Publicitāte
25.09.2017.
Noslēdz projektu par darba ar jaunatni pilnveidošanu Bauskas novadā
Finansēts no valsts budžeta
Projekta “Darba ar jaunatni pilnveidošana Bauskas novadā” noslēguma seminārā Bauskā tika izvērtēti projekta rezultāti, apskatīti anketēšanā iegūtie dati un formulēti turpmāk veicamie darbi.
Galvenais darbs šajā projektā bija pētījums par Bauskas novada jauniešiem un viņu vajadzībām. Šie dati būs pamats institucionālās sistēmas pilnveidošanai darbam ar jaunatni Bauskas novada pašvaldībā vidējā laika periodā un ilgtermiņā. Aptaujā izzināts 439 jauniešu viedoklis.
2017. gada sākumā Bauskas novadā dzīvo 3 331 jaunietis vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Pēdējo trīs gadu laikā jauniešu skaits novadā samazinājies par 17% jeb 679 personām. Vidēji gadā novads "zaudē" 220 jauniešus.
Jauniešu īpatsvars Bauskas novada iedzīvotāju kopskaitā ir 14%, kas ir par 2% mazāk nekā 2014. gadā.
Konkrētu apdzīvotu vietu dalījumā novērojams, ka visstraujākais jauniešu īpatsvara samazinājums pēdējos trīs gados noticis Dāviņu pagastā (-27%) un Gailīšu pagastā (-22%). Savukārt salīdzinoši lēnāk jauniešu īpatsvars sarūk Ceraukstes un Mežotnes pagastos (-14%), kā arī Bauskas pilsētā (-15%)
Ikdienas aktivitātes absolūtajam vairākumam jauniešu notiek Bauskas novadā un ārpus novada jaunieši dodas parasti tikai uz kultūras un izklaides pasākumiem, kā arī, ja nepieciešama vizīte pie ārsta-speciālista. Abos minētajos aspektos Rīga ir izteikts Bauskas novada jauniešu "magnēts" - 59% novada jauniešu galvaspilsētā bauda kultūru un izklaidi, 58% apmeklē ārstus, un vēl 36% dodas arī iepirkties, bet 28% - vienkārši pavadīt brīvo laiku jeb "tusēt".
Lai gan vairākums - 60% - jauniešu ir apmierināti ar Bauskas novadu kā vietu, kur dzīvot, strādāt un pavadīt brīvo laiku, tomēr 28% pauž negatīvus novērtējumus.
Kā pamatojums kritiskiem vērtējumiem par Bauskas novadu izteikti bieži tiek norādīts uz brīvā laika, atpūtas un izklaides iespēju trūkumu (to minējuši 73% no jauniešiem, kuri nav apmierināti ar Bauskas novadu kā dzīves, darba un brīvā laika pavadīšanas vietu). Otra visbiežāk minētā atbilde ir - darba iespēju trūkums (to min 40% jauniešu).
Kopumā 54% jauniešu norāda, ka brīvā laika pavadīšanas iespējas ir tas jautājums, ko Bauskas novada pašvaldībai jārisina kā vienu no aktuālākajiem. Dažādas citas atbildes min ievērojami mazāks īpatsvars jauniešu. Uz nodarbinātības jautājumu risināšanas nepieciešamību norāda 21% jauniešu, sporta aktivitāšu nodrošināšanu - 17%, neformālās izglītības iespējām - 8%.
22. septembrī noslēguma seminārā piedalījās projekta īstenotāji, bija ieradušies pārstāvji no Valsts policijas, probācijas dienesta, Vecsaules un Uzvaras pagasta pārvalžu vadītāji. Viedokli pauda arī Bauskas novada jaunieši un deputāti Karīna Andreika un Artūrs Toms Plešs.
Apkopojot darba grupās apspriesto, tika formulēta būtiskākā atziņa: “Ir jāuzticas jauniešiem un jāatbalsta jauniešu iniciatīvas.” Tāpat klātesošie vienojās, ka darba efektivitātes paaugstināšanai novadā vajadzētu izveidot jaunatnes lietu speciālista amata vietu. Jaunatnes lietu speciālisti vai jaunatnes darbinieki ir nepieciešami arī pagastos.
Valsts policijas un probācijas dienesta pārstāvji apliecināja, ka ir gatavi nodrošināt preventīvo darbu audzināšanas stundās, sadarbībā ar Biznesa bibliotēku tiks izglītoti jaunie uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas novadā stiprinās jauniešu informēšanas platformu, rīkos jauniešu forumus un realizēs ilgtermiņa sadarbības projektus.
Pētījums un projekta laikā gūtās atziņas, ierosinājumi tiks prezentēti novada domes deputātiem 28.septembrī.
Projekta “Darba ar jaunatni pilnveidošana Bauskas novadā” mērķis bija attīstīt darba ar jaunatni sistēmas izveidi novadā un sekmēt plānveida ilgtermiņa uzdevumu īstenošanu. Projekts īstenots laika periodā no 2017. gada maija līdz septembrim Jaunatnes politikas valsts programmas 2017. gadam ietvaros.
Pētījuma ietvaros tika īstenotas vairākas aktivitātes:
1. Apkopoti statistikas dati par jauniešu skaita dinamiku Bauskas novadā. Izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus, sniegts pārskats par Bauskas novadā dzīvojošo jauniešu skaita izmaiņām pēdējo trīs gadu laikā, tai skaitā vecuma grupu dalījumā un konkrētu apdzīvoto vietu dalījumā (pagasti, Bauskas pilsēta). Statistikas dati ļauj vērtēt notikušās izmaiņas Bauskas novada iedzīvotāju struktūrā, kā arī paredzēt izmaiņu tālākas attīstības dinamiku vidējā un ilgtermiņā.
2. Kvantitatīva Bauskas novadā dzīvojošo jauniešu aptauja. Tās ietvaros laika periodā no 2017. gada maija līdz jūlijam tika sasniegta 439 respondentu izlase, izmantojot pašaizpildāmo anketu metodi (anketa tika programmēta e-vidē). Aptaujas lauka darbu organizēja un koordinēja biedrība “Apvienība JUMS”, informējot Bauskas novada jauniešus par aptaujas norisi un aicinot sniegt savu viedokli un vērtējumus. Daļa no aptaujā izmantotajiem jautājumiem tika adaptēti no jaunatnes politikas monitoringa, kuru regulāri īsteno Izglītības un zinātnes ministrija (jaunākais monitoringa ziņojums pieejams par 2015. gadu). No monitoringa aizgūtajos jautājumos bija iespējams Bauskas novada jauniešu viedokļus un vērtējumus salīdzināt ar visu Latvijas jauniešu viedokļiem, tādējādi identificējot Bauskas novadam specifiskās atšķirības. Ziņojuma pielikumos pievienota aptaujas anketa un aptaujas tehniskā informācija.
3. Sagatavota pārskata analīze par emigrējušajiem jauniešiem no Bauskas novada. Izmantojot datus, kas iegūti ar Eiropas Sociālā Fonda atbalstu realizētā projekta “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” ietvaros (Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040), ko 2014. gadā realizēja LU Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, sniegts pārskats par to jauniešu viedokļiem un vērtējumiem, kuri emigrējuši uz ārvalstīm no Bauskas novada un šobrīd dzīvo citās valstīs. Šīs datu analīzes ietvaros iekļauti arī dati par visu no Bauskas novada emigrējušo iedzīvotāju viedokļiem un vērtējumiem, tādējādi sniedzot iespējas salīdzināt visu emigrējušo iedzīvotāju un tieši jauniešu viedokļus.
4. Sagatavots izvērtējums par Bauskas novada pašvaldības jaunatnes politikas attīstības stratēģiju 2017.-2024. gadam. Izvērtējumā sniegts vispārējs vērtējums par tā atbilstību plānošanas dokumentu izstrādes labās prakses principiem, kā arī normatīvajam regulējumam. Papildus sniegti arī komentāri par konkrētiem jaunatnes politikas plānošanas aspektiem dotā dokumenta kontekstā.
5. Izstrādāti ieteikumi darba ar jaunatni institucionālās sistēmas un monitoringa sistēmas pilnveidošanai.
6. Projekta īstenošanas laikā notika arī pieredzes apmaiņas seminārs, kurā bija iespēja iepazīties ar Jelgavas novada pieredzi darba ar jaunatni jomā.
PĒTĪJUMS Bauskas novada jauniešu un darbs ar jaunatni: pārskats un ieteikumi
PREZENTĀCIJA Projekts “Darba ar jaunatni pilnveidošana Bauskas novadā”: Jauniešu viedoklis & Darba ar jaunatni izvērtējums
Zane Gorškova,
sabiedrisko attiecību speciāliste
22.09.2017.
Prezentēs pētījumu par darbu ar jaunatni Bauskas novadā
Finansēts no valsts budžeta
Laika periodā no 2017. gada maija līdz septembrim Bauskas novada pašvaldībā Jaunatnes politikas valsts programmas 2017. gadam ietvaros tika īstenots programmas finansēts projekts “Darba ar jaunatni pilnveidošana Bauskas novadā”, kura mērķis ir attīstīt darba ar jaunatni sistēmas izveidi Bauskas novada pašvaldībā un sekmēt plānveida ilgtermiņa darba ar jaunatni īstenošanu, atbilstoši jauniešu vajadzībām un pašvaldības un valsts kopējām prioritātēm. Galvenā projekta aktivitāte bija pētījuma veikšana par Bauskas novada jauniešiem un viņu vajadzībām – pētījuma dati būs pamats institucionālās sistēmas pilnveidošanai darbam ar jaunatni Bauskas novada pašvaldībā vidējā un ilgtermiņā.
Pētījuma ietvaros tika īstenotas vairākas aktivitātes:
1. Apkopoti statistikas dati par jauniešu skaita dinamiku Bauskas novadā. Izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus, sniegts pārskats par Bauskas novadā dzīvojošo jauniešu skaita izmaiņām pēdējo trīs gadu laikā, tai skaitā vecuma grupu dalījumā un konkrētu apdzīvoto vietu dalījumā (pagasti, Bauskas pilsēta). Statistikas dati ļauj vērtēt notikušās izmaiņas Bauskas novada iedzīvotāju struktūrā, kā arī paredzēt izmaiņu tālākas attīstības dinamiku vidējā un ilgtermiņā.
2. Kvantitatīva Bauskas novadā dzīvojošo jauniešu aptauja. Tās ietvaros laika periodā no 2017. gada maija līdz jūlijam tika sasniegta 439 respondentu izlase, izmantojot pašaizpildāmo anketu metodi (anketa tika programmēta e-vidē). Aptaujas lauka darbu organizēja un koordinēja biedrība “Apvienība JUMS”, informējot Bauskas novada jauniešus par aptaujas norisi un aicinot sniegt savu viedokli un vērtējumus. Daļa no aptaujā izmantotajiem jautājumiem tika adaptēti no jaunatnes politikas monitoringa, kuru regulāri īsteno Izglītības un zinātnes ministrija (jaunākais monitoringa ziņojums pieejams par 2015. gadu). No monitoringa aizgūtajos jautājumos bija iespējams Bauskas novada jauniešu viedokļus un vērtējumus salīdzināt ar visu Latvijas jauniešu viedokļiem, tādējādi identificējot Bauskas novadam specifiskās atšķirības. Ziņojuma pielikumos pievienota aptaujas anketa un aptaujas tehniskā informācija.
3. Sagatavota pārskata analīze par no Bauskas novada emigrējušajiem jauniešiem. Izmantojot datus, kas iegūti ar Eiropas Sociālā Fonda atbalstu realizētā projekta “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” ietvaros (Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040), ko 2014. gadā realizēja LU Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, sniegts pārskats par to jauniešu viedokļiem un vērtējumiem, kuri emigrējuši uz ārvalstīm no Bauskas novada un šobrīd dzīvo citās valstīs. Šīs datu analīzes ietvaros iekļauti arī dati par visu no Bauskas novada emigrējušo iedzīvotāju viedokļiem un vērtējumiem, tādējādi sniedzot iespējas salīdzināt visu emigrējušo iedzīvotāju un tieši jauniešu viedokļus.
4. Sagatavots izvērtējums par Bauskas novada pašvaldības jaunatnes politikas attīstības stratēģiju 2017.-2024. gadam. Izvērtējumā sniegts vispārējs vērtējums par tā atbilstību plānošanas dokumentu izstrādes labās prakses principiem, kā arī normatīvajam regulējumam. Papildus sniegti arī komentāri par konkrētiem jaunatnes politikas plānošanas aspektiem dotā dokumenta kontekstā.
5.Izstrādāti ieteikumi darba ar jaunatni institucionālās sistēmas un monitoringa sistēmas pilnveidošanai.
Papildus pētījumam projekta ietvaros tika organizēts pieredzes apmaiņas seminārs darbā ar jaunatni iesaistītajām iestādēm un personām, kura laikā bija iespēja iepazīties ar Jelgavas novada pieredzi Darba ar jaunatni jomā.
Aicinām jūs piedalīties projekta noslēguma seminārā 2017.gada 22. septembrī no plkst.9:00 - 12:00 Bauskas novada domes 2. stāva zālē, kurā tiks prezentēts pētījums, ka arī notiks darbs grupās, lai izstrādātu priekšlikumus darba ar jaunatni sistēmas pilnveidošanai Bauskas novadā.
PĒTĪJUMS Bauskas novada jauniešu un darbs ar jaunatni: pārskats un ieteikumi
PREZENTĀCIJA Projekts “Darba ar jaunatni pilnveidošana Bauskas novadā”: Jauniešu viedoklis & Darba ar jaunatni izvērtējums
Semināra darba kārtība ŠEIT!
24.08.2017.
Bauskas novada pārstāvji gūst pieredzi Jelgavā par darbu ar jaunatni
Finansēts no valsts budžeta
Jauniešu dzīves kvalitāte mūsdienās atkarīga ne tikai no iegūtā izglītības līmeņa un apgūtās profesijas, bet arī no iespējām un prasmēm aktīvi iesaistīties sabiedriskajos un sociālajos procesos, pilsoniskajās, brīvā laika, kultūras un veselīga dzīvesveida aktivitātēs. Ekonomiskās krīzes ietekmē laba izglītība vairs negarantē nodarbinātību – arī jaunieši ar augstāko izglītību kļūst par bezdarbniekiem.
Kopš aprīļa, lai sekmētu plānveida ilgtermiņa darbu ar jauniešiem un pilnveidotu darba ar jaunatni sistēmu Bauskas novadā, tiek īstenots Jaunatnes politikas valsts programmas 2017.gadam finansēts projekts. Projekta ietvaros jau notikušas vairākas aktivitātes, tostarp, piesaistot jaunatnes jomas pētnieku Gintu Klāsonu, veikts pētījums par jauniešiem un jauniešu situāciju novadā.
21.augustā darbā ar jaunatni iesaistītie speciālisti, pašvaldības pārstāvji un biedrības “Apvienība JUMS” jaunieši piedalījās pieredzes apmaiņā Jelgavas novadā. Iepazīta pašvaldības izveidotā institucionālā sistēma, ikgadējie pasākumi un sasniegtie rezultāti. Iegūta informācija un priekšstats par darba ar jaunatni organizēšanu. Vizītes laikā tika apmeklēti Staļeģenes Bērnu un jauniešu izglītības un iniciatīvu centrs, Vircavas AAPC “Kamenītes” un Bērnu un jauniešu izglītības un iniciatīvas centrs Elejā.
Jelgavas novada jaunatnes lietu speciāliste Kristīne Kode piecus gadus strādā pašvaldības Izglītības nodaļā un ir atbildīgā par jaunatnes jomas attīstību.Jaunatnes lietas ir viņas sirds darbs.
Piecu gadu laikā kopš Kristīne uzsāka darbu Jelgavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldē, darbību uzsākuši 3 jauniešu centri. Katrā no 13 pagastiem ir vismaz viens jaunatnes darba koordinators. Elejā Latvijas un Šveices sadarbības programmas rezultātā bijušā universālveikala 1.stāva telpās 376 m2 platībā izveidots multifunkcionāls centrs: semināru telpa, trenažieru zāle, informācijas un atpūtas telpa, spēļu istaba, arī jauniešu hostelis ar 30 gultas vietām un virtuvi, foajē, garderobe. Iniciatīvu centra mērķauditorija noteikta jauniešiem no 13 - 25 gadiem, savā darbībā iesaistot Elejas pagasta un tuvumā esošo pagastu - Sesavas, Vilces, Lielplatones, Vircavas un Platones jauniešus un jauniešu organizācijas. Arī pārējie divi centri ir nodrošināti ar brīvā laika pavadīšanai nepieciešamajiem resursiem un tie ir resursu bāzes, kuras pieejamas visiem novada jauniešiem un skolām.
Fakti
Jelgavas novads: 13 pagastu pārvaldes, ~ 24 000 iedzīvotāji, 14% no tiem jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Jauniešu jomai gada budžetā pašvaldība atvēl 40 000 EUR speciālistu atalgojumam un aktivitātēm, t.sk. transporta izdevumiem. Caur dažādiem projektiem, tiek piesaistīts papildus finansējums apmācībām, apmaiņai, nometnēm, ikgadējiem pasākumiem.
Jaunatnes darba koordinatori sākot no vismaz 0,2 slodzēm.
Kā apgalvo Kristīne, Jaunatnes darbiniekam pagastā nav jābūt ar augstāko izglītību un ievērojamu darba stāžu, svarīgi, lai tas būtu cilvēks, kurš redz savu esamību pagastā, un vēlas izmēģināt sevi darbā ar jauniešiem. Ļoti bieži šie cilvēki ir studenti, jaunās māmiņas.
Jo lielāks novads, jo darbam ir jābūt sistemātiskākam, plānotākam, kā arī jābūt ieviestam atbalsta mehānismam.
Jauniešu organizāciju atbalstam pašvaldībā izveidots fonds dažādām jauniešu iniciatīvām, t.sk. dalībai ERASMUS+ programmas projektos. Darbojas Jauniešu padome, kuru veido 13 jaunieši – katrs pārstāv savu pagastu. Tā nav reģistrēta organizācija, sēdes notiek katru mēnesi citā pagastā.
Kas notiks?
Iegūtās zināšanas un pieredze tiks ņemta vērā, izstrādājot priekšlikumus darba ar jaunatni pilnveidošanai Bauskas novadā. Jau 22.septembrī plānots projekta noslēguma seminārs – diskusija par pētījuma rezultātiem, kas būs par pamatu priekšlikumu izstrādei darba ar jaunatni pilnveidošanai. Uz semināru aicināti darbā ar jaunatni iesaistītie un pašvaldības vadības pārstāvji.
Attēlā: pieredzes apmaiņas delegācija Staļģenes Bērnu un jauniešu izglītības un iniciatīvu centrā
Attēlā: Elejas Bērnu un jauniešu izglītības un iniciatīvu centrs
Saite: https://www.youtube.com/watch?v=1kqAZxUHLgA
Egija Stapkēviča,
Bauskas novada pašvaldības iestādes
"Bauskas novada administrācija"
Attīstības un plānošanas nodaļas
projektu vadītāja
24.07.2017.
Noslēgusies apjomīga Bauskas novada 13 līdz 30 gadīgu jauniešu aptauja
Finansēts no valsts budžeta
Kā viens no izaicinājumiem, ar ko saskaras Bauskas novads, ir sabiedrības novecošanās un augstā demogrāfiskā slodze, kā rezultātā ir izteikts jauniešu skaita samazinājums. Lielu daļu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, t.sk. jauniešus, neapmierina darba iespējas un darba samaksa novadā, tādēļ viņi meklē darbu ārpus novada un pārceļas uz dzīvi citviet.
Lai nodrošinātu pietiekamas un kvalitatīvas zināšanas par jauniešiem un jauniešu situāciju novadā, š.g. maijā, jūnijā un jūlijā Bauskas novada dome sadarbībā ar biedrību "Apvienība JUMS" un jaunatnes jomas pētnieku Gintu Klāsonu īstenoja apjomīgu Bauskas novada 13 līdz 30 gadīgo jauniešu aptauju. Aptaujas ietvaros noskaidrots jauniešu vērtējums par Bauskas novadu kā dzīves, darba un brīvā laika pavadīšanas vietu. Kopumā aptaujā piedalījušies un anketas aizpildījuši aptuveni 400 Bauskas novada jauniešu (gan Bauskas pilsētā, gan arī visos novada pagastos).
Maija un jūnija mēneši ir visnepateicīgākie, lai lūgtu kaut ko darīt skolēniem ārpus mācību darba, tāpēc projekta sadarbības partnere – biedrība “Apvienība JUMS” īstenoja virkni aktivitātes, lai iegūtu respondentu atbildes uz anketā uzdotajiem jautājumiem. Mācību gada pēdējā mēnesī apmeklētas skolas, kurās, sadarbībā ar skolēnu pašpārvaldēm izplatīta anketa.
Anketēšana veikta Bauskas novada skolās, kā arī sadarbībā ar Probācijas dienestu un Bauskas sociālo dienestu, aptverot šo iestāžu klientus un mērķgrupas. Apzināts Bauskas novada jauniešu, kuri šobrīd mācās/strādā ārzemēs, bet, kuri plāno atgriezties un kuru ģimenes dzīvo Bauskas novadā, viedoklis, tāpat arī jauniešu studentu/strādājošo, kuriem ikdiena ir saistīta ar Bauskas novadu. Anketa izplatīta arī Nodarbinātibas Valsts aģentūras pasākumos iesaistītās mērķauditorijas jauniešiem.
Izmantots facebook (t.sk. maksas pakalpojumi) - kā instruments auditorijas sasniegšanai. Atlasīti Bauskas novada iedzīvotāji ar dažādām interesēm 13 - 30 gadu veci. Īstenota akcija Bauskas novada svētku ietvaros. Plakāti ar nedaudz izaicinošu un pamanāmu aicinājumu aizpildīt anketu izvietoti interaktīvajos info stendos t.c RIMI un Bauskas autoostā.
Aptaujas datus šobrīd apstrādā un analizē piesaistītais jaunatnes jomas pētnieks, bet daži aptaujas rezultāti ir jau šobrīd zināmi. Dati liecina, ka aptuveni 57% Bauskas novada jauniešu ir apmierināti ar Bauskas novadu kā vietu, kur dzīvot, strādāt un pavadīt brīvo laiku, bet aptuveni 28% tomēr pauž pretēju viedokli un ir neapmierināti. Lūgti novērtēt, kur jaunieši plāno dzīvot tuvāko trīs gadu laikā, 40% jauniešu apgalvo, ka neplāno mainīt savu dzīvesvietu, bet kopumā 25% plāno tuvāko trīs gadu laikā pārcelties uz dzīvi citur Latvijā (20%) vai ārvalstīs (5%). Dati arī liecina, ka Bauskas novada jauniešiem ir izteiktas funkcionālās saiknes ar Latvijas galvaspilsētu - 35% Bauskas novada jauniešu Rīgā iepērkas, 30% pavada savu brīvo laiku, 58% apmeklē ārstus-speciālistus, 61% apmeklē kultūras un izklaides pasākumus, un šī saikne ar Rīgu ir izteiktāka kā ar citām apdzīvotām vietām reģionā vai citur Latvijā. Aptaujā tika apzināts jauniešu viedoklis un vērtējums arī par citiem jautājumiem - jauniešu dalība dažādās brīvā laika un interešu izglītības aktivitātēs, uzskati par novada pašvaldībai risināmajiem jautājumiem jauniešu sfērā, vērtējumi par iespējām ietekmēt pašvaldības pieņemtos lēmumus, informācijas ieguves avoti u.c.
Tāpat pētījuma ietvaros tika analizēti dati par no Bauskas novada uz ārvalstīm emigrējušajiem jauniešiem - iemesli aizbraukšanai no Latvijas, nodarbošanās ārvalstīs, uzturēšanās Latvijā biežums, vērtējumi par Latviju, saikne ar Latviju un Bauskas novadu, atgriešanās plāni u.c. Šos datus nodrošināja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, kurš sadarbībā ar LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti 2014.-2015.gadā īstenoja Eiropas Sociālā Fonda projektu “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika”.
Šobrīd notiek visu apkopoto datu analīze un pētījuma rezultātus plāno publiskot š.g. septembrī Bauskas novada pašvaldības mājas lapā www.bauska.lv. Bauskas novada domes septembra sēdē pētnieks jaunievēlētajiem deputātiem prezentēs pētījuma rezultātus un izstrādātos priekšlikumus darba ar jaunatni pilnveidošanai Bauskas novada pašvaldībā.
Projekta “Darba ar jaunatni pilnveidošana Bauskas novadā” mērķis ir attīstīt darba ar jaunatni sistēmas izveidi Bauskas novada pašvaldībā un sekmēt plānveida ilgtermiņa darba ar jaunatni īstenošanu, atbilstoši jauniešu vajadzībām un pašvaldības un valsts kopējām prioritātēm, uzlabojot jaunatnes politikas sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Galvenā aktivitāte: pētījuma veikšana par jauniešiem un viņu vajadzībām, kas būs par pamatu institucionālās sistēmas izveidošanai darbam ar jaunatni Bauskas novada pašvaldībā. Projekts ir kā turpinājums 2016.gadā uzsāktajām diskusijām izstrādātās Bauskas novada pašvaldības jaunatnes politikas attīstības stratēģijas 2017.-2024.gadam ietvaros.
Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja
Egija Stapkēviča
Finansēts no valsts budžeta
Projekta “Darba ar jaunatni pilnveidošana Bauskas novadā” atklāšanas pasākums
13. maijā notika projekta “Darba ar jaunatni pilnveidošana Bauskas novadā” atklāšanas pasākums. Pasākuma vadītāja ir Solvita Jirgensone, biedrības “Apvienība Jums” pārstāve.
Projekta mērķis ir attīstīt darba ar jaunatni sistēmas izveidi Bauskas novada pašvaldībā un sekmēt plānveida ilgtermiņa darba ar jaunatni īstenošanu, atbilstoši jauniešu vajadzībām un pašvaldības un valsts kopējām prioritātēm, uzlabojot jaunatnes politikas sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Projekta sadarbības partneri - Biedrība “Apvienība JUMS” un Jaunatnes jomas pētnieks - Gints Klāsons
Prezentācijā Iveta Balcere, Bauskas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja atklāja, ka “projekta galvenās aktivitātes ir veikt pētījumu - identificēt jauniešu vajadzības. Izstrādāt priekšlikumus konkrēti veicamiem pasākumiem. Noteikt institūciju kompetences pašvaldības darba ar jaunatni īstenošanai. Izstrādāt optimālas institucionālās sistēmas modeli. Organizēt mērķtiecīgas tikšanās - diskusijas un pieredzes apmaiņu”. Projekta rezultātā tiks veikts pētījums par Bauskas novada jauniešu mērķgrupām un to vajadzībām. Tiks izstrādāts institucionālās sistēmas modelis darbam ar jaunatni Bauskas novada pašvaldībā. Un izstrādāta monitoringa jeb uzraudzības sistēma jaunatnes politikas ieviešanas ietekmes un ilgtspējas izvērtēšanai.
“No jauniešiem ir grūti uzzināt savu viedokli, jo viņi saka to, ko mēs vēlamies dzirdēt, bet paklausoties no malas vai redzot facebook vai instagramā, par ko viņš “cepas”, tad ir redzamas viņu īstās vēlmes”, atzina pasākuma vadītāja Solvita Jirgensone.
Jaunatnes jomas pētnieks, Gints Klāsons precizēja, ko vēlas anketā noskaidrot no jauniešiem, “mēs vēlamies noskaidrot vērtējumu par Bauskas novadu kā dzīves, mācību un darba vidi, kā arī jauniešu ikdienas migrāciju, jauniešu līdzdalību, informācijas kanālus un kādi ir jauniešu plāni par dzīvesvietas maiņu 3 gadu laikā”.
Lai iegūtais pētījums būtu kvalitatīvs ir nepieciešams iegūt vismaz 300 respondentu atbildes.
Uz pasākumu tika aicināti darba ar jaunatni iesaistīto institūciju speciālisti t.sk. izglītības iestāžu, pašvaldības vadības pārstāvji, jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem pārstāvji, u.c. interesenti, kuriem rūp darba ar jaunatni pilnveidošana Bauskas novada pašvaldībā.
Ilvija Tetērina,
Sabiedrisko attiecību speciāliste
