929.

Sagatavoja:
Inita Kabanova,
tālr. uzziņām: 67021584 vai 20219048

25.08.2016.

Zemgales reģionā aprūpes iestādes neslēgs. Citur gan.

Labklājības ministrija (LM) skaidro, kā un kāpēc tiks reorganizētas sociālās aprūpes centru filiāles. Slēgtas tiks trīs: VSAC Vidzeme filiāle Allaži, VSAC Rīga filiāle Teika un VSAC Latgale filiāle Kalkūni.

Labklājības ministrija (LM), turpinot ieviest sabiedrībā balstītus pakalpojumus, no 2016. līdz 2019. gadam plāno pārtraukt trīs valsts sociālās aprūpes centru filiāļu darbību. Iespēja slēgt novecojušās filiāles tika rasta, jo samazinājies to bērnu skaits, kuriem nepieciešama aprūpe valsts sociālās aprūpes centros. Vienlaikus LM skaidro, kā izvēlētas slēgšanai paredzētās filiāles un kā plānotās izmaiņas ietekmēs to iemītniekus un darbiniekus.

Kopš 2002. gada sociālās aprūpes centros dzīvojošo bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 65% – no 1049 līdz 367 bērniem. Sociālo centru iemītnieku skaitu tuvākajos gados samazinās arī deinstitucionalizācijas projekts, kas ļaus pēc iespējas lielākam skaitam bērnu dzīvot ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē, savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varēs izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu.

Sarūkot pieprasījumam, kā arī reaģējot uz riskiem, ko radīja sliktā stāvoklī esošas ēkas, valsts ir radusi iespēju slēgt novecojušas vai citādi nepiemērotas sociālās aprūpes centru (VSAC) filiāles. Tā pēdējo sešu gadu laikā ir izbeigta sešu filiāļu darbība. 2010. gadā slēgta VSAC Kurzeme filiāle Piltene, VSAC Latgale filiāle Istra un VSAC Vidzeme filiāle Nītaure. 2012. gadā darbu pārtrauca VSAC Vidzeme filiāle Saulstari, bet 2015. gadā – VSAC Vidzeme filiāle Rauna un VSAC Zemgale filiāle Kauguri.

Savukārt līdz 2016. gada 1. oktobrim paredzēts pakāpeniski pārtraukt VSAC Vidzeme filiāles Allaži darbību. Līdz 2017. gada 1. septembrim pārtrauks VSAC Rīga filiāles Teika darbību, un līdz 2019. gada 1. septembrim – VSAC Latgale filiāles Kalkūni darbību.

Deinstitucionalizācija un sabiedrībā balstīti pakalpojumi

Līdz 2023. gadam plānošanas reģioni ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu īstenos LM ierosināto deinstitucionalizācijas (DI) procesu, attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs.

Tādējādi pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem retāk nonāks ilgstošās aprūpes institūcijās un varēs uzsākt neatkarīgu dzīvi ārpus tām; ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem būs nodrošināta iespēja augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem piedāvās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus pašvaldībās.

DI projektu īstenošana tiek finansēta no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Attiecīgi valsts uzdevums būs nodrošināt, lai DI sasniegtie rezultāti turpinātos arī pēc tam, kad struktūrfondu finansējums būs izmantots.

Papildu informācijai:
Inita Kabanova
Labklājības ministrijas ES komunikācijas projektu vadītāja
67021584, 20219048

1049 Bērnu skaits aprūpes iestādēs 2002. gadā.
367 Bērnu skaits aprūpes iestādēs 2016.gadā.

12.05.2016.

Piesaki aprūpes pakalpojumus bērniem ar invaliditāti

04.04.2016.

03.03.2016.

Deinstitucionalizācijas (DI) projekts “Atver sirdi Zemgalē” ir sācies!

Kas nepieciešams bērnam, lai viņš būtu vesels un laimīgs? Pēc atbildes uz tādu jautājumu nav tālu jāmeklē. Skaidrs, ka ģimene un droša vide! Bet, ja nu šādu jautājumu uzdotu, domājot par bērnu, kas mitinās aprūpes iestādē? Kā uzlabot viņa dzīvi?

Tieši tik sarežģītu atbilžu meklējumos jau drīzumā uz Zemgales reģiona bērnu aprūpes iestādēm dosies speciālistu komandas, lai tiktos ar to pastāvīgajiem iemītniekiem – maziem un vairs ne tik maziem.

