Status: Īstenots
Projekta nosaukums: Baltijas enerģētikas teritorijas- plānošanas perspektīvas
Projekta budžets: Interreg Baltijas jūras reģions
Projekta mērķis
Projekta mērķis ir Izveidot ilgtspējīgu saikni starp nepieciešamību paaugstināt atjaunojamo resursu ražošanu un pielietošanu, un šīs tematikas iekļaušanu attīstības plānošanas un telpiskās plānošanas procesos un dokumentos, lai veicinātu un nodrošinātu ES vides un enerģētikas politiku realizāciju projekta partneru reģionos. Veicināt sadarbību starp projektā iesaistītajām institūcijām.
Galvenās aktivitātes
Projektā īstenojamās darbības saistītas ar atjaunojamo energoresursu plānošanu, izmantošanu, iesaistīto institūciju kapacitātes celšanu. 16 pašvaldībās tiks izstrādāti Enerģētikas Rīcības plāni – Jelgavas novadā, Dobeles novadā, Ozolnieku novadā, Auces novadā, Bauskas novadā, Iecavas novadā, Aknīstes novadā, Pļaviņu novadā, Jaunjelgavas novadā, Salas novadā, Tērvetes novadā, Krustpils novadā, Aizkraukles novadā, Jēkabpils novadā, Rundāles novadā, Viesītes novadā.
Zemgales plānošanas reģiona aktivitātes:
- Zemgales Plānošanas reģiona Enerģētikas Rīcības plāna 2012.-2020. aktualizācija.
- Zemgales Plānošanas reģiona Enerģētikas Rīcības plāna 2012.-2020. uzraudzības (monitoringa) sistēmas izstrāde un attīstīšana:
- Programmatūras izstrāde Rīcības plāna izpildes kontrolei;
- Reģiona pašvaldību un iesaistīto pušu speciālistu apmācības programmatūras lietošanai.
- Pašvaldību enerģētikas rīcību plānu sinhronizācija ar Zemgales Plānošanas reģiona Enerģētikas Rīcības plānu 2012.-2020.
- Starptautiskas konferences rīkošana, piedaloties VASAB un LR nozaru ministrijām (VARAM, EM) par aktualitātēm un inovācijām vides un atjaunojamo energoresursu jomā Baltijas jūras reģionā.
- Pieredzes apmaiņas vizītes projekta parteru reģionos pašvaldību speciālistiem, kuri piedalās rīcības plānu izstrādē.
- Vietējas un reģionālas nozīmes darba grupas rīcības plānu izstrādei.
- Institucionālās sadarbības stiprināšana ar Zemgales reģionālo enerģētikas aģentūru (ZREA).
Īstenošanas laiks: 1.03.2016- 28.02.2019
Koordinātors: Raitis Madžulis
Publicitāte
19.01.2018.
Projekts „Teritorijas enerģijai Baltijā – plānošanas perspektīva” (BEA-APP)
Eiropas Teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 projekts „Baltijas enerģētikas teritorijas – plānošanas perspektīvas” piedāvā plānošanas instrumentus, lai atvieglotu un paātrinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas procesu ieviešanu un risinātu izaicinājumus, kas radušies enerģijas pārejas procesā. BEA-APP mērķis ir paaugstināt procesā iesaistīto pušu informētību par reģionālo un enerģijas plānošanu. Starptautiski atjaunojamās enerģijas plānošanas kritēriji palīdz izraudzīties piemērotas teritorijas vēja enerģijas, bioenerģijas un fotoelementu tehnoloģiju uzstādīšanai. Izstrādājot pilotprojektus, tiek informēti telpiskās plānošanas, pašvaldību un enerģijas aģentūru speciālisti, veicinātas enerģijas ražotāju investīcijas.
Projekta ieviešana notiek no 2016.gada marta līdz 2019.gada februārim. Projektā piedalās 11 partneri no astoņām valstīm. Vadošais partneris - Meklenburgas Rietumpomerānijas reģiona Enerģijas, infrastruktūras un digitālās attīstības ministrija (Vācija), koordinators- Baltijas Vides Forums, partneris - Zemgales plānošanas reģions (turpmāk- ZPR). BEA-APP kā paraugprojekts (flagship) tiek īstenots atbilstoši ES Zilās izaugsmes stratēģijai un tam ir nozīmīga loma starptautisko izaicinājumu risināšanā, lai sasniegtu ES Baltijas jūras stratēģijas mērķus.
Zemgalei aktuāli mērķi enerģētikas jomā, kuri sasniedzami līdz 2020.gadam. Projekta aktivitātes saistītas ar atjaunojamo energoresursu plānošanu, izmantošanu, iesaistīto institūciju kapacitātes celšanu. Projektā būs kopīgas aktivitātes visiem partneriem, taču ZPR projekta ietvaros plānotās būs raksturīgas un noderīgas Zemgales pašvaldībām, lai veiksmīgāk pretendētu uz ES fondu finansējumu vides un enerģētikas jomā.
