Projekta finansētājs: ERAF
Status: Aktīvs
Projekta nosaukums: Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā
Projekta numurs: Nr. 5.5.1.0/17/I/002
Projekta programma/SAM: 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķis „Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus”
Projekta budžets: 1 395 957, 86 EUR
Projekta budžeta sadalījums: 1 395 957, 86 EUR, tai skaitā ERAF 565 105,00 EUR, valsts budžeta dotācijas pašvaldībām 24 931,10, pašvaldības līdzfinansējums 74 793,31 EUR attiecināmo izdevumu segšanai un 731 128,44 EUR neattiecināmo izmaksu segšanai.
Projekta mērķis
- Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu Zemgalē, atjaunojot valsts nozīmes kultūras pieminekļus Jelgavā, Dobelē, Bauskā, veidojot tajos jaunus, savstarpēji papildinošus tūrisma pakalpojumus, tādējādi nodrošinot to sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā atbilstoši Jelgavas pilsētas, Bauskas un Dobeles novadu attīstības programmām.
Galvenās aktivitātes
Projekta darbības Bauskas novada pašvaldībā: valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Bauskas pilsdrupu konservācijas 3.kārta (centrālais tornis, mazais vārtu tornis un pieguļošās sienas) un Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšanas un rehabilitācijas būvdarbi, jaunu pakalpojumu izveide;
Projekta rezultātā:
- atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu skaita paredzamais pieaugums 2023.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu – 41 500 apmeklējumi;
- atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits – 2 dabas un kultūras mantojuma objekti;
- jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektos – 11 pakalpojumi.
Īstenošanas laiks: 01.01.2018.-31.12.2022.
Koordinātors: Ilze Tijone
Kontaktinformācija: Māris Skanis, maris.skanis@bauska.lv, Ilze Tijone, ilze.tijone@bauska.lv, 639 22233
Publicitāte
24.03.2023.
Taka Mēmeles stāvkrastā pie Bauskas pils gaida apmeklētājus
Pēdējā aktivitāte projektā “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” bija Mēmeles stāvkrasta atjaunošana dabas parka Bauska teritorijā.
Jaunā tūrisma sezona Bauskas pilī sagaidāma ar jaunām iespējām pils apskatei. No 1.maija apmeklētāji no pilsdrupu pagalma caur durvju ailu ziemeļu sienā, kas saglabājusies no pils celšanas laika, varēs nokļūt Mēmeles stāvkrastā.
Ikviens fiziski varēs izjust dabīgo šķērsli, kas bija jāpārvar iebrucējiem, kārojot ieņemt vareno cietoksni. Liekas, neticami, ka Zemgales līdzenumā, kur „labības lauki plešas līdz apvārsnim”, iespējamas vietas, kas ir nepieejamas kā pilis Viduseiropas kalnainēs. Stāvot nogāzē, citā rakursā paveras skats uz cietokšņa drupām. Rodas apbrīns un cieņa pret senajiem meistariem, kuri tik sarežģītā reljefā gandrīz 500 gadu atpakaļ spējuši izbūvēt varenās mūra konstrukcijas, esot droši par to ilgmūžību un stabilitāti.
No šejienes paveras iespēja vērot Mēmeles ielejas ainavu. Upes ielokā aiz pils valda mikroklimats, kas pievilcīgs dzīvās dabas pārstāvjiem. Vasarās skaidrajā upes ūdenī pamanāmas Zemgales upēm raksturīgās zivis, medījumu meklē pelēkais un baltais gārnis, piekrastē pulcējas meža pīles, reizēm ieraugāma rudā lapsa.
Taka apmeklētājiem būs pieejama vasaras tūrisma sezonā: no 1.maija līdz 31.oktobrim.
Mēmeles stāvkrasts nostiprināts un kļuvis pieejams tūristiem, realizējot arhitektes Ināras Caunītes biroja projektu “Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšana un rehabilitācija”, hidrotehniskās daļas autors Agris Teivens, būvdarbus veica SIA „Vidzemes Būvnieks”, projekta vadītājs Jānis Purakalns.
Īstenojot projektu, uz dolomīta kraujas krants tika attīrīts plaukts gabionu grozu novietošanai, kurus piepildīja ar vairāk kā 300 m3 akmeņu. Stabilā, trīs metrus augstā konstrukcija kalpo kā nogāzes atbalsts. Virs akmens gabioniem tika izveidota metru augsta metāla karkasa konstrukcija, kas, savukārt, pildīta ar zemi. Kopumā paceļot nogāzes pamatni, radīta iespēja jūtami samazināt nogāzes slīpumu.
Izmantojot speciāli darbam slīpumā paredzētu ekskavatoru, ar filtrējošas grunts uzbērumu tika atjaunots nogāzes apjoms un izveidots projektā paredzētais slīpums. Slīpni fiksē ieurbti metāla grunts enkuri, pie kuriem pieskrūvēts ģeosiets. Nogāzes virskārtā uzbērts zemes un zāles sēklu maisījums, ko pārklāj kokosa šķiedru pārklājs. Lai pie pils pamatiem atjaunotu nepieciešamo zemes uzbērumu, gar sienu tika ieurbti metāla pāļi, kas balsta metinātu gabionu atbalsta sieniņu. Gar sienu izveidots apgaismots celiņš Mēmeles ielejas un pilsdrupu apskatei. Sarežģītās objekta novietnes un darbu specifikas ziņā būve ir unikāla un prasīja uzņēmību, meistarību un radošu pieeju darba organizācijā, par ko uzteicams darbu veicējs SIA ‘Vidzemes Būvnieks” un projekta vadītājs Jānis Purkalns.
Darbi realizēti ERAF projekta “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” ietvaros. Projektu kopīgi īstenoja Bauskas, Dobeles un Jelgavas pašvaldības, atjaunojot piecus Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļus. Nozīmīgu ieguldījumu pils attīstībā ir snieguši arī Čehijas restauratori Miloša Gavendas vadībā un arhitekts Miloslavs Hanzls, kuri aktīvi piedalījās Bauskas pils restaurācijā no 1996. gada līdz 2022. gadam.
Māris Skanis,
Bauskas pils muzeja direktors
23.12.2022.
Noslēdzies projekts “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā”
Projektu kopīgi īstenoja Bauskas, Dobeles un Jelgavas pašvaldības, atjaunojot piecus Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļus.
Bauskas novada pašvaldība veikusi Bauskas pils centrālā torņa apjumšanu, sienu konservāciju, izbūvēti skatu laukumi pilsdrupu un apkārtējās ainavas apskatei, iekārtota pils būvvēstures digitāla ekspozīcija, kā arī veikta Mēmeles stāvkrasta nostiprināšana un rehabilitācija, izveidojot tūristu taku gar pils ziemeļu sienu pilsdrupu un Mēmeles ielejas apskatei.
Pirmās rakstiskās liecības par Livonijas ordeņa Bauskas cietoksni datētas ar 1443. gadu. Cietoksnis tika apdzīvots arī pēc Livonijas ordeņa sabrukuma 16.gs. beigās kā daļa no Kurzemes-Zemgales hercogu rezidences. 1706. gadā Krievijas karaspēks pili daļēji izpostīja. 18. gs. beigās pils vairs nebija apdzīvojama un pakāpeniski sabruka.
Dobeles novada pašvaldība realizēja Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas mūru konservāciju un jaunas infrastruktūras izbūvi, izveidojot telpas Dobeles novada muzejam. Pils arhitektoniskais veidols ēkai kopumā saglabāts kā līdzšinējais drupu siluets, tomēr pils atdzimusi jaunā veidolā, kurā savstarpēji mijas pagātnes un nākotnes dvesma.
Dobeles mūra pils celta no 1335. līdz 1347.gadam, vēlāk piebūvēta baznīca un izveidots parks. Pēc 1729.gada Livonijas ordeņa celtā pils vairs netika apdzīvota un pamazām sabruka.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība īstenojusi koka ēkas Vecpilsētas ielā 14 restaurāciju un pārbūvi, to savienojot ar blakus esošo mūra ēku, kas arī tika atjaunota un pārbūvēta restaurācijas darbnīcu vajadzībām. Labiekārtota apkārtējā teritorija. Jelgavas vecpilsētas māja izveidota par tūrisma apskates objektu ar izzinošu piedāvājumu un multimediālu ekspozīciju “Māja stāsta” par Jelgavas koka arhitektūru, Vecpilsētas ielas kvartālu, koka mājas unikalitāti un tās restaurācijas procesu. Mūra ēkas telpās izveidotais Zemgales restaurācijas centrs piedāvā metāla, stikla, porcelāna, keramikas un tekstiliju priekšmetu restaurācijas pakalpojumus.
