Projekta finansētājs: LAT-LIT
Status: Īstenots
Projekta nosaukums: Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai (RAIN- WATER-MAN)
Projekta budžets: 1 133 809 EUR
Projekta budžeta sadalījums: ERAF finansējums: 963 738,00 EUR; Partneru līdzfinansējums: 170 071,00 EUR
Projekta mērķis
Uzlabot Lielupes upes baseina vides kvalitāti, īstenojot kopīgus ūdens apsaimniekošanas pasākumus efektīvai ūdens resursu apsaimniekošanai pierobežas reģionā
Galvenās aktivitātes
- Tiks veiktas investīcijas un izstrādāti tehniskie projekti lietus ūdens kanalizācijas sistēmu rekonstrukcijai un uzlabošanai.
- Rekonstrukcijas darbi pārsvarā tiks veikti Latvijas pusē, bet partneri no Lietuvas - izstrādās tehniskos projektus.
- Tiks apmācīti gan pašvaldību darbinieki, gan uzņēmēji un zemnieki.
- Pašvaldību pieredze lietus ūdens novadīšanas sistēmu izveidē, ekspluatācijā un apsaimniekošanā tiks apvienota „Kopējās vadlīnijās Lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošanai mazām pašvaldībām".
- Kopējie pētījumi „Nokrišņu un sniega ūdeņu raksturojums un to pārmaiņu tendences ilggadīgā laika periodā Lielupes baseina apgabalā" tiks izstrādāti gan Latvijas, gan Lietuvas pusē.
Īstenošanas laiks: 08/2012 – 01/2014
Koordinātors: Inese Gasone
Kontaktinformācija: 22046446
Publicitāte
Projekta partneri:
- Dobeles novada pašvaldība (LV)
- Bauskas novada pašvaldība (LV)
- Jelgavas novada pašvaldību (LV)
- Latvijas vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs (LV)
- Pasvāles rajons (LT)
- Akmenes rajons (LT)
- Pakrojas rajons (LT)
Rekonstruēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, par lietus ūdens apsaimniekošanu baušķeniekiem nav jāmaksā
Ar vērienīgu konferenci 21.augustā Bauskas pilī noslēdzies Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekts “Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai”, kura īstenošana ilga divus gadus.
Projekta uzdevums bija uzlabot vides stāvokli, mazinot ūdens piesārņojumu Lielupes baseinā, mazināt plūdu draudus apdzīvotās vietās, uzlabojot lietus ūdens kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu gan Latvijas, gan Lietuvas pašvaldību teritorijās.
Attēlā: Projektā iesaistītās pašvaldības Lielupes baseina teritorijā.
Tā kā projektā iesaistījās 7 partneri – Bauskas novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, Jelgavas novada pašvaldība, Pasvales rajona pašvaldība, Akmenes rajona pašvaldība, Pakrojas rajona pašvaldība un VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, konferencē piedalījās ap 60 dalībnieku.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, uzrunājot konferences dalībniekus, uzsvēra, ka ieguvēju no šī projekta ir ļoti daudz. ”Ieguvēji ir ne tikai tie iedzīvotāji, kas dzīvo Lielupes upes baseina teritorijā, bet daudzi citi, jo projekta ietekmē ir uzlabojusies ūdens kvalitāte upēs, līdz ar to Baltijas jūrā kopumā.”
Konferences iesākumā Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas Apvienotā tehniskā sekretariāta vadītāja Antra Jansone ziņoja par Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros sešos gados paveikto, kā arī atklāja, kādas būs iespējas programmā iesaistīties nākamajā plānošanas periodā un kādas būs atbalstāmās aktivitātes.
Zinātnisku priekšlasījumu par projekta ietvaros veikto pētījumu sniedza Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kas projekta ietvaros veicis pētījumu „Nokrišņu un sniega kušanas ūdeņu raksturojums un to pārmaiņu tendences ilggadīgā laika periodā”. Pētījumā analizēts atmosfēras nokrišņu daudzums un to ilggadīgās vēsturiskās izmaiņas projekta reģionā – gada un sezonālā griezumā, nokrišņu ekstremālo lielumu (maksimālo diennakts un 12 stundu) raksturojums un ilggadīgās izmaiņas projekta reģionā; nokrišņu intensitātes analīze, kā arī ūdens satura sniega segā analīze reģionā.
Viena no Bauskas novada pašvaldības aktivitātēm projektā bija izstrādāt vadlīnijas ilgtspējīgai lietus ūdens apsaimniekošanai. Vadlīniju izstrādi uzņēmās veikt SIA “Grupa 93”. Vadlīniju autori Jurijs Kondratenko un Daina Ieviņa konferences dalībniekus iepazīstināja ar mūsdienīgām, “zaļām” lietus ūdens kanalizācijas sistēmām. Vadlīnijās ietverta arī Zviedrijas un Dānijas pieredze, kur lietusūdens tiek “nests” virszemē, nevis slēpts pazemē un izmantots saimnieciskos nolūkos. Vadlīnijās aprakstīti dažādi populārāko atklāto (grāvju, baseinu) lietusūdens kanalizācijas sistēmu risinājumi, sniegti priekšlikumi dažādu mitrumu mīlošu augu izvēlē, veidojot interesantus vides objektus, kas padara krāšņāku apkārtējo vidi.
Pētījums un vadlīnijas ir publiski pieejami Bauskas novada pašvaldības mājas lapā sadaļā „Publiskie dokumenti”.
Konferences laikā katra projekta pašvaldība prezentēja savus projekta ietvaros veiktos infrastruktūras uzlabojumus un īstenotās aktivitātes.
Redzamākais un jūtamākais projekta rezultāts Bauskas pilsētā ir veiktā lietusūdens novadīšanas sistēmas rekonstrukcija Kareivju, Sporta, Pilskalna (posmā no Parka līdz Kraujas ielai), Zemgaļu (posmā no Sporta līdz Kraujas ielai), Krasta, Pionieru, Strēlnieku, Miera, Liepu un Kraujas ielā – izbūvēti maģistrālie kolektori, lietusūdens attīrīšanas iekārtas, rekonstruēti un izveidoti jauni novadgrāvji, atjaunotas caurtekas un izbūvētas uztvērējakas. Kopējais atjaunotās lietus kanalizācijas sistēmas kopgarums ir vērā ņemams – vairāk kā 3600m. Pēc darbu pabeigšanas, iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir jūtami uzlabojusies. Uzlabojumi infrastruktūrā sevi ir attaisnojuši, jo intensīvu lietusgāžu rezultātā ietves, ceļu braucamā zona, iedzīvotāju īpašumi neapplūst, novadgrāvji nav pilni ar notekūdeņiem, tie īsā laika periodā tiek akumulēti un novadīti.
Jāatzīmē, ka Bauskas pilsēta pēc sava ģeogrāfiskā novietojuma atrodas Zemgales līdzenumā, kam raksturīga problēma ir augsts gruntsūdens līmenis un pilsētas un lauku teritoriju applūšana spēcīgu lietusgāžu vai sniega palu laikā. Ar projekta palīdzību šī problēma daļā Bauskas pilsētas ir atrisināta. Turklāt no Bauskas iedzīvotājiem netiek iekasēta papildus maksa par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā tas ir citās Latvijas pilsētās.
Projekta kopējās izmaksas kopā visiem partneriem kopā sastādīja 2,18 milj.EUR, no kurām ERAF līdzfinansējums ir 903 294 EUR.
Pateicamies Bauskas iedzīvotājiem par sapratni sakarā ar radītajām neērtībām būvdarbu laikā. Paldies arī visiem tiem, kuri piedalījās projekta realizācijā un atbalstīja projekta aktivitāšu norisi – Bauskas novada administrācijas speciālistiem, Jelgavas novada pašvaldībai, Dobeles novada pašvaldībai, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, Pasvales, Pakrojas un Akmenes rajona pašvaldībām par sadarbību un partnerību, SIA „Firma L4” par būvuzraudzību un autoruzraudzību, SIA „VIONA” par būvdarbu veikšanu, SIA „Bauskas ūdenssaimniecība” par tehnisko atbalstu, SIA „Grupa 93” par vadlīniju izstrādi, SIA „Aplis.info” par tulkošanas pakalpojumiem, SIA „HERCOGS XII” un SIA „Kommats” par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu un Bauskas pils administrācijai par atsaucību konferences rīkošanā.
Laine Baha, projekta vadītāja
Lelde Podniece – Jostmane, sabiedrisko attiecību speciāliste
30.01.2014.
Kāpēc grāvis ir svarīgs?
Jau iepriekš laikrakstā „Bauskas Novada Vēstis” tika ziņots, ka Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam 4.projektu konkursa projekta Nr.LLIV-339 „Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai” („Rain-Water-Man”) ietvaros rasta iespēja risināt Bauskas pilsētā esošās aktuālās vides problēmas un veikt lietusūdens novadīšanas sistēmas rekonstrukcijas darbus. Būvdarbus veic SIA „Viona”.
No 2013.gada jūnija aktīvi rakšanas darbi noris Kareivju, Sporta, Pilskalna (posmā no Parka līdz Kraujas ielai), Zemgaļu (posmā no Sporta līdz Kraujas ielai), Krasta, Pionieru, Strēlnieku, Miera, Liepu un Kraujas ielā.
Lietusūdeņu novadīšanas problēma
2008.gadā toreizējā Bauskas pilsētas domē vērsās vairāki Bauskas pilsētas iedzīvotāji ar lūgumu rast iespēju palīdzēt risināt lietus ūdeņu novadīšanas problēmu, jo intensīvā lietus laikā daudzviet īpašumi applūda. Esošā grāvju sistēma nespēja pildīt tiem paredzēto funkciju, kas radīja ne mazums nepatīkamu brīžu iedzīvotājiem. Būtībā daudzviet Bauskas pilsētā novadgrāvji bija aizbērti, tajos atradās iedzīvotāju izveidotas puķu dobes, vēl citās vietās iedzīvotāji grāvi izmantoja kā komposta veidošanas vietu, saberot tajā velēnu, kritušos ābolus un citas drazas. Tika aizdambētas arī ļoti būtiskas lietus ūdens novadīšanas elementu – caurteku, kas atrodas pie māju iebrauktuvēm.
Šī situācija būtiski ietekmēja pilsētas lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas efektivitāti. Ja nestrādā grāvis un ir aizsērējusi caurteka, plūdi ir neizbēgami. Applūstošās ietves, māju pagalmi, dārzi, ceļu braucamā zona ilgtermiņā radīja pamatīgus bojājumus ceļu kvalitātei, ēku ilgmūžībai, pašiem iedzīvotājiem un atstāja nozīmīgu ietekmi uz vidi.
Kā būtiska problēma jāakcentē arī fakts, ka pirms būvdarbu uzsākšanas un būvniecības laikā konstatēja vairākas nelegālas sadzīves kanalizācijas izvades pa taisno novadgrāvjos. Visi neattīrītie lietus ūdeņi nonāca Mūsas upē, to piesārņojot.
Problēmu risinām ar divām metodēm
Īstenojot projektu „Rain-Water-Man”, Bauskas novada pašvaldība aktīvi iesaistās problēmas risināšanā un papildus investētajam finansējumam, iesaistās arī iedzīvotājiem labāko tehnisko risinājumu meklēšanā jaunas lietus ūdens sistēmas izbūvei un neattīrīto lietusūdeņu ietekmes uz vidi mazināšanai. Bauskas novada administrācijas speciālisti seko līdzi būvdarbu norisei, jo lietus ūdens kanalizācijas sakārtošana ir ļoti sarežģīts, tehnisks un precīzs darbs.
Projekta īstenošanas teritorijā vienotā sistēmā tiek integrētas divas metodes. Viena no tām ir vaļējo novadgrāvju metode, kas paredz rekonstruēt, atjaunot, iztīrīt novadgrāvjus, atjaunot un līmeņot caurtekas un izbūvēt uztvērējakas.
Otra metode ir segtā lietus ūdens kanalizācija jeb slēgtā lietus kolektora izbūve, kas paredz dziļi zemē ieguldīt drenāžas cauruli. Caurulei pa virsu tiek klāts oļu apbērums, kas nodrošina lielāku filtrāciju, savukārt izraktā grunts tiek nomainīta ar salizturīgu mālsmilts slāni, kas nodrošina virszemes ūdeņu filtrēšanos sistēmā.
Neizpratne par grāvju dziļumu
Būvniecības laikā Bauskas novada pašvaldība ir saņēmusi sūdzības un pārmetumus no iedzīvotājiem par notiekošajiem būvdarbiem. Iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc atsevišķās ielās un to posmos ir paredzēta slēgtā lietus ūdens sistēma, taču pie citu māju pieguļošajiem īpašumiem tiek atjaunots esošais grāvis vai izveidots no jauna.
Šobrīd būvētā lietus ūdens novadīšanas sistēma tiek būvēta tā, lai pēc iespējas vairāk spētu novadīt virszemes ūdeņus no iedzīvotāju īpašumiem, un, lai perspektīvā veidotu citus lietus ūdens sistēmu pieslēgumus, tāpēc projektā vaļējie novadgrāvji tiek pieslēgti slēgtajai lietus ūdens sistēmai.
Galvenais šī projekta uzdevums ir neļaut virszemes ūdeņiem appludināt īpašumus, tāpēc grāvim ir jābūt zemākam par īpašuma virszemes līmeni.
Ievērojot iepriekš minētos nosacījumus attiecībā par virszemes ūdeņu novadi no īpašumiem, atsevišķos ielu posmos grāvji ir kļuvuši dziļāki. Tas ir radies tāpēc, ka projekta laikā tika izbūvēta jauna sistēma ar mērķi novadīt virszemes lietusūdeņus līdz attīrīšanas iekārtai.
Ja sākotnēji virszemes ūdeņu tecēšanas ceļš līdz Mūsas upei bija īss – „pa taisno”, tad jaunajā sistēmā virszemes ūdens tecēšanas ceļš ir kļuvis garāks, jo visi virszemes ūdeņi tiek virzīti caur attīrīšanas iekārtām uz vienu izlaides punktu Mūsas upē. Svarīgi ir nepieļaut neattīrītiem lietus ūdeņiem nonākt Mūsas upē.
Lai gan segtie grāvji izskatās vieglāk kopjami, funkcionālu un finansiālu iemeslu dēļ pašvaldība nevar visās ielās izbūvēt slēgto lietus ūdens novadīšanas sistēmu.
Lūdzam iedzīvotājus būt saprotošiem par būvniecības laikā sagādātajām neērtībām, kā arī aicinām būt iecietīgiem, jo projekts vēl nav pabeigts – atsevišķi darbi ir jāatliek līdz būs atbilstoši laikapstākļi.
Ja iedzīvotājiem ir radušās pamatotas pretenzijas par darbu izpildi, lūdzam vērsties ar rakstveida iesniegumu Bauskas novada pašvaldībā, Uzvaras ielā 1, Bauskā.
Der zināt! Iedzīvotāji, kas veic sadzīves nelegālu kanalizācijas nopludināšanu pilsētas novadgrāvjos, ir administratīvi atbildīgi par videi radīto piesārņojumu un tikt saukti pie atbildības. Jautājumus, kas saistīti ar jauna sadzīves kanalizācijas pieslēguma izveidi aicinām risināt SIA „Bauskas ūdenssaimniecība”, Biržu ielā 8A, Bauska, LV-3901, tel.nr. 63960566.
Sagatavoja –
Laine Baha,
Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja.
Mārtiņš Vilciņš,
Saimnieciskās nodaļas vadītājs
21.01.2014.
Aicinām uzņēmējus un zemju īpašniekus uz semināru “Ilgtspējīga (mūsdienīga, progresīva) lietus ūdens apsaimniekošana lauku teritorijās”
Š.g. 4.februārī un 18.februārī Jelgavas novada pašvaldībā (Pasta ielā 37, Jelgavā) tiek organizēti bezmaksas semināri “Ilgtspējīga (mūsdienīga, progresīva) lietus ūdens apsaimniekošana lauku teritorijās”, uz kuriem tiek aicināti visi uzņēmēji (4.februārī) un zemju īpašnieki (18.februārī), kurus interesē lietus ūdens apsaimniekošanas jaunākās tendences, iespējamās problēmas nākotnē un to mūsdienīgi un ilgtermiņa risinājumi.
Semināra dalībnieki tiks iepazīstināti ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pētījuma „Nokrišņu un sniega kušanas ūdeņu raksturojums un to pārmaiņu tendences ilggadīgā laika periodā Lielupes baseina apgabalā“ rezultātiem, meliorācijas sistēmu apsaimniekošanu, to ietekmi uz zemes vērtību, teritoriju izmantošanu, nozares likumdošanu. Lektore D.Ieviņa iepazīstinās ar mūsdienīgām lietus ūdens kanalizācijas sistēmām. Semināra dalībnieki tiks aicināti iesaistīties diskusijā par lietus ūdens un sniega un ledus kušanas ūdeņu apsaimniekošanas problēmām un pieredzi.
Papildus informāciju par semināriem var iegūt www.jelgavasnovads.lv, www.dobeles.lv.
Semināri tiek organizēti Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta Nr.LLIV-339 “Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai” ietvaros. Projekta mērķis ir ūdens kvalitātes uzlabošana Lielupes baseina apgabala Zemgales reģionā un Lietuvas pierobežas reģionos, kā arī apdzīvoto teritoriju applūšanas draudu mazināšana, ieviešot inovatīvus lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošanas risinājumus.
Projektu īsteno Dobeles novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Jelgavas novada pašvaldība, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs, Pasvāles rajons, Akmenes rajons un Pakrojas rajons.
Semināra dienas kārtība ŠEIT.
Tabita Šķerberga,
projekta koordinatore
10.07.2013.
Lietus ūdens kanalizācijas savākšanas un novadīšanas sistēmas būvdarbu organizācijas kalendārais plāns
Iedzīvotāju ievērībai!
Saskaņā ar būvuzņēmēja SIA „VIONA” iesniegto darbu veikšanas projektu, projekta „Lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmas izbūve Bauskā” 1.un 2.kārtas būvdarbi tiks organizēti atbilstoši šādam orientējošam kalendārajam grafikam. Būvniecības laikā kalendārajā grafikā iespējamas izmaiņas.
|
DARBU VEIKŠANAS TERITORIJA |
VEICAMO DARBU APRAKSTS |
LAIKS |
|
PIONIERU IELA (no Pilskalna ielas līdz Krasta ielai un izlaidei Mūsas upē) |
- Demontāžas darbi; - Lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve; - Sakaru kabeļu pārlikšana; - Elektrības tīklu pārlikšana; - Meliorācija; - Ielas seguma atjaunošana; |
2013.g.jūnijs-2013.g.septembris |
|
ZEMGAĻU IELA (no Pionieru ielas līdz Miera ielai) |
- Demontāžas darbi; - Lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve; - Ielas seguma atjaunošana. |
2013.g.jūlijs-2013.g.septembris |
|
ZEMGAĻU IELA (no Sporta ielas līdz Miera ielai) |
- Demontāžas darbi; - Meliorācija; - Ielas seguma atjaunošana. |
2013.g.jūlijs-2013.g.septembris |
|
PILSKALNA IELA (no Parka ielas līdz Pionieru ielai) |
- Demontāžas darbi; - Lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve; - Meliorācija; - Ielas seguma atjaunošana. |
2013.g.septembris-2013.g.oktobris |
|
PILSKALNA IELA (no Kraujas ielas līdz Pionieru ielai) |
- Demontāžas darbi; - Lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve; - Meliorācija; - Ielas seguma atjaunošana. |
2013.g.oktobris-2013.g.novembris |
|
SPORTA IELA |
- Demontāžas darbi; - Lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve; - Meliorācija (t.sk.grāvju rakšana); - Ielas seguma atjaunošana. |
2013.g.oktobris-2013.g.novembris
|
|
ZEMGAĻU IELA (no Kraujas ielas līdz Miera ielai) |
- Demontāžas darbi; - Lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve; - Meliorācija; - Ielas seguma atjaunošana. |
2013.g.oktobris-2013.g.decembris |
|
STRĒLNIEKU IELA |
- Demontāžas darbi; - Lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve; - Meliorācija (t.sk.grāvju rakšana); - Ielas seguma atjaunošana. |
2013.g.novembris-2013.g.decembris
|
|
KRAUJAS IELA (no Pilskalna ielas līdz Zaļajai ielai) |
- Demontāžas darbi; - Lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve; - Meliorācija (t.sk.grāvju rakšana); - Ielas seguma atjaunošana. |
2013.g.septembris-2013.g.oktobris
|
|
MIERA IELA |
- Demontāžas darbi; - Lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve; - Meliorācija(t.sk.grāvju rakšana 16.12.2013.-28.01.2014.); - Ielas seguma atjaunošana. |
2013.g.novembris-2013.g.decembris
|
|
KAREIVJU IELA |
- Demontāžas darbi; - Lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve; - Meliorācija; - Ielas seguma atjaunošana. |
2013.g.oktobris-2013.g.novembris |
|
LIEPU IELA |
- Demontāžas darbi; - Meliorācija (t.sk.grāvju rakšana); - Ielas seguma atjaunošana. |
2013.g.novembris-2014.g.janvāris |
Būvdarbu veikšanas laikā iespējami īslaicīgi elektrības, ūdens, gāzes padeves traucējumi, kā arī satiksmes ierobežojumi atsevišķos būvdarbu teritorijas posmos, par ko iedzīvotāji tiks iepriekš informēti. Lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmas rekonstrukcijas būvdarbi tiek veikti Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam 4.projektu konkursa projekta Nr.LLIV-339 „Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai” ietvaros.
Informāciju sagatavoja –
Laine Baha, Attīstības un plānošanas nodaļas galvenā speciāliste,
Tel. 639 21942, e-pasts: laine.baha@bauska.lv.
Attēlā – satiksmes organizācijas shēma lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas būvdarbiem laikā no 25.06.2013.-25.08.2013.
23.04.2013.
Drīzumā tiks uzsākti lietus ūdens savākšanas sistēmas rekonstrukcijas būvdarbi
Jau iepriekš laikrakstā „Bauskas Novada Vēstis” (01.10.2012. Nr.8 (31)) tika ziņots, ka Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam 4.projektu konkursa projekta Nr.LLIV-339 „Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai” (Projekta īsais nosaukums: „Rain-Water-Man”) ietvaros rasta iespēja risināt Bauskas pilsētā esošās aktuālās vides problēmas un veikt lietusūdens novadīšanas sistēmas rekonstrukcijas darbus. Projekta „Rain-Water-Man” projekta sākuma termiņš ir 2012.gada 3.septembris, savukārt beigu termiņš – 2014.gada 2.marts. Šajā laikā pašvaldībai kā projekta partnerim ir jāīsteno visas projektā noteiktās aktivitātes: jāveic lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas būvdarbi noteiktā pilsētas teritorijā, jāizstrādā kopējas vadlīnijas lietusūdens apsaimniekošanas pasākumu uzlabošanai, kā arī jāiesaista pašvaldības un komunālo dienestu speciālisti, uzņēmēji, zemnieki un citi interesenti apmācībās par jaunāko tehnoloģiju, vides jautājumiem, normatīvo aktu prasībām un tehniskiem risinājumiem lietusūdeņu apsaimniekošanā.
Projekta nepieciešamība
Bauskas pilsēta pēc sava ģeogrāfiskā novietojuma atrodas Zemgales līdzenumā, kam raksturīga problēma ir augsts gruntsūdens līmenis un pilsētas un lauku teritoriju applūšana spēcīgu lietusgāžu vai sniega palu laikā. Gandrīz katru gadu Bauskas pilsētā ielas palu un lietus laikā applūst. Lielākā daļa pilsētas notekūdeņu novadīšanas sistēmas ir katastrofālā stāvoklī vai nav izveidotas vispār, notekgrāvji daudzviet nefunkcionē, caurtekas daudzviet ir bojātas un nespēj pildīt savu funkciju. Reālo situāciju pilsētā raksturo arī interneta vietnē YouTube (www.youtube.com) ievietotie video materiāli, kas atrodami pēc atslēgvārda „Plūdi Bauskā”. Bez tam nozīmīga ir arī Mūsas upes un dabas parka „Natura 2000” saudzēšana no kaitīgās vides ietekmes un piesārņojuma, ko var izraisīt notekūdeņi. Applūstošās ietves, māju pagalmi, dārzi, pagrabi, ceļu braucamā zona ilgtermiņā rada pamatīgus bojājumus ceļu kvalitātei un ēku ilgmūžībai.
Daudzviet lietusūdens kanalizācijas tīkli pieslēgti sadzīves kanalizācijas tīkliem. Ministru kabineta noteikumi Nr.214 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 „Kanalizācijas ārējie tīkli un būves”” nosaka virszemes ūdeņus novirzīt dalītā kanalizācijas sistēmā, neļaujot to novirzīšanai izmantot sadzīves kanalizāciju.
Veicamie rekonstrukcijas būvdarbi
Būvdarbus paredzēts veikt Kareivju, Sporta, Pilskalna (posmā no Parka līdz Kraujas ielai), Zemgaļu (posmā no Sporta līdz Kraujas ielai), Krasta, Pionieru, Strēlnieku, Miera, Liepu un Kraujas ielā (skat.shēmu).
Rekonstrukcijas darbi sadalīti divās kārtās. Pirmās kārtas būvdarbi (shēmā izcelta ar biezāku līniju) tiks veikti Pionieru ielā, Zemgaļu ielā (posmā no Sporta līdz Miera ielai) un Krasta ielā. Otrās kārtas būvdarbi (shēmā iezīmēta ar kontūru) – Kareivju ielā, Sporta ielā, Strēlnieku ielā, Miera ielā, Liepu ielā, Zemgaļu ielā (posmā no Miera līdz Kraujas ielai) un Pilskalna ielā (posmā no Parka līdz Kraujas ielai).
Projekta lietusūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija ir komplekss pasākumu kopums, kas reizē ir arī ļoti sarežģīts, tehnisks un precīzs darbs. Pionieru ielā (posmā no Pilskalna līdz Krasta ielai) tiks veikta lietus ūdens kanalizācijas slēgtās sistēmas izbūve ar attīrīšanas iekārtas ierīkošanu Krasta ielā un izlaidi Mūsas upē. Slēgtā lietusūdens kanalizācijas sistēma tiks izveidota Pilskalna ielā (posmā no Parka līdz Kraujas ielai) un Zemgaļu ielā (posmā no Pionieru līdz Kraujas ielai). Pārējās ielās tiks rekonstruēti un izveidoti jauni novadgrāvji, atjaunotas caurtekas un izbūvētas uztvērējakas, kas tiks pieslēgtas slēgtajai lietusūdens kanalizācijas sistēmai. Atsevišķos ielu posmos tiks veikta arī elektroapgādes un apgaismojuma tīklu rekonstrukcija.
Projekta izmaksas un finansējums
Projekta kopējās izmaksas ir 659 099 lati, kur attiecināmās izmaksas ir 151 861 lats un neattiecināmās izmaksas ir 507 238 lati. Attiecināmās izmaksas veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 85% jeb 129 082 lati un publiskais finansējums 15% jeb 22 779 lati. Projekta attiecināmās izmaksas (ERAF finansējums) paredzētas tikai projekta būvdarbu pirmajai kārtai.
Tā kā ir nepieciešams risināt lietusūdens sistēmas rekonstrukcijas būvdarbus vienotai lietusūdens novadīšanas teritorijai (noteces zonai), tad neattiecināmo izmaksu segšanai pašvaldība ņems aizņēmumu Valsts kasē.
Pašvaldība 2014.gadā ir paredzējusi veikt šīs teritorijas ielu seguma atjaunošanu, ietvju izbūvi un apgaismojuma ierīkošanu atsevišķos posmos, tādēļ pirms ielu seguma atjaunošanas ir nepieciešama lietusūdens kanalizācijas tīklu un grāvju sakārtošana, kabeļu pārlikšana u.c. būvdarbi, lai atjaunotais ielas segums paliktu ilgtermiņā neskarts.
Turpmāk paredzētie darbi Bauskas pilsētā
2010.gadā izstrādātais tehniskais projekts „Lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmas izbūve Bauskā” paredz tehniskos risinājumus lietusūdeņu savākšanai četrās Bauskas pilsētas teritorijās, iekļaujot arī otru problemātiskāko rajonu pilsētā, kas ir Salātu un Dārza ielas krustojums un turpat esošās mazās ielas. Īstenojot projektu „Rain-Water-Man” lietusūdens kanalizācijas sistēma tiks sakārtota tikai vienā no pilsētā paredzamajām četrām noteces zonām, kas aptver visu pilsētas teritoriju. Nākotnē, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus līdzīgiem lietusūdens apsaimniekošanas projektiem, pašvaldība veiks rekonstrukcijas darbus arī citās Bauskas pilsētas un novada teritorijās.
Bauskas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un jau iepriekš atvainojas par iespējamajām neertībām, kas varētu rasties būvdarbu procesā. Aicinām iedzīvotājus iesaistīties ar saviem priekšlikumiem un ierosinājumiem, kā arī labprāt sniegsim atbildes uz interesējošiem jautājumiem saistībā ar projekta „Rain-Water-Man” būvdarbu norisi.
Par projektu atbildīgā persona no pašvaldības puses – Laine Baha, Attīstības un plānošanas nodaļas galvenā speciāliste, tālr. 639 21942, e-pasts: laine.baha@bauska.lv
20.09.2012.
Lietusūdens apsaimniekošanas pasākumi Bauskā pārrobežu sadarbības ietvaros
Aizvien vairāk pieaug pašvaldību pieprasījums pēc vides attīstības un aizsardzības projektu ieviešanas pasākumiem. Latvijas un Lietuvas teritorijas sadalītas četros pārrobežu upju baseinu apgabalos, kur trīs no tiem – Lielupes, Ventas un Daugavas abām valstīm ir kopēji. Tā kā Bauskas novads var lepoties ar Lielupes, Mēmeles un Mūsas upju baseina pieejamību, svarīgi realizēt mērķtiecīgus upju baseina ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus: uzlabot vides stāvokli, mazināt ūdens piesārņojumu upju baseinos, mazināt plūdu draudus, kā arī palielināt lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošanas kapacitāti gan Latvijas, gan Lietuvas teritorijās. Inovatīva tehnoloģiju iedzīvināšana lietusūdeņu pārvaldībā ļaus mazināt slodzi uz ūdens objektiem Lielupes baseina apgabalā un tādējādi veicinās vides stāvokļa uzlabošanos.
Bauskas novadā idenitificētas atsevišķas vides problēmas un teritorijas, kurās ir nepieciešami rekonstrukcijas darbi notekūdeņu sakārtošanas jomā; lielā daļā pilsētas notekūdeņu novadīšanas sistēma ir kritiskā stāvoklī un nespēj pildīt nepieciešamās funkcijas, pārsvarā meliorācijas grāvji ir aizauguši, caurtekas ir iedzīvotāju pašrocīgi mainītas, dažviet bojātas. Izvērtējot šīs problēmas nozīmīgumu, tika secināts, ka šādi apstākļi nenodrošina lietusūdens noteci, ūdens krājas grāvjos, kanalizācijas sistēmas lietus laikā ir pārslogotas, līdz ar to pārslogotas ir sūkņu stacijas, radot papildus izmaksas un atstājot kaitīgu ietekmi uz dabas parka „NATURE 2000” teritorijām.
Lai risinātu šīs nopietnās vides problēmas, Bauskas novads sekmīgi startējis Eiropas Savienības Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam 4.projektu konkursā un guvis apstiprinājumu projekta Nr.LLIV – 339 „Ilgtspējīga lietusūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai” („Sustainable Rainwater Sewerage Management for Improved Environmental Quality of the Lielupe River Basin”) realizēšanai. Projekta īsais nosaukums: Rain-Water-Man.
Bauskas novada dome kā projekta partneris ar 2012.gada 3.septembri uzsāk projekta „Rain-Water-Man” investīciju un rekonstrukcijas darbus - veikt investīcijas lietus kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijai Bauskas pilsētā atbilstoši SIA „Firma L4” 2012.gadā izstrādātajam tehniskajam projektam „Lietus ūdens savākšanas un novadīšanas II sistēmas izbūve Bauskā” pirmo kārtu, kur projekta kopējās attiecināmās izmaksas EUR 216 080,00 (Ls 151 861,89), t.sk. ERAF finansējums 85% – EUR 183 668,00 (Ls 129 082,61), pašvaldības līdzfinansējums 15% - EUR 32 412,00 (Ls 22 779,28), taču, lai nodrošinātu projekta pilnu realizēšanu, tostarp arī tehniskā projekta otro kārtu un novērstu nelabvēlīgo ietekmi uz Mūsas ūdeņiem, Bauskas novada dome papildus paredzējusi investēt līdzekļus, kas noteikti kā neattiecināmās izmaksas.
Bauskas novada dome paredz, ka rezultātā tiks novērsta lielākā apkārtējās vides problēma, ko rada neattīrītas lietus ūdens kanalizācijas nonākšana Mūsā.
Projektā iesaistītajām pašvaldībām nozīmīgi ir rekonstruēt esošās lietus ūdens kanalizāciju sistēmas un uzlabot zināšanas par inovatīviem un efektīviem tehniskajiem risinājumiem, novērst plūdu draudus un samazināt piesārņojumu, ko var izraisīt notekūdeņi. Šāds pasākumu kopums atvieglo pašvaldību iespēju sasniegt Eiropas Savienības Direktīvu 91/271/EEKPar komunālo notekūdeņu attīrīšanu.
Latvijas - Lietuvas pārrobežu programmas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam 4.projektu konkursa projektā Nr.LLIV-339 „Rain-Water-Man” iesaistīti septiņi projekta partneri: Dobeles novads, Bauskas novads, Jelgavas novads, Pasvāles rajons, Akmenes rajons, Pakrojas rajons un s Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Laine Baha
Bauskas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas galvenā speciāliste