Tiek paplašināta plānošanas dokumentu bāze, izstrādājot Enerģētikas rīcības plānus 16 pašvaldībām, tiek aktualizēts ZPR Enerģētikas rīcības plāns 2012.-2020.gadam un izveidota Enerģētikas Rīcības plānas 2012.-2020.gadam uzraudzības sistēma.
2017.gada 18.maijā Bauskā, tiekoties ar Zemgales Enerģētikas darba grupas pārstāvjiem, uzņēmums „Ekodoma” prezentēja darba plānu enerģētikas rīcības plāna izstrādei 16 Zemgales pašvaldībās.
Lielākais darbs jau ir paveikts, un iegūtie rezultāti prezentēti darba grupās Dobelē un Aizkrauklē. Analizējot iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņu, secināts, ka Zemgalē apskatītajās 16 pašvaldībās iedzīvotāji gadā patērē mazāk (823 kWh), nekā valstī vidēji (900 kWh), un tas ir teju divreiz mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (1564 kWh gadā). No pētījumā iesaistītajām 16 pašvaldībām lielākais elektrības patēriņš ir Ozolnieku novadā (1072 kWh/gadā), bet mazākais - Aknīstes novadā (661 kWh).
Noslēgušies arī ZPR rīkotie pieredzes braucieni pašvaldību enerģētikas darba grupu speciālistiem, kuros 16 Zemgales pašvaldību eksperti guva jaunas zināšanas par kaimiņvalstīs īstenoto enerģētikas nozarē.
2017.gada novembra sākumā Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone, Jelgavas novada un ZPR pārstāvji piedalījās labās prakses pieredzes mācību braucienā Tartu un Centrālsomijas reģionā, apmeklējot projekta partnerus - Tartu Enerģētikas aģentūru un Centrālsomijas rajona padomi. Iegūtās zināšanas tiek izmantotas Enerģētikas rīcības plānu sagatavošanā un labās prakses pārnesei.
Tartu Reģionālās enerģētikas aģentūras (TREA) projektu vadītāja Anti Rose vadībā īsā vizītē apmeklējām un iepazināmies ar Palamuses pašvaldības labās prakses piemēriem – jaunuzcelto pašvaldības ēku, energoefektīvo ģimnāzijas projektu un jaunceļamā bērnudārza projektiem.
Palamuses ciemā siltuma ražošanas izmaksas bija vienas no dārgākajām Igaunijā, taču dažādu īstenoto projektu rezultātā enerģijas cena samazinājusies divas reizes. Administrācijas ēka ir pirmais piemērs apkārtnē, kur ēka celta pēc pasīvās mājas principiem un siltums tiek iegūts ar zemes siltumsūkņa palīdzību. Atšķirībā no Bauskas novada, kur lielā daļā līdzīgu apdzīvotu vietu 90.gados apturēta centralizētās siltumapgādes sistēmas darbība, Palamusē centrālā apkure saglabāta. Pie neliela iedzīvotāju skaita tā bijusi loti dārga - vairāk nekā 100 eiro MWh. Balstoties uz iegūto pieredzi pašvaldības ēkā, lēmumu pāriet uz apkuri ar zemes siltumu pieņēmuši arī septiņu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Ciematā top arī jauns bērnudārzs, kuram apkures vajadzībām tiks izmantots siltumsūknis.
Centrālsomijas rajona padomes bioekonomikas nozares attīstības vadītājs PhD.Hannu Koponens bija sagatavojis vizītes programmu Somijā, viņš atbild par bioekonomikas sektora attīstību reģionā.
Centrālsomijas teritorija ir 19 763 km², no kuras aptuveni 80% aizņem mežs - aptuveni 15 800 km2. Tur dzīvo aptuveni 5% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita-274 762. Reģions sastāv no 30 pašvaldībām, tā centrs ir Jiveskile (Jyväskylä). Kopējais enerģijas patēriņš Centrālajā Somijā 2016. gadā bija 17,4 TWh, samazinājies no maksimālās, 18,6 TWh (sasniegts 2010.gadā). Centrālsomijas fosilo resursu patēriņš ir samazinājies par 14% (no 2004.gada līdz 2016.gadam). Lielākā samazinājuma daļa saistīta ar mazāku naftas produktu izmantošanu elektroenerģijas un siltuma ražošanā, kā arī ēku apsildē. Pat transporta nozarē, kur kopējais enerģijas patēriņš palielinās, fosilā kurināmā (benzīna un dīzeļdegvielas) izmantošana ir nostabilizējusies. Pieaugumu nodrošina atjaunojamo enerģijas avotu - biogāzes plašāka izmantošana. Kūdras īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā ir 10%, ogles - 0,1%.
Reģionā īstenoti vairāki pasākumi, lai efektīvi izmantotu pieejamos resursus - piemēram, Jiveskiles pilsētas atkritumu izgāztuvē notiek biogāzes savākšana, to veiksmīgi izmanto automašīnu dzinēju darbināšanai. Pohjanmā reģiona Vāsā biogāzi izmanto pilsētas sabiedriskajā transportā. Darba sesijās bija iekļautas prezentācijas un diskusijas par atjaunojamo enerģiju Centrālajā Somijā un piemērošanos klimata pārmaiņām. Runājām par pieredzi Zemgalē.