Koka ēka Vecpilsētas ielā 14 ir viena no senākajām un vērtīgākajām koka dzīvojamām mājām Jelgavā (datēta ar 18.gs. beigām), kas saglabājusies līdz mūsdienām.
Jelgavas Svēto Sīmeana un Annas pareizticīgo draudze veikusi katedrāles centrālās telpas sienu un griestu gleznojumu atjaunošanu, izmantojot 1983.gadā veiktās fotofiksācijas materiālus un analoģijas citās pareizticīgo baznīcās.
Baznīcas pirmsākumi datējami ar 1711.gadu. 1774.gadā arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektēja jaunu mūra baznīcu, kura pastāvēja līdz 19.gs.beigām, kad to no jauna pārbūvēja pēc arhitekta Nikolaja Čagina projekta. Otrā pasaules kara beigu posmā baznīca tika sagrauta. 20.gs. beigās tā tika atjaunota, taču netika atjaunoti iekštelpu greznie gleznojumi.
Jelgavas Romas katoļu draudze realizējusi jumta renovācijas 1.kārtu, akmens masas četru krusta puķu lējumu atjaunošanu un viena krusta puķu lējuma restaurāciju un eksponēšanu katedrāles dārzā.
Katedrāle būvēta neogotikas stilā 1906.gadā pēc arhitekta Kārļa Eduarda Strandmaņa projekta. Otrā pasaules kara beigās katedrāle nodega. Tās atjaunošana tika pabeigta 1992.gadā, kad agrākā izskatā atjaunoja smailo baznīcas torni.
Bauskas pilsdrupu konservācijas 3.kārtā realizētie darbi saņēma konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2020” apbalvojumu – 1.vietu nominācijā “Restaurācija”. Dobeles Livonijas ordeņa pils ieguvusi 1.vietu nominācijā „Restaurācija” “Gada labākā būve Latvijā 2020”. Koka māja Jelgavas vecpilsētā ieguva 1. vietu nominācijā “Restaurācija” konkursos “Būvniecības gada balva 2019” un “Gada labākā būve Latvijā 2019”.
Māris Skanis,
Bauskas pils muzeja direktors
27.07.2022.
Turpinās Mēmeles stāvkrasta pie Bauskas pils nostiprināšanas darbi
2021.gada vasaras nogalē, kad likās, ka sarežģītākie darbi nogāzē paveikti un darbu noslēgums jau durvju priekšā, atrokot rietumu gala klints pamatni, uz kuras bija paredzēts balstīt gabionu atbalsta sienu, atklājās, ka klints šajā sektorā jau ir atlūzusi un tajā izveidojusies apmēram 10 metrus gara plaisa. Lai situāciju atrisinātu, nācās darbus pārtraukt, veikt izmaiņas projektā, ierokoties dziļāk nogāzē un paaugstinot atbalsta sienu. Atbalsta siena tika izbūvēta, bet rudens lietavas paaugstināja ūdens līmeni upē, liedzot pabeigt paredzētos zemes darbus. Arī šī gada lietainā vasara nav pateicīga darbu pabeigšanai. Vien jūlija otrajā pusē ūdens līmenis Mēmelē ļauj darbus turpināt. Visā nogāzes platībā pabeigta metāla grunts enkuru un pāļu ieurbšana pamatnē. Atlicis pabeigt grunts piebēršanu un planēšanu nogāzes rietumu galā, pārsegt virsmu ar metāla sietu un izveidot zālāja segu, izmantojot kokosšķiedras paklāju.
Lai pie pils pamatiem atjaunotu nepieciešamo zemes uzbērumu, gar sienu tika ieurbti metāla pāļi, kas balsta metinātu gabionu atbalsta sieniņu. Gar sienu tiek veidots apgaismots celiņš Mēmeles ielejas un pilsdrupu apskatei. Uz celiņa varēs nokļūt no pilsdrupu pagalma caur cietokšņa pastāvēšanas laika vārtiņiem mūra sienā.
Būvdarbi tiek realizēti projekta „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” ietvaros, darbu veicējs - SIA ‘Vidzemes Būvnieks”.
Projekta ietveros jau pabeigti Bauskas pilsdrupu centrālā un vārtu mazā torņa, un tiempieguļošo sienu konservācijas darbi, tornī izveidotas skatu platformas pilsdrupu un Lielupes sākuma ainavas apskatei, pils būvvēstures digitāla ekspozīcija, tornī regulāri notiek senās mūzikas koncerti.
Bauskas pils kopā ar vairāk nekā 60 Latvijas kultūras un dabas objektiem, kas ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu palīdzību piedzīvojuši vērienīgas pārvērtības, ietverta Kultūras ministrijas akcijā “Atrastā Latvija”, kurā Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti apmeklēt 40 pašvaldībās atrodamās vēsturiskās vērtības. Ceļotājiem iespējams piedalīties Latvijas iepazīšanas spēlē “Atrastā Latvija”:
- Brīvdienu ceļotāji var apmeklēt jebkuru no Atrastās Latvija objektiem, pie tā uzņemt foto un publicēt to savā sociālā tīkla Instagram profilā, atzīmējot @AtrastaLatvija.
- Fotomirkļu medniekiem jāizpilda ceļu vēstnešu fotouzdevumus – atkārtot viņu publicētos attēlus objektos un ievietot to savā Instagram profilā, atzīmējot @AtrastaLatvija un vēstneša profilu.
- Savukārt Izaicinājumu meklētājiem izstrādātas uzdevumu lapas katram ceļam, kas pieejamas mājaslapā atrastalatvija.lv. Izpildot tās var sacensties par spēles galvenajām balvām: nakšņošanu un brokastīm Ungurmuižā, ieejas karti ģimenei Zinātnes centrā Vizium un izbraucienu ar plostu pa mazo Ludzas ezeru un vakariņām četrām personām.
Māris Skanis,
Bauskas pils muzeja direktors
28.02.2022.
Bauskas Livonijas ordeņpils tornis atdzimis
Bauskas pilsdrupu ERAF projekta 3.kārtas būvdarbi – centrālā torņa, mazā vārtu torņa un pieguļošās sienas konservācijas darbi noslēdzās 2020. gada beigās un 23. oktobrī tornī bija paredzēta atvērto durvju diena. Taču, Covid- 19 pandēmijas ietekmē, to atcēla. Livonijas ordeņpils torni apmeklētāju apskatei atvēra 2021. gada 5. jūnijā, kad atkal bija atļauti muzeja apmeklējumi. Līdz 2021. gada beigām Livonijas ordeņpils drupas un rekonstruēto torni apmeklēja 21 914 cilvēki. Jāņem vērā, ka Bauskas pils muzejs un Livonijas ordeņpils tornis, saistībā ar Covid- 19 izplatību un noteikumiem valstī, bija slēgts arī laikā no 2021. gada 21. oktobra līdz 15. novembrim. Līdz ar to, Bauskas pils muzejs un tornis pagājušajā gadā apmeklētāju apskatei bija pieejams mazāk kā pus gadu.
Bauskas pilsdrupu centrālais tornis ieguvis izteiksmīgu arhitektonisko tēlu un kļuvis funkcionālāks, to iespējams izmantot visu gadu, rīkot pasākumus un koncertus. Pagājušajā gadā senās mūzikas festivāla “Vivat Curlandia” ietvaros Bauskas pils tornī, pēc rekonstrukcijas, notika pirmais koncerts, kurā uzstājās Guntars Prānis ar mūziķu apvienību “Fabella Ensemble” un izpildīja koncertprogrammu “Elgera dziesmas”- 17. gadsimta latviešu garīgā mūzika. Koncertu apmeklētāji klausījās no torņa segtajiem balkoniem un galerijām.
Arī šogad, turpinot iesākto tradīciju, Bauskas pils centrālajā tornī paredzēti divi koncerti - 7. maijā uzstāsies sitaminstrumentu ansamblis “Perpetuum Ritmico”, kurā apvienojušies profesionāli mūziķi - Mikus Bāliņš, Elvijs Endelis, Guntars Freibergs un Ernests Mediņš- kuri Latvijā darbojas jau astoņus gadus un ir uzstājušies gan Latvijā, gan citviet Eiropā - Lietuvā, Igaunijā un Vācijā. Savukārt, 14. augustā plānots “Modus Vivendi” koncerts, kurā skanēs Johana Sebastiana Baha mūzika ko atskaņos ansambļa mākslinieciskais vadītājs - Pēteris Vaickovskis (bass), Maruta Hmeļevska (soprāns), Daiga Būda (soprāns), Baiba Mežsēta (alts), Miķelis Zumbergs (tenors), Ainārs Paukšēns (baroka čells) un Kārlis Kundrāts (pozitīvs).
Plānots, ka 9. un 10. jūlijā Bauskā, jau septīto gadu pēc kārtas, norisināsies senās mūzikas festivāls “Vivat Curlandia”, kura ietvaros Bauskas pilī uzstāsies seno deju grupa no Polijas “Cracovia Danza” ar koncertu “Karalienes Bonas maskarāde”.
Livonijas ordeņpils tornī pie rietumu sienas iespējama Bauskas pilsdrupu, kā arī Mūsas, Mēmeles un Lielupes ainavas apskate. Torņa stāvus savieno koka kāpnes interjerā un eksterjerā, kā arī torņa sienās atjaunotās mūra kāpnes. Gar torņa augšdaļā rekonstruētām šaujamlūkām izveidota lokveida eja pilsētas panorāmas un pils jaunās daļas apskatei. Pie torņa dienvidu ārsienas rekonstruēts koka tualetes erkers. Centrālā torņa apjumšana izslēdz nokrišņu ūdeņu iekļūšanu torņa sienās un pagrabos, vienlaikus ir atjaunots pils vēsturiskais siluets, kāds redzams 18.gs. sākuma Bauskas cietokšņa zīmējumā.
Centrālajā tornī iekārtota Bauskas pils būvvēstures digitāla ekspozīcija, kurā apmeklētāji var izsekot Bauskas pils kompleksa hronoloģiskai attīstībai.
Lai atrastu labāko risinājumu Livonijas ordeņa cietokšņa glābšanai kopā strādāja pieredzes bagāts speciālists no Čehijas - arhitekts Miloslavs Hanzls un “Arhitektes Ināras Caunītes birojs” no Latvijas puses. Projektu realizēja vietējie speciālisti - firma “Kaskāde 19”, būvuzraudzība – «J.B.Projekti». Veikto darbu pasūtītājs – Bauskas novada dome un Bauskas pils muzejs.
2021.gada martā Bauskas pilsdrupu konservācijas 3.kārtā realizētie darbi saņēma konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2020" apbalvojumu – 1.vietu nominācijā "Restaurācija".
Informāciju sagatavoja:
Ilva Neimane
Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību- klientu apkalpošanas vadītāja
T. +371 63923793
bauskaspils@bauska.lv
www.bauskaspils.lv
28.10.2021.
Bauskas, Dobeles un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības kopīgi saglabā, aizsargā un attīstīta nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu
Uzsākot kopprojektu trīs pašvaldību nozīmīgiem kultūras mantojuma objektiem un diviem sakrālajiem objektiem Jelgavas pilsētā Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrālei un Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrālei ir izstrādāta vienota stratēģija un noteikti projekta sasniedzamie rezultāti:
atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu skaita paredzamais pieaugums 2023.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu – 41 500 apmeklējumi;
atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits – 5 dabas un kultūras mantojuma objekti;
jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektos – 9 pakalpojumi.
Kopējās projekta izmaksas ir EUR 7 904 439,57 t.sk. ERAF finansējums EUR 2 500 000,00, valsts budžeta dotācija pašvaldībām EUR 105 308,82, pašvaldību finansējums EUR 5 276 790,60 (t.sk. neattiecināmās izmaksas EUR 4 960 864,13), un privātais finansējums EUR 22 340,15.
Projekta īstenošanas periods: 54 mēneši - no 2018.gada 2. janvāra līdz 2022.gada 1. jūlijam.
Visi projekta ietvaros atjaunotie objekti augstu novērtēti Kultūras ministrijas informatīvajā kampaņā "Atrastā Latvija", kas norisinājās no 2021.gada 26.maija līdz septembrim, un Latvijas reģionos 60 izbūvēto un atjaunoto kultūras un dabas mantojuma objektu vidū kā apmeklētākie objekti novērtēti gan Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle – augstajā 3.vietā, gan Jelgavas Vecpilsētas kvartāls, ierindojot to 7.vietā, gan Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle – 8.vietā, gan Dobeles pils, kura ierindota 10.vietā, savukārt Bauskas pils novērtēta kā 4. augstāk vērtētais objekts visas kampaņas ietvaros.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība
2021.gadā turpināja darbu pie jaunu pakalpojumu izveides atjaunotajā objektā Vecpilsētas ielā 14, Jelgavā, tika veikta aprīkojuma piegāde un uzstādīšana trīs restaurācijas darbnīcām, kas tiek veidotas atjaunotā objekta mūra ēkas daļā. 2021.gada augustā noslēgts līgums par portatīvā rentgena piegādi restaurācijas darbnīcu vajadzībām. 2022.gada sākumā restaurācijas darbnīcām tiks meklēti apsaimniekotāji, telpas plānots nodot nomā juridiskām personām saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Turpinās darbs pie ekspozīcijas mākslinieciskā koncepta izstrādi koka ēkai Vecpilsētas ielā 14, Jelgavā, tā rezultātā senās koka ēkas telpās tiks izveidota interaktīva vēstures ekspozīcija, izmantojot radošus un modernus multimediju objektu risinājumus, sniedzot ieskatu par Jelgavas pilsētas senajām koka ēkām, par to vēsturisko stilu un iekštelpu apdari, veidojot mākslinieciski un dizainiski aizraujošu stāstu par māju Vecpilsētas ielā 14 un Vecpilsētas kvartāla koka ēkām, kuras vienkopus saglabājušās nenopostītas Otrā pasaules kara laikā.
Dobeles novada pašvaldība
Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas ar pārbūvēto kapelas ēku ekspluatācijā nodota 2020. gada nogalē, ir nozīmīgākais valsts nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novadā. Tā izveidota kā daudzfunkcionāls kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centrs ar nosaukumu Dobeles Pils. Augstu vērtējot Dobeles pils atjaunošanas darbu nozīmību, 2021.gada septembrī ar apbalvošanas ceremoniju noslēdzoties skatei "Gada labākā būve Latvijā 2020", Dobeles Livonijas ordeņa pilij piešķirta 1.vieta nominācijā "Restaurācija".
Kopš Dobeles Pils atvēršanas brīža 28.08.2021. Dobeles Pils kapelā viesojušies jau 2500 apmeklētāju (darbojoties "zaļajā" režīmā, kad iekštelpas apskatāmas tikai ar sadarbspējīgu sertifikātu).
Jau no 2021.gada septembra Dobeles Pilī iespējams aplūkot ekspozīcijas, kurās atklāti interesantākie Pils vēstures fakti un personības, kuras tur dzīvojušas. Tās apmeklētāji var doties tematiskās un teatralizētās ekskursijās gan Pils iekštelpās, gan pilsdrupu kompleksa teritorijā. No Pils jumta terases un tornīša - augstākā publiski pieejamā skatpunkta Dobelē - apmeklētāji var lūkoties uz pilsētu.
Pilī norisinās ikmēneša radošās darbnīcas, kurās apmeklētājiem ir iespēja, līdzdarbojoties pasniedzēju un meistaru pavadībā, apgūt jaunas zināšanas un praktiskas iemaņas. Ekskursijās liels uzsvars likts uz apmeklētāju iesaisti un iztēles rosināšanu, nepiedāvājot tikai sausu faktu atreferējumu, bet veicinot sarunu un dialogu.
Pilī izstrādātas 3 muzejpedagoģiskās nodarbības:
- „Elizabetes Magdalēnas dārza noslēpumi" – ar mērķi iepazīstināt programmas dalībniekus ar hercogienes Elizabetes Magdalēnas aizraušanos - ārstniecības augu audzēšanu un interesi par to pielietojumu;
- „Jaunā arheologa pieredze" – ar mērķi iepazīstināt programmas dalībniekus ar Dobeles Pilī veiktajiem atklājumiem, arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem priekšmetiem un to, ko tie spēj pastāstīt par pils vēsturi, aizraujošā veidā veicināt interesi par zem mūsu kājām atrodamajiem "dārgumiem", rotaļas veidā radīt jaunatklāšanas prieku;
- „Senie amati jeb darbs un darba rīks" – ar mērķi Dobeles Pils apmeklētājiem iepazīstināt un raisīt interesi par amatniecību viduslaikos, veicināt sapratni par ikdienai nepieciešamo sadzīves priekšmetu tapšanu un izmantošanu.
Nobeiguma tuvojas Dobeles Livonijas ordeņa pils aprīkojuma un ekspozīcijas izveide, ko veic SIA "H2E" un SIA "Revertie Trading Group”.
Bauskas novada pašvaldība
Bauskas novada pašvaldība 2020.gada oktobrī pabeidza Bauskas pilsdrupu 3.kārtas būvdarbus – centrālā torņa, mazā vārtu torņa un pieguļošās sienas konservācijas darbus. 2021.gada martā Bauskas pilsdrupu konservācijas 3.kārtā realizētie darbi saņēma konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2020" apbalvojumu – 1.vietu nominācijā "Restaurācija".
2021.gada pavasarī pabeigta jaunu pakalpojumu izveide, kas saistīti ar atjaunotā centrālā torņa apskati. Bauskas pilsdrupu centrālais tornis ieguvis izteiksmīgu arhitektonisko tēlu un kļuvis funkcionālāks, to iespējams izmantot visu gadu, rīkot pasākumus un koncertus, no tā segtajiem balkoniem un galerijām pie rietumu sienas iespējama Bauskas pilsdrupu, kā arī Mūsas, Mēmeles un Lielupes ainavas apskate. Torņa stāvus savieno koka kāpnes interjerā un eksterjerā, kā arī torņa sienās atjaunotās mūra kāpnes. Gar torņa augšdaļā rekonstruētām šaujamlūkām izveidota lokveida eja pilsētas panorāmas un pils jaunās daļas apskatei. Pie torņa dienvidu ārsienas rekonstruēts koka tualetes erkers. Centrālā torņa apjumšana izslēdz nokrišņu ūdeņu iekļūšanu torņa sienās un pagrabos, vienlaikus ir atjaunots pils vēsturiskais siluets, kāds redzams 18.gs. sākuma Bauskas cietokšņa zīmējumā.
Centrālajā tornī pabeigta Bauskas pils būvvēstures digitāla interaktīvas ekspozīcijas izveide, kurā apmeklētāji var izsekot Bauskas pils kompleksa hronoloģiskai attīstībai. Līdz gada beigām turpinās Bauskas pils ziemeļu nogāzes nostiprināšanas un rehabilitācijas būvdarbi, un tiem noslēdzoties, tiks pabeigta apgaismotas tūristu takas izveide Mēmeles ielejas ainavas un Bauskas pils apskatei ar izeju uz taku no pilsdrupu pagalma caur oriģinālajām durvīm pils ziemeļu sienā.
Informācija sagatavota:
Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas
Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldē
Tālrunis 63005485
30.09.2021.
Jau baudāmi projekta rezultāti Bauskas pilī
Vēl nav noslēdzies 2014.-2020.gada ES struktūrfondu plānošanas periodā finansēto kultūras un dabas mantojuma attīstības projektu realizēšanas termiņš, bet daudzi atjaunotie objekti jau pieejami sabiedrībai. Latvijas reģionos izbūvēti un atjaunoti 60 kultūras un dabas mantojuma objekti – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas. Visi objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos, kurus iepazīstot, var atrast un izprast Latvijas unikālās vērtības. 5. septembrī noslēdzās Kultūras ministrijas informativā kampaņa un spēle “Atrastā Latvija”, kas aicināja apmeklēt šos objektus, tajā skaitā Bauskas pili. Reģistrējot savu apmeklējumu, novērtējot objektu, kā arī atbildot uz jautājumiem par to, bija iespēja tikt pie vērtīgām balvām. Bauskas pils iekļauva spēles dalībnieku augstākvērtēto objektu Top 10.
Pili apmeklējusī blogere Zane Eniņa raksta: “Atjaunotā Bauskas pilsdrupu Centrālā torņa vēderā slēpjas īsta koncertzāle. Torņa stāvus savieno koka kāpnes un skatu platformas, bet vidus ir tukšs un skaņām gatavs. Torņa gala skatu saista gan atjaunotā torņa iekšpuse, gan ārpasaule, kur var vērot, kā Mēmele un Mūsa, katra no savas puses apskatījusi pili, satek kopā Lielupē.”
Torņa restaurācijas darbi tika pabeigti jau pagājušā gada rudenī. Tomēr pandēmijas ierobežojumi liedza apmeklētājiem durvis vērt līdz šī gada 5. jūnijam. Izpalika atvērto durvju dienas pasākums, atkāšanas koncerts, Starptautiskā konference, kas veltīta drupās esošu arhitektūras pieminekļu saglabāšanai.
Šogad nepilnos piecos mēnešos torni jau apskatījuši 17 877 apmeklētāji, no tiem 2 109 ārvalstnieki. Tornī tiek projicēta mākslinieka Alvja Misjūna radītā animācija, kas uzskatāmi parāda pils kompleksa evolūcijas deviņus etapus no baltu apmetnes apmēram 1500 gadus pirms Kristus, līdz ar zemes vaļņiem un bastioniem nostiprinātam cietoksnim 18. gadsimta sākumā.
Senās mūzikas un mākslas festivala “Vivat Curlandia” klausītāji 18. jūlijā pils tornī varēja baudīt divus koncertus: “Elgera dziesmas” Mūzikas Akadēmijas rektora Guntara Prāņa vadītā “Fabella Ensemble” izpildījumā un “E vivere, e morire”, piedaloties tenoram Ansim Bētiņam un Itāļu teorbistam Mauro Pinciaroli.
Turpinās Mēmeles stāvkrasta pie Bauskas pils nostiprināšanas darbi. Atrokot dolomīta klints pamatni, uz kuras vajadzēja veidot gabionu konstrukciju nogāzes atbalstam, tika konstatēts, ka 7 metrus garš klints gabals ir atšķēlies no pārējās klints daļas. Darbi tika apturēti uz diviem mēnešiem, pārstrādāts projekts un nu tie atsākušies. Tiek veidota atbalstsieniņa tūristu takai gar pils ārsienu, nogāze tiek nosegta ar ģeorežģi, kas piestiprināts pie iebetonētiem grunts enkuriem, sēts zālājs, to pārsedzot ar kokosšķiedru aizsargājošu paklāju. Mēmeles ielejas ainavas uzlabojumi ir jau pamanāmi.
Bauskas pils centrālais tornis atjaunots un Mēmeles stāvkrasts tiek nostiprināts ERAF projekta “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” ietvaros.
Māris Skanis,
Bauskas pils muzeja direktors
16.03.2021.
Bauskas pils saņem "Latvijas Būvniecības Gada balva 2020" apbalvojumu
2021. gada 12. martā Bauskas pilsdrupu konservācijas 3. kārtā realizētie darbi saņēma konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2020" apbalvojumu – 1. vietu nominācijā “Restaurācija”.
Vairāk nekā divdesmit gadus ilgušie Bauskas cietokšņa glābšanas pūliņi 2020. gada beigās vainagojošies, atjaunojot tā centrālo daļu - lielo un līdzās esošo mazo torni, kas būvēti 15. gadsimta vidū, ERAF projektā „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā”.
Abas varenās konstrukcijas – neapjumti un nekā citādi neaizsargāti torņu torsi – kopš 18. gadsimta sākuma tikuši pakļauti laika apstākļu iedarbībai. Ja netiktu veikta stabilizējoši iejaukšanās darbi, tad erozijas, veģetācijas un veco celtniecības materiālu sabrukuma dēļ draudētu to pakāpeniska bojāeja. Lai atrastu labāko risinājumu Livonijas ordeņa cietokšņa glābšanai kopā strādāja pieredzes bagāts speciālists no Čehijas - arhitekts Miloslavs Hanzls un “Arhitektes Ināras Caunītes birojs” no Latvijas puses. Projektu realizēja Latvijas speciālisti - firma “Kaskāde 19”, atsevišķiem darbiem piesaistot čehu restauratorsus, būvuzraudzība – «J.B.Projekti». Veikto darbu pasūtītājs – Bauskas novada dome.
Pēc daudzām diskusijām starp čehu un latviešu speciālistiem par glābšanas un reprezentācijas iespējām, tika nolemts turpināt iepriekš uzsākto un pārbaudīto atjaunošanas modeli, ko jau agrāk izmantoja, glābjot pilsdrupas un hercogu rezidenci, proti, koriģējošo atjaunošanu ar uzsvaru uz konservējošo metodi.
Sienu virsmā dziļumā erodējušās šuves papildinātas ar javu uz dzēsto kaļķu bāzes, ievietojot akmens un ķieģeļu ķīļus. Vēsturisko apmetumu torsu laukumi pēc dokumentēšanas un attīrīšanas nostiprināti, notepējot tos gar malām un veicot dziļuma injekcijas, tostarp izdarot virsmas noslēdzošo konservāciju, kas papildināta ar restaurējošu krāsu retušu.
Lielā torņa mūra augšējās daļas struktūrā bija saglabājušās atliekas no sekundāri iemūrētas vainagveida aizsargdzeguļu sistēmas ar trīspadsmit šaujamlūkām, kas ir liels atradums, jo līdz būvdarbu veikšanai uzskatīja, ka Bauskas pilij nav bijuši dzeguļi-viduslaiku nocietinājumu vai tiltu arhitektūrā torņu vai mūru augšdaļas robojums, kura zemākās daļas noder šaušanai (kā ambrazūras), bet augstākās veido slēpni aizstāvjiem.
Centrālajā tornī netika atjaunoti starpstāvu pārsegumi – visā torņa augstumā ir viena telpa, ko var apskatīt no koka balkoniem, agrāko grīdu līmenī dažādos rakursos.
Torņa funkcionalitāti nodrošina koka kāpnes interjerā un eksterjerā, kā arī torņa sienās atjaunotās mūra kāpnes. Tas ir kļuvis funkcionālāks, to iespējams izmantot visu gadu, izvietot ekspozīciju, rīkot pasākumus un koncertus.
Lielā torņa aizsardzībai tika izveidota jauna jumta konstrukcija ar dakstiņu segumu. Par pamatu tik būtiskai silueta maiņai kalpoja 17. un 18. gs. mijas zīmējums un gravīra. Jumta seguma veida pareizu izvēli apstiprināja oriģinālo dakstiņu atradumi uzbērumos zem mūra vainaga.
Restaurācijas ietvaros veikti vērienīgi darbi, balva ir smaga un komplicēta darba adekvāts novērtējums.
Saņemt balvu bija ieradušies Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, būvuzņēmēja pārstāvis, SIA «Kaskāde 19» vadītājs Ēriks Pažemecks, arhitekte Ināra Caunīte, būvdarbu vadītājs Pēteris Zvaunis un būvuzņēmēja projekta vadītājs Modris Klemme.
Konkurss "Latvijas Būvniecības gada balva" norisinās septīto gadu, un tā misija ir popularizēt drošas, inovatīvas, augstvērtīgas un estētiski kvalitatīvas ēkas un būves, kas tapušas Latvijas teritorijā vai ārpus tās, ja par projekta realizāciju atbildīgi ir Latvijas pilsoņi - būvnieki, projektētāji un konstrukciju ražotāji. Konkursā 10 nominācijās saņemti 140 pieteikumi no visas Latvijas.
“Latvijas Būvniecības gada balvu” par Bauskas pils atjaunošanas, restaurācijas un konservācijas procesu Bauskas pils saņēmusi jau otro reizi. Pirmoreiz iegūta 1. vieta 2015. gadā par 2014. gadā pabeigto ERAF projektu – Bauskas pils atjaunošanas 2. kārta, kad tika veikti vērienīgi darbi – restaurēta unikāla 16. gadsimta fasādes sgrafito dekoratīvā apdare, atjaunotas ārējās akmenskaluma kāpnes un ieejas portāls uz hercoga apartamentiem ziemeļu korpusā, atjaunots pagalma oriģinālais 17. gadsimta bruģis, pils interjeru sienu apdare, renesanses, manierisma un baroka stila podiņu krāsnis, kamīni, logu vitrāžas u.c.
2021.gadā turpināsies pils ziemeļu nogāzes atjaunošanas darbi un ekspozīcijas izgatavošana.
Darbi noslēgsies 2021.gada rudenī.
Informāciju sagatavoja:
Ilva Neimane
Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību - klientu apkalpošanas vadītāja
11.12.2020.
Pilskalna nogāzē paveikti sarežģītākie darbi
Bauskas pils uzcelta grūti pieejamā un no militārā viedokļa izdevīgā vietā - divu upju satecē. Senatnē Mēmeles krasta stāvā nogāze nodrošināja pils dienvidu puses aizsardzību pret iebrucējiem. Ne velti dienvidu puses aizsargmūri ir vairāk kā divas reizes biezāki par ziemeļu pusi. Pils būvēta uz morēnas paugura, kurš pamatnē pārklāj dolomīta klinti. Klints nav viengabala masa, bet ir slāņaina un drūpoša. Pie pils Mēmele pagriežas par deviņdesmit grādiem, līdz ar to, vairākus simtus gadu ūdens un ledus drupinājuši upes krastu, tas pievirzījies pilij, kā rezultātā nogāzes slīpums ievērojami palielinājies. Pils rietumu galā izskalotā klints pārkare nolūzusi.
Veicot pilskalna ģeotehnisko izpēti konstatēts, ka morēnā ir smilšu slāņi pa kuriem ūdens no pils pagalma, aizbērtajiem pagrabiem un akas filtrējas uz nogāzi. Izmainījies arī klimats – periodiski iespējamas lietusgāzes, kuru laikā dažās stundās nolīst mēneša norma, kā tas bija 2001. un 2009. gadā. Šajos negaisos nedarbojas būvnormatīvos paredzētās teknes un notekas, ūdens gāžas kā no ūdenskrituma. Piemirkstot augsnes virskārtai, tā no pašsvara noslīd.
Klints pamatne, aizbetonējot līdz četrus metrus dziļās grotas, tika nostiprināta 2005.gadā. Nogāzi nosedza ar šķembu kārtu, lai ūdens notecētu, neiesūcoties augsnē.
SIA „Teivens LV” izstrādātā projekta mērķis ir nodrošināt pils pamatu statisko stabilitāti un pie pils rehabilitēt Mēmeles ielejas ainavu. Īstenojot projektu, uz dolomīta kraujas krants tika attīrīts plaukts gabionu grozu novietošanai, kurus piepildīja ar vairāk kā 300 m3 akmeņu. Šī stabilā trīs metrus augstā konstrukcija kalpo kā nogāzes atbalsts. Virs akmens gabioniem tika izveidota metru augsta metāla karkasa konstrukcija, kas, savukārt, pildīta ar zemi. Kopumā par četriem metriem paceļot nogāzes pamatni, radīta iespēja jūtami samazināt nogāzes slīpumu.
Izmantojot speciāli darbam slīpumā paredzētu ekskavatoru, ar filtrējošas grunts uzbērumu tika atjaunots nogāzes apjoms un izveidots projektā paredzētais slīpums. Slīpni fiksēs ap 160 ieurbti trīs metrus gari metāla grunts enkuri, pie kuriem tiks pieskrūvēts ģeosiets. Nogāzes virskārtā uzbērs zemes un zāles sēklu maisījumu, ko līdz zālāja ieaugšanai, pārklās kokosa šķiedru pārklājs, kurš pakāpeniski sadalīsies. Sagaidāmais rezultāts - ar zālāju klāta nogāze bez redzamām konstrukciju pēdām.
Nogāzes erozijas rezultātā atsegušies pils ziemeļu sienas pamati, tādēļ sala iedarbībā var izraisīties sienu deformācijas. Lai pie pamatiem atjaunotu nepieciešamo zemes uzbērumu, gar sienu tiek ieurbti metāla pāļi, kas balstīs metinātu gabionu atbalsta sieniņu. Gar sienu tiks izveidots apgaismots celiņš Mēmeles ielejas un pilsdrupu apskatei. Uz celiņa varēs nokļūt no pilsdrupu pagalma caur cietokšņa pastāvēšanas laika vārtiņiem mūra sienā.
Sarežģītās objekta novietnes un darbu specifikas ziņā būve ir unikāla un prasa uzņēmību, meistarību un radošu pieeju darba organizācijā, ar ko izceļas darbu veicējs - SIA ‘Vidzemes Būvnieks” un projekta vadītājs – Jānis Purkalns.
Būvdarbi tiek realizēti projekta „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” ietvaros. Darbi tiks pabeigti 2021. gada augustā.
Māris Skanis,
Bauskas pils direktors
.
16.06.2020.
Pabeigta Bauskas pils torņa apjumšana
Ir pabeigta Bauskas pils centralā torņa apjumšana un 19. jūnijā torņa smailē vietu iegūs jauns vēja rādītājs. To rotās Kurzemes-Zemgales hercogistes ģērbonis un lode, kurā glabāsies informācija nākamām paaudzēm. Lodē ievietos līdz šim izdoto Latvijas eiro monētu kolekciju, torņa konservācijā iesaistīto personu sarakstu, laikrakstu un Bauskas pils saglabāšanas un atjaunošanas darbu hroniku no 2008.gada līdz šim brīdim.
Jau pagājuši divpadsmit gadi kopš 2008.gada 30. jūnijā Bauskas pils dienvidaustrumu torņa smailē restaurators Milošs Gavenda uzstādīja vēja rādītāju ar ercenģeļa Gabriēla siluetu. Gabriels atnesa jaunavai Marijai vēsti par Pestītāja un Zakarijam par Jāņa Kristītāja dzimšanu. Erceņģelis Gabriēls ir harmonijas, skaistuma, attīrīšanās un mākslas Eņģelis. Par paraugu vēja rādītājam kalpoja Bauskas Svētā Gara baznīcā atrastā vēja rādītāja fragmenti. Vējrāža lodē tika ievietota Bauskas pils saglabāšanas un atjaunošanas hronika, restauracijas darbos iesaistīto personu saraksts, Latvijas latu paraugu kolekcija, Čehijas kronas, un vietējā avīze. Šajā laikā pilnā sparā noritēja hercogu rezidences atjaunošanas I kārtas darbi.
Pēc senas celtnieku tradīcijas torņu smaiļu lodēs ievieto lādītes vai kapsulas ar dokumentiem, kas vēstī gan par ēkas būvvēsturi, cēlājiem, gan par svarīgākajiem notikumiem. Remontu vai restaurācijas darbu laikā dokumentus no glabātavām izņem, bet to vietā ievieto jaunus vēstījumus nākamajām paaudzēm, pievienojot klāt veco dokumentu kopijas. Tā, piemēram, 2007.gadā, atverot lodi Bauskas Sv. Gara baznīcas smailē, tika atrasti 17.-19. gadsimta dokumenti, 1812.gada sprediķis, 16 monētas un Kurzemes-Zemgales hercogistes piemiņas medaļa.
Divpadsmit gadu veikums ir iespaidīgs. Pabeigta Bauskas pils jaunās daļas atjaunošana:
- celtniecības darbi, inženiertīklu izveide;
- fasāžu sgrafito dekoratīvās apdares un interjera renesanses dekoratīvā apmetuma konservācija un restaurācija;
- ziemeļu korpusa ārējo akmens kāpņu restaurācija;
- dienvidu korpusa ārējo koka kāpņu restaurācija un rekonstrukcija;
- renesanses, manierisma un baroka krāšņu, kamīnu un polihromā grīdas flīžu seguma restaurācija;
- pagalma 17.gs. bruģa restaurācija.
Pilī uzstādīts lifts apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, izgatavotas vēsturisku gaismas ķermeņu kopijas pils telpām, iekārtotas pils vestures un interjera iekārtojuma ekspozīcijas. Tiek veikti pilsdrupu konservācijas un pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšanas un rehabilitācijas būvdarbi.
Arheoloģiskie izrakumi pierādījuši, ka Bauskas pils jumtus periodiski seguši klostera, bebrastu un holandiešu tipa kārniņi. Centrālā torņa jumts atjaunots ar senākā tipa – klostera veida kārniņiem, kas likti kaļķa jumta java. Lai iegūtu jumta konusveida formu virzienā uz smaili nepieciešams noraukt rindas, lai iegūtu nepieciešamo jumta formas sašaurinājumi. Šāda veida segums šobrīd Latvija ir tikai trīs torņiem – diviem Bauskas pilī un vienam Alūksnes pilsdrupās.
Sarežģīto jumta izbūvi veica SIA “Kasāde 19” namdari Normunds Blūms, Gvido Dārznieks, Dainis Ķērpis un SIA „Roofline” jumiķi Normunda Vērpeļa vadībā, skārda darbi – SIA “G.K.Jumti”.
Informāciju sagatavoja:
Māris Skanis,
Bauskas pils muzeja direktors
Attēlā:
Restaurators Milošs Gavenda uzstāda vēja rādītāju Bauskas pils dienvidaustrumu torņa smailē 2008.gadā.
20.03.2020.
Restaurācijas darbus pilsdrupu tornī plānots pabeigt šogad.
Vairāk nekā gadu Bauskas pils torņa atjaunošanu iespējams vērot tikai attālināti. Restaurācija tiek veikta cietokšņa centrālajam tornim, vārtu mazajam tornim, kā arī tiem pieguļošajām sienām. Kultūras mantojuma objektā veicamie darbi ietver autentisko mūra konstukciju nostiprināšanu un būvdarbus, kas nepieciešami centrāla torņa apjumšanai un torņa pielāgošanai apmeklētāju uzņemšanai.
Oriģinālās mūra konstrukcijas atradās avārijas stāvoklī – izirusi mūra augšdaļa, plaisas, kavernas, izdrupumi, izirušas šuves, demontētas ailas pārsedzošās velves un ķieģeļu mūra ārkārta, izsāļojumi.
Šobrīd vārtu mazajam tornim un mūra konstrukcijām virs ieejas vārtiem konservācijas darbi pabeigti pilnībā un sastatnes demontētas.
Izirušo mūra augšdaļu nojauca līdz stabilai virsmai un pārmūrēja sākotnēja izskatā. Sienas pārsedza ar speciāli sagatavotu māla kārtu un velēnām. Ar lielā izmēra restaurācijas ķieģeļiem atjaunoja šaujamlūkas pārsedzošās velves. Izirušās akmens un ķieģeļu šuves rūpīgi iztīrīja un atjaunoja. Vietās, kur sienas bija statiski nestabilas, mūri papildināja, izveidojot balstus, kas vizuāli neatšķiras no oriģinālās mūra struktūras. Virs ieejas vārtiem atjaunoja nišu pārsedzošo arku. Lielu vērību veltīja mikroplaisu aizpildīšanai mazā torņa augšdaļā, izmantojot resturācijai paredzētas injektāžas javas. Saglabājušos apmetuma fragmentus notīrīja, konsolidēja un atjaunoja to piesaisti pamatnei. Noslēgumā veica mūra papildinājumu vecināšanu, krāsu retušas un hidrofobizāciju.
Lai sagatavotu centrālā torņa augšdaļu jumta konstrukciju veidošanai, demontēja skatu platformu un pagājušā gadsimta 30.-to gadu mūra papildinājumus. Izrādījās, ka tie ir atdalījušies no pamatmūra un pilnībā pārmūrējami. Veicot torņa augšdaļas demontāžu atklājās, ka sākotnēji tornis bijis zemāks un ar citādu jumta konstrukciju. Ārsienas noslēdzās ar divpadsmit dzeguļiem (dzegulis - mūru augšdaļas robojums, kura zemākās daļas noder šaušanai, bet augstākās veido slēpni aizstāvjiem). Dzeguļa fasādes daļā bijusi izmūrēta neliela dekoratīva niša. Joprojām varēja noteikt dzeguļu atrašanās vietas un to izmērus. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, torņa sienas piemūrētas masīvākas un augstākas ar liela izmēra granītakmeņiem. Atklājums ir unikāls, jo līdz šim tika uzskatīts, ka Latvijas teritorijā Viduslaiku dzeguļi, kam būtu bijusi militāra nozīme, nav saglabājušies. Dzeguļi torņa fasādē tiks iezīmēti ar plānu apmetuma kārtu.
Arī torņa interjerā lielākajai sienu daļai pabeigti mūra konservācijas darbi – tīrīšana no aļģēm un apauguma, ķieģeļu un akmens mūra šuvju nostiprināšana, zaudēto ķieģeļu konstrukciju atjaunošana, apmetumu konservācija.
Izbūvētas jumta nesošās konstrukcijas un ar latojuma ieklāšanu sākta jumta iesegšana. Jumta segumu veidos klostera tipa kārniņi, kurus, atšķirībā no modernajām jumta konstrukcijām, klās jumta kaļķa javā.
Namdari torņa iekšpusē veido koka kāpnes un balkonus torņa apskatei. Top durvis un logu slēģi, kurus ieviros kalēja kaltas vērtnes. Iestājoties siltam laikam, atsāksies centralā torņa fasādes konservācijas darbi.
ERAF projektā “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” paredzētie restaurācijas darbi Bauskas pilsdrupās turpinās.
Bauskas pils direktors
M.Skanis
30.10.2019.
Bauskas pils tornim spāru svētki
2019.gada 28.oktobrī Bauskas pils tornim tika svinēti spāru svētki. Lai atzīmētu šo notikumu, kas ikkatra objekta būvniecības īstenošanas laikā iezīmē brīdi, kad ir sasniegts ēkas augstākais punkts — ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija un līdz ar to visi smagākie darbi, pilī bija pulcējušies visi, kas iesaistīti projekta īstenošanā. Tas gan nenozīmē, ka darbi pils tornī tuvojas noslēgumam. Paveicamo uzdevumu vēl ir ļoti daudz, un, atbilstoši projekta iecerei, tas pilnībā jāīsteno līdz 2021.gada rudenim.
Atmosfēra pasākumā bija svinīga un pacilājoša. Darbs objektā nav ne viegls, ne vienkāršs. To apzinoties, ikvienam ir prieks, ka darbi uz priekšu rit saskaņotajā laika grafikā. Lai atzīmētu šo nozīmīgo notikumu, būvnieks SIA „Kaskade 19” Bauskas pilij bija sagatavojis īpašu dāvanu – Bauskas pils torņa jumta konstrukcijas sijas fragmentu un akmens plāksni, kurā iegravēts ne vien svarīgais notikums un tā norises datums, bet arī visu projektā iesaistīto vārdi.
Bauskas pilsdrupu konservācijas 3.kārta ir daļa no projekta „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā”, kas tiek īstenots 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa „Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros. Šajā projektā kopā ar Bauskas novadu, darbojas arī Jelgavas pilsēta un Dobeles novads. Projekta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu Zemgalē, atjaunojot valsts nozīmes kultūras pieminekļus Jelgavā, Dobelē, Bauskā, veidojot tajos jaunus, savstarpēji papildinošus tūrisma pakalpojumus, tādējādi nodrošinot to sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā atbilstoši Jelgavas pilsētas, Bauskas un Dobeles novadu attīstības programmām.
Pilsdrupu konservācijas 3.kārta ietver kādreizēja Livonijas ordeņa cietokšņa austrumu daļu, kur savulaik atradās ieeja cietoksnī. Cietokšņa galveno ieeju sargāja divi pusapaļi torņi - lielais un mazais. Torņi vairākos līmeņos bijuši savienoti. Lielais tornis savulaik pildīja ne tikai aizsardzības funkcijas, bet tas tika izmantots arī dzīvošanai.
Bez jumta esošais un visaptverošai laika apstākļu ietekmei atsegtais mūris ilglaicīgi tika pakļauts erozijai. Laika gaitā erozijai ir tendence paātrināties. Izskalojoties mūrjavai, mūris pakāpeniski brūk. Oriģinālā substance tika bojāta arī neapdomīgo remontu dēļ. Lai arī oriģinālās substances zudumi ir apjomīgi, objekta kultūrvēsturiskās inventarizācijas un būvniecības tehniskās izpētes gaitā ir izdevies identificēt lielu daļu būves vēsturisko elementu un konstrukciju.
Atjaunojot centrālā torņa jumtu, nostiprinot mūrus un izmantojot pils centrālajā tornī izveidotās ārējās galerijas, balkonus un torņa augšējās daļas šaujamlūkas, 2021.gada nogalē Bauskas pilī tiks piedāvāts jauns pakalpojums - Mūsas un Mēmeles sateces un Lielupes sākuma ainavas, kā arī pilsdrupu un tās iekļaujošo vaļņu un bastionu apskate visu gadu.
Bez Bauskas pilsdrupu konservācijas darbiem, vēl šajā projektā tiek veikti arī Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšanas un rehabilitācijas būvdarbi.
Ieva Šomina,
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
04.06.2019.
Sāk Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšanu
Pēc lietusgāzes 2001. gada 23. jūnijā Mēmeles stāvkrastā pie Bauskas pils trīs vietās izveidojās noslīdējumi, radās draudi pils pamatu stabilitātei. Pilskalna ziemeļu nogāzē noslīd būvgruži un kultūrslānis, kas atrodas virs stabilas morēnas pamatnes. Šī problēma pastāvējusi jau 200 gadus atpakaļ, par ko liecina K.G.Reča 1828. gadā gleznotais akvarelis muzeja ekspozīcijā. Redzams, ka noslīdeņi veidojušies aptuveni tajās pašās vietās, kur pašreiz. Tas izskaidrojams ar gruntsūdeņu izplūdes vietām. Uzbērtā masa piemirkst, izskalojas un no pašsvara noslīd. Salīdzinot minēto akvareli, nogāzes 20.gs. sākuma fotogrāfijas un pašreizējo situāciju, redzams, ka grunts līmenis pie pils pamatiem ir pazeminājies apmēram par vienu metru, kas pierāda, ka erozijas procesi turpinās. Ir veikta nogāzes pagaidu nostiprināšana, pilskalna ģeoloģiskā izpēte, nostiprināta nogāzes pamatne - dolomīta klints.
Nogāzes nostiprināšanas projekts paredz gar tās pamatni izbūvēt gabionu atbalsta sienu ar slīpu ārmalu. Atkarībā no virsmas reljefa, nogāzi paredzēts noplanēt vai piebērt ar filtrējošu grunti. Noturībai morēnas pamatslānī ieurbs grunts enkurus un pie tiem pieskrūvēs ģeomatraci. Gar pils ziemeļu sienu Mēmeles upes ielejas un pilsdrupu apskatei paredzēts izbūvēt uz ieurbtiem metāla pāļiem balstītu, apgaismotu tūristu taku. Lietus ūdeņus ar gruntī enkurotām notekcaurulēm novadīs uz upi. Visas iebūvētās konstrukcijas būs neredzamas - pārsegtas ar augsnes-zāļu sēklu maisījumu un biodegradablu paklāju. Atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem būvdarbu laikā tiks veikta rakšanas un grunts planēšanas darbu arheoloģiskā uzraudzība. Būvdarbus divu sezonu laikā par EUR 375 990 bez pievienotās vērtības nodokļa veiks SIA „Vidzemes Būvnieks”. Darbus finansēs ERAF projekta “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” ietvaros.
.
Māris Skanis,
Bauskas pils muzeja direktors
Foto:
Artūrs Dulbe,
sabiedrisko attiecību speciālists
17.12.2018.
Vēl decembrī turpinās būvdarbi Bauskas pils tornī
Bauskas pils apmeklētājiem kopš augusta nav pieejama Bauskas pils lielā torņa apskate. Šeit restaurācijas darbus veic SIA „Kaskāde 19”. Restaurācijas projekta autori ir SIA „Arhitekts Ināras Caunītes birojs”, sadarbībā ar Čehu arhitektu Miloslavu Hanzlu, restauratoru Milošu Gavendu un būvinženieri Milošu Svobodu.
Pilsdrupu konservācijas 3.kārta ietver kādreizēja Livonijas ordeņa cietokšņa austrumu daļu, kur savulaik atradās ieeja cietoksnī. Cietokšņa galveno ieeju sargāja divi pusapaļi torņi - lielais un mazais. Torņi vairākos līmeņos bijuši savienoti. Lielais tornis savulaik pildīja ne tikai aizsardzības funkcijas, bet tas tika izmantots arī dzīvošanai. Lielā torņa pirmais stāvs bija pārsegts ar mucveida velvi, bet otrā stāva pārsegums veidots kā četrstūru zvaigžņu velve. Telpā bija kamīns, bet tam blakus arī krāsns. Lielā torņa augšējiem stāviem bija aizsardzības funkcija. Kopš 18.gs. pils netika apdzīvota un pamesta sabrukumam.
Bez jumta esošais un visaptverošai laika apstākļu ietekmei atsegtais mūris ilglaicīgi tika pakļauts erozijai. Laika gaitā erozijai ir tendence paātrināties. Izskalojoties mūrjavai, mūris pakāpeniski brūk. Oriģinālā substance tika bojāta arī neapdomīgo remontu dēļ. Lai arī oriģinālās substances zudumi ir apjomīgi, objekta kultūrvēsturiskās inventarizācijas un būvniecības tehniskās izpētes gaitā ir izdevies identificēt lielu daļu būves vēsturisko elementu un konstrukciju.
Kopš augusta darbi notiek galvenokārt torņa pirmā stāva līmenī, veikta torņa sienu un sienās esošo mūra kāpņu konservācija un pakāpienu atjaunošana, ar pagaidu konstrukciju apjumts pils lielā vārtu torņa apjoms. Ja laika apstākļi atļauts, plānota sastatņu izbūve apkārt lielajam tornim.
Atjaunojot torņa jumtu, nostiprinot mūrus un izmantojot pils centrālajā tornī izveidotās ārējās galerijas, balkonus un torņa augšējās daļas šaujamlūkas, 2021.gada nogalē Bauskas pilī tiks piedāvāts jauns pakalpojums - Mūsas un Mēmeles sateces un Lielupes sākuma ainavas, kā arī pilsdrupu un tās iekļaujošo vaļņu un bastionu apskate visu gadu. Projekts „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” Nr.5.5.1.0./17/I/002 tiek īstenots sadarbībā ar Jelgavas un Dobeles novada pašvaldībām. Tā rezultātā piecos dabas un kultūras mantojuma objektos tiks radīti deviņi dažādi pakalpojumi, kas 2023.gadā veicinās tūristu piesaisti šajās teritorijās.
Attēlā: Būvsapulce. (no kreisās) Ē.Pažemecks, M.Hanzls, M.Skanis, P.Zvaunis.
Ilze Tijone,
Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja
28.08.2018.
Atsākas restaurācijas darbi Bauskas pils tornī
Baušķenieku un daudzo Bauskas pils apmeklētāju apziņā iesakņojies pilsdrupu tēls ar masīvo centrālo torni un atklāto skatu laukumu, no kura skatienam paveras pilsētas panorāma un ainava uz Mūsas un Mēmeles sateku. Tikai retais, apmeklējot pilsdrupas, paceļ skatienu uz augšu, kur ieraugāma draudīga aina – sienu augšpusē vairs saglabājies tikai akmeņu krāvums bez saistvielas - akmeņus notur vietā tikai pašu svars. Atjaunotās rezidences korpusu rietumgala krītošo akmeņu sasistais kārniņu jumts, akmeņi sietos pie torņa sienām, stutes torņa šaujamlūkās - viss liecina, ka pilsdrupu apmeklējums sen vairs nav drošs. Neskatoties uz muzeja izbūvētajām aizsargnojumēm, krītošie akmeņi, šogad trāpījuši vairākiem apmeklētājiem. Centrālais tornis ticis nostiprināts 1938.-1939.gados. Nokrišņu iedarbībai pakļautās sienu virsmas, javu nesaderība, ne vienmēr pareizā piemūrējumu konstruktīvā uzbūve izraisījusi pievienotās mūra masas atšķelšanos. Vērojami nobrukumi vairāku tonnu apmērā. Sniegs, lietus ūdens, kas brīvi iekļūst tornī, iesūcas aizbērtajos pagrabos un ātri nokļūst Mēmeles stāvkrastā, veicinot grunts noslīdeņu rašanos.
Arhitekts Miloslavs Hanzls sadarbībā ar arhitekti Ināru Caunīti izstrādājuši Bauskas pilsdrupu centrālā torņa un tam pieguļošo sienu konservācijas projektu.
Projekts paredz centrālā torņa apjumšanu, tādejādi izslēdzot nokrišņu ūdeņu iekļūšanu torņa sienās un pagrabos, vienlaikus tiks atjaunots pils vēsturiskais siluets, kāds redzams labi zināmajā 18.gs. sākuma Bauskas cietokšņa zīmējumā un gravīrā.
Tornī netiks atjaunoti starpstāvu pārsegumi – visā torņa augstumā tā būs viena telpa, ko varēs apskatīt no koka galerijām agrāko grīdu līmenī dažādos rakursos. Lai novērstu caurvējus un sniega ieputināšanu ziemā šaujamlūkas un logus noslēgs slēģi, durvju ailās tiks ievietotas vērtnes. Tornis nebūs apkurināms, bet to varēs apmeklēt arī ziemā. Pilsdrupu, kā arī Mūsas, Mēmeles un Lielupes ainavas apskate būs iespējama pa rekonstruētajām šaujamlūkām torņa augšdaļā un no segtiem balkoniem un galerijām pie rietumu sienas. Projektā kāpnes organizētas tā, lai augšupejošā un lejupejošā apmeklētāju plūsma nekrustotos. Tornim izveidos elektroinstalāciju, ugunsdzēsības un apsardzes signalizāciju, video novērošanu. Tiks izveidota lietus ūdens aizvadīšanas sistēma un torņa priekšpagalma bruģis.
Vēsturiskie mūri izskatu nemainīs, tie tiks nostiprināti aizpildot šuves, veicot izdrupumu piemūrējumus, atjaunojot ailu pārsedžu arkas un konservējot apmetumu apdari. Šo darbu metodika jau izstrādāta Bauskas pilsdrupu konservācijas I etapa realizācijā ES programmas „Kultūra 2000” ietvaros, par ko Bauskas pils muzejs saņēmis ES balvu „Europa Nostra Awards 2004”, Eiropas Kultūras mantojuma asociācijas godarakstu „The Best In Heritage”, kā arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ”Gada balvu 2002” restaurācijā un uzņemts „The Best In Heritage” Ekselenču klubā.
Par projekta realizāciju noslēgts līgums ar Bauskas novada būvuzņēmumu SIA „Kaskāde 19”, kas sevi apliecinājis vairāku nozīmīgu kultūras mantojuma objektu restaurācijā – Raiņa muzeji „Tadenava” un „Jasmuiža”, Mazmežotnes muiža, Bauskas Sv.Gara baznīca.
Daudzi Senās mūzikas festivālu apmeklētāji Bauskas pilī atceras romantiskos koncertus tornī, t.sk. Bauskas pils torņa cietumnieka Burharda Valdisa sacerēto psalmu atskaņojumu. Koncerti atgriezīsies jaunā kvalitātē – bez caurvējiem, ar iebūvētu profesionālo apgaismojumu. Būs iespēja variēt mākslinieku uzstāšanās vietas – torņa centrā vai galerijās. Tornī tiks izvietota Bauskas pils kompleksa digitāla būvvēstures ekspozīcija.
Darbiem jānoslēdzas 2021. gada vasarā. Līdz tam tornis apmeklētājiem būs slēgts. Bauskas pils atjaunošana notiek sadarbības projekta „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” ietvaros.
.
Bauskas pils muzeja direktors,
Māris Skanis
2018.gada 17.janvāris
Atsākas darbi Bauskas pilī
Trīs pašvaldības apvienojušās kultūras mantojuma atjaunošanā Zemgalē. Pēc vairākiem gadsimtiem tiks atdzīvināts Dobeles pilsdrupas (unikālu rekonstrukciju piedzīvos ne tikai pils kapela, bet arī pils laukuma teritorija), jaunā kvalitātē atdzims Bauskas pils tornis un ziemeļu nogāze, Jelgavas pilsēta atjaunos amatniecības tradīcijas un Vecpilsētas ielas apkārtni veidos kā radošu kvartālu, kurā pakalpojumus piedāvās restaurācijas centrs.
2018.gada 2.janvārī Jelgavas pilsētas dome un Centrālā finanšu un līguma aģentūra noslēdza vienošanos par projekta Nr.5.5.1.0./17/I/002 „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” īstenošanu, kura rezultātā piecos dabas un kultūras mantojuma objektos tiks radīti deviņi dažādi pakalpojumi, kas 2023.gadā veicinās tūristu piesaisti šajās teritorijās.
Bauskas pils komplekss (“Bauskas pilsdrupas ar parku” - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6166, “Bauskas viduslaiku pils” - valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr.311) sastāv no divām saistītām daļām – Vecās un Jaunās pils, pirmā - Livonijas ordeņa cietokšņa drupas (15.gs. vidus), otrā – manierisma stilā celta viena no Kurzemes hercogu Ketleru rezidencēm (16.gs. beigas). Jaunās pils restaurācijas darbi pabeigti 2014.gadā. Vecās pils cietokšņa centrālais tornis un pieguļošās sienas ir avārijas stāvoklī. Tos bojā lietus ūdeņi un sniegs, kas netraucēti iekļūst mūros, kā arī torņa aizbērtajos pagrabos, no kuriem filtrējas uz Mēmeles stāvkrastu, radot noslīdeņus. Sienās vērojamas kavernas, plaisas un akmeņu izdrupumi, kāpnes, skatu laukums - ir nolietoti un nedroši. Tornis nav izmantojams kultūrizglītojošu pasākumu norisei. Atjaunojot torņa jumtu, nostiprinot mūrus un izmantojot pils centrālajā tornī izveidotās ārējās galerijas, balkonus un torņa augšējās daļas šaujamlūkas, tiks piedāvāts jauns pakalpojums - Mūsas un Mēmeles sateces un Lielupes sākuma ainavas, kā arī pilsdrupu un tās iekļaujošo vaļņu un bastionu apskate visu gadu. Atdzims pils kompleksa vēsturiskais siluets.
Mēmeles upes stāvkrastā izveidojušies noslīdeņi atseguši pils pamatus un apdraud pils statisko stabilitāti. Ir veikta nogāzes pagaidu nostiprināšana, pilskalna ģeoloģiskā izpēte, nostiprināta nogāzes pamatne - dolomīta klints, taču nogāzes pagaidu stiprinājumi degradē pils apkārtnes ainavu, pils ziemeļu fasāde apmeklētājiem nav pieejama. Gar nogāzes pamatni izbūvējama gabionu atbalsta siena. Nogāzi stabilizēs grunts enkuri ar pieskrūvētu stiepļu sietu. Visu pārsegs augsnes-zāļu maisījums un biodegradabls paklājs, kas ļaus izveidot stabilu zālāju segumu. Gar pils ziemeļu sienu Mēmeles upes ielejas un pilsdrupu apskatei izbūvēs apgaismotu tūristu taku, ko balstīs metāla skrūvpāļi. Lietus ūdeņus paredzēts savākt skatakās un ar gruntī enkurotām notekcaurulēm novadīt uz upi.
Projekts ir apjomīgs, darbi tiks uzsākti šogad un tiks pabeigti 2020.gadā. Projekta vadošais partneris ir Jelgavas pilsētas dome, kontaktpersona Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes Attīstības plānošanas sektora vadītāja Ilga Līvmane. Projektā piedalās Bauskas un Dobeles novada pašvaldības, kā arī Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle un Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāle.
Projekta izmaksas: kopējās projekta izmaksas EUR 5 988 080,75, t.sk. ERAF finansējums EUR 2 347 500,00, valsts budžeta dotācija pašvaldībām EUR 105 308,82, pašvaldību finansējums EUR 3 313 074,91. Projekta plānotais īstenošanas laiks: 32 mēneši.
Ilze Tijone,
Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja
Foto: Kultūras ministrija