Satraukums iestādēs

Notikumu secība ir šāda: tuvāko nedēļu laikā Zemgales Plānošanas reģions izsludinās konkursu, aicinot pieteikties ekspertu komandas, kas tiksies ar bērniem un vērtēs viņu vajadzības. Pēc tam izvēlētie speciālisti dosies uz aprūpes iestādēm un sāks darbu, proti, pēc Labklājības ministrijā apstiprinātas metodikas katram no iestādes iemītniekiem izstrādās individuālu plānu. Vajadzības tiks vērtētas arī bērniem invalīdiem, kas dzīvo ģimenēs – protams, ja viņu vecāki to vēlēsies.

Tikmēr bērnu namos sācis virmot satraukums. Kā norisināsies vērtēšana? Kas būs eksperti? Vai viņi iejauksies iestādes darbā? Cik ilgas būs intervijas? Kādas būs vērtēšanas sekas? Kas notiks ar pašām institūcijām?

Lai apspriestu visu neskaidro, ar aprūpes iestāžu pārstāvjiem Jelgavā tikās DI projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja Dace Strautkalne, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes departamenta vecākā eksperte Baiba Stankēviča un “Sociālo pakalpojumu aģentūras” pieaicinātā eksperte – mācību centra “Atbalsts sociālajai integrācijai” direktore Irēna Hadaņonoka-Tjarve. Spraigās diskusijās iezīmējās svarīgākais – skaidrība par to, kāpēc bērnu aprūpē nepieciešamas pārmaiņas. Turklāt – jo ātrāk, jo labāk.

DI – stāsts par iespējām

Jau šobrīd ikvienam no audzēkņiem, kas dzīvo iestādē, izveidots tā saucamais individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, turklāt ik gadu tas tiek papildināts vai mainīts. Varētu šķist – ja tāds jau pastāv, kāpēc jārada jauns? Baiba Stankēviča sniedz tiešu atbildi: “Kad Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija veic pārbaudes bērnu namos, bieži atklājas nepilnības. Dažos plānos no jauna parādās tikai datumi, bet ne saturs. Rodas loģisks jautājums – vai tiešām trīs gadu laikā bērnam nekas nav mainījies?” Vienlaikus Baiba Stankēviča uzsver – eksperti nevērtēs aprūpes darbinieku paveikto; viņu uzmanības fokusā būs tikai un vienīgi bērni – viņu spējas un resursi.

Arī Irēna Hadaņonoka - Tjarve uzskata, ka ekspertu piesaistē jāsaskata ieguvumi, nevis draudi. “Šis ir ļoti labs, uz bērniem vērsts projekts,” DI raksturo speciāliste. “Katram bērnam tiks noteikta palīdzība, kas viņam nepieciešama. Piemēram, daudzi no viņiem ir atbrīvoti no skolas eksāmeniem. Kāpēc? “Tāpēc, ka dumji!” skan ātrā atbilde. Bet varbūt iemesli ir gluži citi, un, iespējams, tos var ietekmēt. Piemēram, dažkārt neveidojas laba sadarbība starp aprūpes iestādi un skolu – audzēkņiem jau uzspiests bērnu nama zīmogs un mācību iestādē viņi nonāk lielā stresā. Kā risināt, kā palīdzēt – to mēs uzzināsim no ekspertiem.”

Vēl viens iemesls, kāpēc nepieciešams piesaistīt neatkarīgus speciālistus, - informācijas trūkums. Lai cik tas šķistu neticami, šobrīd nedz plānošanas reģioniem, nedz Labklājības ministrijai nav pieejami individuāli dati par bērniem aprūpes iestādēs. Citiem vārdiem sakot – nav skaidrs, kas bērniem nepieciešams. Tikai, iegūstot informāciju par to, kāda veida palīdzība vajadzīga, parādīsies iespēja efektīvāk izmantot ES struktūrfondu naudu, visā valstī veidojot un attīstot jaunus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Ne velti saka – tikai saprotot, kur atrodies, iespējams doties tālāk.

Turpinājums sekos

Drīz vien – marta beigās – Zemgales Plānošanas reģions izsludinās vēl vienu konkursu: speciālistiem, kuri reģiona bērnu aprūpes iestādēm izstrādās reorganizācijas plānus. Reorganizācija – tas izklausās gana biedējoši, tāpēc nepārsteidz fakts, ka aprūpes iestāžu darbinieki jūtas apdraudēti un neziņā par savu nākotni. Tomēr bažām palikt bez darba nav pamata. Kaut arī DI procesā, kas ilgs līdz 2022. gada beigām, tiks ieguldīts liels darbs, lai pēc iespējas vairāk bērnu nonāktu audžuģimenēs, jau tagad ir skaidrs – visticamāk, aprūpes nami tukši nepaliks. Turklāt, kā novērojusi Dace Strautkalne, daļa pusaudžu, kas mitinās iestādēs, jūtas tik neatkarīgi, ka nemaz nevēlas pārcelties uz dzīvi ģimenēs. “Tātad – lai sagatavotu bērnus patstāvīgai dzīvei, iestādes pakalpojumiem jābūt maksimāli efektīviem. Reorganizācijas plāns šajā ziņā var kalpot par lielu resursu – tehnisko dokumentāciju, ko iespējams likt lietā, piesaistot “Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas” finansējumu. Ne velti tieši sociālā joma šajā programmā ir viena no prioritātēm – to vērts izmantot,” uz aktīvu rīcību aprūpes iestādes aicina speciāliste.

Visiem iestāžu darbiniekiem būs arī iespēja iziet apmācības – apgūstot prasmes strādāt grupās ar daudz mazāku bērnu skaitu nelielās un mājīgākās telpās.

Kas notiks tālāk? Pēc tam, kad vieni speciālisti būs novērtējuši bērnus, savukārt citi – iestādes, Zemgales Plānošanas reģions informāciju apkopos un izmantos, izstrādājot visa reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānu. Virziens ir noteikts: prom no institūcijām, pēc iespējas tuvāk reālajai dzīvei un cilvēku – kā lielu, tā arī mazu – vajadzībām. Atliek vien aktīvi strādāt, un pirmie soļi tālajā ceļojumā tiks sperti jau tūlīt.

Sagatavoja:
Zita Vēvere,
projekta „Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

23.12.2015.

Palielinās pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem

Bauskas novada domes sēdē 22.decembrī deputāti apstiprināja dalību projektā “Atver sirdi Zemgalē”.

Tā ir deinstitucionalizācijas aktivitāte, kas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri pašlaik uzturas valsts sociālās aprūpes institūcijās, bet varētu dzīvot ārpus tām, pakāpeniski tiks nodrošināti sociālie pakalpojumi dzīvesvietā. Sociālos pakalpojumus, kas kompensēs līdzšinējo valsts institūciju klientu vajadzības pēc palīdzības ikdienas aktivitātēs, piemēros individuāli katram cilvēkam.

Projekta “Atver sirdi Zemgalē” mērķis ir Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.

Mērķa sasniegšanai īstenojamās darbības: izvērtētas personu ar invaliditāti un ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu individuālās vajadzības un izstrādāti atbalsta plāni; izstrādāts detalizēts deinstitucionalizācijas plāns, kurā izvērtēti esošie pakalpojumi un noteikti nepieciešamie uzlabojumi to optimālai attīstībai; izstrādāti bērnu aprūpes iestāžu reorganizācijas plāni; sniegti sabiedrībā balstīti pakalpojumi personām ar invaliditāti; apmācīti speciālisti; izglītota un informēta sabiedrība.

Projekta mērķa grupas ir pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras saņem Valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus un pasākuma īstenošanas laikā pāriet uz dzīvi sabiedrībā kā pilngadīgas personas ar garīgā rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā, ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un jaunieši līdz 17 gadu vecumam, kuri saņem valsts vai pašvaldības finansētus bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus, bērni ar funkcionāliem traucējumiem, potenciālie aizbildņi, adoptētāji, audžuģimenes.

Bauskas novada pašvaldība 25. novembrī ir saņēmusi Zemgales Plānošanas reģiona vēstuli „Par sadarbības līguma projekta nosūtīšanu saskaņošanai projekta iesnieguma „Atver sirdi Zemgalē” ietvaros.”

Sadarbības līgums paredz izveidot deinstitucionalizācijas vadības grupu, sniegt nepieciešamo informāciju deinstitucionalizācijas plāna izstrādes procesā, piesaistīt „sociālo mentoru”, atvērt Valsts kasē atsevišķu norēķina kontu, kā arī nodrošināt atsevišķu projekta pasākumu priekšfinansēšanu.

Zemgales plānošanas reģionam piešķirtie Eiropas Sociālā fonda līdzekļi ir 5 709 424 eiro, projektā piedalās 21 pašvaldība. 85% no projekta kopējām izmaksam sedz Eiropas Sociālā fonds un 15% ir valsts budžeta finansējums. Finansējums tiek pārskaitīts pašvaldībai sešu mēnešu laikā pēc atskaišu iesniegšanas. Priekšfinansējuma apjoms būs atkarīgs no deinstitucionalizācijas plāna izstrādes rezultātiem un pēc izvērtējuma, cik novada iedzīvotājiem ir nepieciešami projekta ietvaros minētie pakalpojumi. Pašlaik šādas informācijas nav, bet ir zināms, ka Sociālajam dienestam būs jānodrošina viens mentors-pavadonis uz piecām personām ar invaliditāti.

Projekta realizācija plānota laika posmā no 2015.–2022.gada 31.decembrim.

Sagatavoja:
Zane Gorškova,
sabiedrisko attiecību speciāliste