Centrālsomijas reģiona stratēģiskie mērķi nākošajiem četriem gadiem ir bioekonomikas attīstība, zināšanu un digitālā ekonomika, labklājība un tūrisms. Nākotnes plānošana notiek cieši sadarbojoties zinātnei, izglītības iestādēm un pašvaldībām. Nacionālais tehnoloģiju pētniecības institūts (turpmāk-VTT) ir viena no vadošajām pētniecības un tehnoloģiju organizācijām Eiropā. Lielākās izglītības iestādes reģionā ir Jiveskiles universitāte un Lietišķo zinātņu universitāte (turpmāk-YAMK) www.jamk.fi, kas nodrošina profesionālo augstāko izglītību.
Tikāmies ar Marko Pānanenu, YAMK pārstāvi, kas prezentēja bioekonomikas programmas. Universitāte veicina bioekonomikas attīstību un eksporta pieaugumu, radot resursu taupošus materiālus un ieviešot aprites ekonomiku. Pētniecībā apvieno vairākas zinātnes nozares (piemēram, mežsaimniecību, lauksaimniecību, ražošanas ekonomiku, enerģijas ražošanu, uzņēmējdarbību un tūrismu). Uzmanības centrā ir pārtikas ķēde, mežrūpniecība un tās blakusprodukti un enerģijas ražošana.
Jau 1993.-2003.gadā tika uzsāktas bioenerģijas programmas. Demonstrācijas projekti bija efektīvi. VTT vadīja tehnoloģiju programmas. 17 pašvaldības izstrādāja plānus pāriet uz biomasu, 14 to realizēja. Saražotā enerģija no biomasas Somijā ir salīdzināma ar atomstacijas jaudu. Izmanto šķeldu ~ 1 milj.m3 gadā. Nozares attīstība nav viennozīmīga, atkarīga no valsts atbalsta. Nākotnes tendences ir zemes siltuma izmantošana, to grūti izkonkurēt. Jaunajās mājās tā ir vispopulārākā tehnoloģija.
Lietišķo zinātņu universitāte YAMK seko līdzi reģiona stratēģiskajiem mērķiem, analizē kādas prasmes un profesijas būs nepieciešamas nākotnē, kādas uzņēmēju investīciju idejas un izglītības vajadzības būs 2040.gadā. Pašvaldība iesaista uzņēmējus, pēta, kādas ir to nākotnes vajadzības, iekļauj pētniecības vajadzības un vērtē, kādi būtu visveiksmīgākie attīstības virzieni. Veiksmes atslēga ir starpnozaru sadarbība un stratēģisko izpētes programmu ieviešana.
Par biogāzes ražošanas pieredzi stāstīja Circwaste projekta speciāliste Outi Pakarinena. Circwaste projekta (2016-2023) mērķi ir aprites ekonomikas attīstība un „Nacionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna” mērķu sasniegšana, izstrādājot un ieviešot jaunus pilotprojektus. Projekta kopējais finansējums 18 MEUR, no tiem 11 MEUR ES LIFE programma, projektā līdzdarbojas 20 partneri. „Somijas stratēģija 2016.-2025.gadam aprites ekonomikā” apraksta pasākumus ilgtspējīgai attīstībai, prioritārās tēmas ir transports un loģistika. Atkritumu mašīnu, ko darbina ar biogāzi, rotā uzraksts – „Mani darbina bioloģiskie atkritumi- paldies par šķirošanu”. Paredzams, ka Somijā ar biogāzi darbināmu transportlīdzekļu popularitāte palielināsies, uzstādot jaunas biogāzes ražošanas iekārtas kopā ar jaunām biogāzes uzpildes stacijām, piemēram, Mustankorkē.
Ēkās ģeotermālā siltuma nozīme ir palielinājusies, pat ja tās daļa joprojām ir neliela. Somijā CO2 emisijas enerģijas ražošanā kopš 2004.gada ir samazinājušās par 16 %. Tas atbilst mērķiem, kas noteikti reģionālajai klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijai,” tā Hannu Koponens. Plānots, ka CO2 emisijas 2005.-2020.gadam jāsamazina par 23.5 %, atjaunojamā enerģija ražošanā 45 %, bet mērķis ir sasniegt 60 % no kopējā patēriņa. Kopumā Jiveskile attīstās harmoniski, pilsētā iedzīvotāju skaits pēdējos gados pieaug, migrācija notiek reģiona ietvaros. Līdz 2050.gadam reģions plāno kļūt CO2 neitrāls. Pēdējos gados vērojams ievērojams pieaugums tieši ģeotermālā siltuma izmantošanā, un jaunuzceltām privātmājām aptuveni pusē gadījumu par apkures risinājumu izvēlas zemes siltumu. Ir veikti aprēķini, ka enerģētikas jomā reģions spēj būt pilnībā neatkarīgs - atliek vien gudri izmantot pieejamos resursus. Mācību vizītes ietvaros guvām izpratni par ziemeļvalstu rīcību Eiropas direktīvu ieviešanas procesā.
Projektā paveiktais: www.balticenergyareas.eu/.
Ilze Tijone, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja